Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vidzemei sola projektus 50 miljonu vērtībā

Druva
10:09
10.06.2011
12

Jānis Riņķis, Sabiedrisko attiecību konsultants Sadarbība Latvijas-Krievijas pārrobežu projektu ietvaros tuvāko gadu laikā varētu atnest Vidzemes ekonomikai projektus vismaz 50 miljonu latu vērtībā. Tā prognozē Sanktpēterburgas valsts ekonomikas un servisa universitātes (SVESU) pārstāvji, kas uzsākuši kopīgu starptautisku biznesa kontaktu veidošanas programmu ar Latvijas uzņēmējiem. Par projekta galveno mērķi kļuvusi ideja – likt pamatus ciešai sadarbībai starp Vidzemes reģionu un Krievijas pierobežas pilsētu Veļikije Luki.

Milzīgs ražošanas potenciāls Kopš būtiski ir uzlabojušās abu valstu politiskās attiecības, arī Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši lielu perspektīvu sadarbībā ar Krievijas partneriem no Pleskavas apgabala. Kopīgiem spēkiem tad arī tapis pārrobežu projekts biznesa attīstības pakalpojumu veicināšanai Pleskavas un Vidzemes reģionos (Qualitative Cross-Border Business Development Services in Pskov and Vidzeme Regions), kas pēc tā uzsācēju prognozēm varētu atnest Vidzemes reģionam vismaz 50 miljonus latu.

„Tas, kas šajā sadarbības projektā varētu interesēt Latvijas uzņēmējus, ir milzīgais ražošanas potenciāls salīdzinoši netālu no valsts robežas. Pilsētā Veļikije Luki un tās apkārtnē sakoncentrēta turpat vai visa lielākā Pleskavas apgabala rūpniecība un tiek veikta ne tikai dažādu izejvielu ieguve, bet arī to pārstrāde,” stāsta ekonomisko zinātņu kandidāts un SVESU attīstības projektu vadītājs Maksims Spasovs.

M.Spasovs norāda, ka pilsētas industriālajā daļā bāzējas smagā rūpniecība un mašīnbūve, elektrotehnisko iekārtu ražošana, darbojas vieglā tekstilrūpniecība un šūšanas fabrikas, kā arī tiek ražoti būvmateriāli un ceļu būves iekārtas. Toties lauksaimniecībā nodarbināti tikai 0,4 % iedzīvotāju. Turpretī Vidzeme ir bagāta ar lauksaimniecības produkciju un atrodas Eiropas Savienības pierobežā. Tas savukārt varētu interesēt Krievijas uzņēmējus un kalpot par labu pamatu kopīgām biznesa interesēm.

Kontaktu „birža” uzņēmējiem Kā viens no partneriem projekta veidošanā iesaistījies Cēsu Biznesa inkubators „Magnus”. Savukārt no Krievijas puses par partneri kļuvusi Sanktpēterburgas valsts ekonomikas un servisa universitāte (SVESU), kas guvusi Veļikije Luki pilsētas domes atbalstu. Kad projekts tiks realizēts – taps divi jauni biznesa inkubatori, no kuriem viens atradīsies Alūksnē, bet otrs – pilsētā Veļikije Luki. Par dalību projektā izrāda interesi arī uzņēmēji no Igaunijas pierobežas. Tāpēc abos inkubatoros arī paredzēts rīkot dažādas apmācības, pārrobežu seminārus, informatīvas kampaņas, kā arī veikt citas darbības, kas veicinās visu trīs valstu reģionu sadarbību.

Projekta realizētāji tādā veidā cer radīt sava veida kontaktu „biržu”, kur gan Pleskavas apgabala, gan arī Vidzemes reģiona uzņēmēji varētu viegli sameklēt sev partnerus pārrobežu sadarbībai. „Paredzēts, ka programma orientēs abu valstu jaunos uzņēmējus uz pārrobežu tirgiem un attīstīs specifisku metožu ieviešanu uzņēmējdarbības atbalsta centros. Tas nozīmē, ka inkubatori kļūs par tādu kā placdarmu arī jaunu pārrobežu biznesa atbalsta instrumentu un ideju realizēšanai,” skaidro Maksims Spasovs.

No kūdras līdz dizaina projektiem Zinātņu kandidāts norāda, ka par īpaši inovatīvu projekts uzskatāms Krievijas kontekstā, kur tā ietvaros tiks sekmēta uzņēmēju, inovāciju un augstskolu mijiedarbība – no biznesa idejas līdz tās īstenošanai. Latvijas pusei šis projekts ir nozīmīgs, jo sekmēs jaunu uzņēmumu attīstību Vidzemē, it īpaši to, kuriem ir interese par biznesa projektu uzsākšanu Krievijā vai sadarbībā ar to. Jau tagad uzņēmēji no abiem reģioniem kontaktējas savā starpā, lai apmanītos ar idejām. Piemēram, ir ieceres par jauna ekoloģiska siltumizolācijas materiāla ražošana no kūdras, MDF (skaidu plate mēbelēm) rūpnīcas izveidi, tiek meklēti partneri Latvijā jauniem dizaina projektiem un mēbeļu ražošanai, Igaunijas uzņēmēji vēlas ieviest ražošanā jaunu elektroķīmiskās metalizācijas tehnoloģiju hromēšanā un apzeltīšanā, kā arī daudz kas cits. Taču pagaidām pietrūkst oficiālu vietu un institūciju, kur pušu sadarbība varētu veidoties savstarpējas uzticības gaisotnē.

Lai arī uzņēmēju viedokļi dalās par prognozēm saistībā ar tuvāko sadarbības gadu reālajiem finansiālajiem apjomiem. Galu galā – tos tiešām ir grūti prognozēt šajā projekta stadijā. Tomēr visas iesaistītās puses saprot partnerreģionu sadarbības milzīgo ekonomisko potenciālu. Tāpēc daži uzņēmēji jau tagad paši saviem spēkiem sākuši veidot attiecības un meklēt partnerus kā Latvijas, tā Krievijas pusē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi