Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vidzemei sola projektus 50 miljonu vērtībā

Druva
10:09
10.06.2011
4

Jānis Riņķis, Sabiedrisko attiecību konsultants Sadarbība Latvijas-Krievijas pārrobežu projektu ietvaros tuvāko gadu laikā varētu atnest Vidzemes ekonomikai projektus vismaz 50 miljonu latu vērtībā. Tā prognozē Sanktpēterburgas valsts ekonomikas un servisa universitātes (SVESU) pārstāvji, kas uzsākuši kopīgu starptautisku biznesa kontaktu veidošanas programmu ar Latvijas uzņēmējiem. Par projekta galveno mērķi kļuvusi ideja – likt pamatus ciešai sadarbībai starp Vidzemes reģionu un Krievijas pierobežas pilsētu Veļikije Luki.

Milzīgs ražošanas potenciāls Kopš būtiski ir uzlabojušās abu valstu politiskās attiecības, arī Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši lielu perspektīvu sadarbībā ar Krievijas partneriem no Pleskavas apgabala. Kopīgiem spēkiem tad arī tapis pārrobežu projekts biznesa attīstības pakalpojumu veicināšanai Pleskavas un Vidzemes reģionos (Qualitative Cross-Border Business Development Services in Pskov and Vidzeme Regions), kas pēc tā uzsācēju prognozēm varētu atnest Vidzemes reģionam vismaz 50 miljonus latu.

„Tas, kas šajā sadarbības projektā varētu interesēt Latvijas uzņēmējus, ir milzīgais ražošanas potenciāls salīdzinoši netālu no valsts robežas. Pilsētā Veļikije Luki un tās apkārtnē sakoncentrēta turpat vai visa lielākā Pleskavas apgabala rūpniecība un tiek veikta ne tikai dažādu izejvielu ieguve, bet arī to pārstrāde,” stāsta ekonomisko zinātņu kandidāts un SVESU attīstības projektu vadītājs Maksims Spasovs.

M.Spasovs norāda, ka pilsētas industriālajā daļā bāzējas smagā rūpniecība un mašīnbūve, elektrotehnisko iekārtu ražošana, darbojas vieglā tekstilrūpniecība un šūšanas fabrikas, kā arī tiek ražoti būvmateriāli un ceļu būves iekārtas. Toties lauksaimniecībā nodarbināti tikai 0,4 % iedzīvotāju. Turpretī Vidzeme ir bagāta ar lauksaimniecības produkciju un atrodas Eiropas Savienības pierobežā. Tas savukārt varētu interesēt Krievijas uzņēmējus un kalpot par labu pamatu kopīgām biznesa interesēm.

Kontaktu „birža” uzņēmējiem Kā viens no partneriem projekta veidošanā iesaistījies Cēsu Biznesa inkubators „Magnus”. Savukārt no Krievijas puses par partneri kļuvusi Sanktpēterburgas valsts ekonomikas un servisa universitāte (SVESU), kas guvusi Veļikije Luki pilsētas domes atbalstu. Kad projekts tiks realizēts – taps divi jauni biznesa inkubatori, no kuriem viens atradīsies Alūksnē, bet otrs – pilsētā Veļikije Luki. Par dalību projektā izrāda interesi arī uzņēmēji no Igaunijas pierobežas. Tāpēc abos inkubatoros arī paredzēts rīkot dažādas apmācības, pārrobežu seminārus, informatīvas kampaņas, kā arī veikt citas darbības, kas veicinās visu trīs valstu reģionu sadarbību.

Projekta realizētāji tādā veidā cer radīt sava veida kontaktu „biržu”, kur gan Pleskavas apgabala, gan arī Vidzemes reģiona uzņēmēji varētu viegli sameklēt sev partnerus pārrobežu sadarbībai. „Paredzēts, ka programma orientēs abu valstu jaunos uzņēmējus uz pārrobežu tirgiem un attīstīs specifisku metožu ieviešanu uzņēmējdarbības atbalsta centros. Tas nozīmē, ka inkubatori kļūs par tādu kā placdarmu arī jaunu pārrobežu biznesa atbalsta instrumentu un ideju realizēšanai,” skaidro Maksims Spasovs.

No kūdras līdz dizaina projektiem Zinātņu kandidāts norāda, ka par īpaši inovatīvu projekts uzskatāms Krievijas kontekstā, kur tā ietvaros tiks sekmēta uzņēmēju, inovāciju un augstskolu mijiedarbība – no biznesa idejas līdz tās īstenošanai. Latvijas pusei šis projekts ir nozīmīgs, jo sekmēs jaunu uzņēmumu attīstību Vidzemē, it īpaši to, kuriem ir interese par biznesa projektu uzsākšanu Krievijā vai sadarbībā ar to. Jau tagad uzņēmēji no abiem reģioniem kontaktējas savā starpā, lai apmanītos ar idejām. Piemēram, ir ieceres par jauna ekoloģiska siltumizolācijas materiāla ražošana no kūdras, MDF (skaidu plate mēbelēm) rūpnīcas izveidi, tiek meklēti partneri Latvijā jauniem dizaina projektiem un mēbeļu ražošanai, Igaunijas uzņēmēji vēlas ieviest ražošanā jaunu elektroķīmiskās metalizācijas tehnoloģiju hromēšanā un apzeltīšanā, kā arī daudz kas cits. Taču pagaidām pietrūkst oficiālu vietu un institūciju, kur pušu sadarbība varētu veidoties savstarpējas uzticības gaisotnē.

Lai arī uzņēmēju viedokļi dalās par prognozēm saistībā ar tuvāko sadarbības gadu reālajiem finansiālajiem apjomiem. Galu galā – tos tiešām ir grūti prognozēt šajā projekta stadijā. Tomēr visas iesaistītās puses saprot partnerreģionu sadarbības milzīgo ekonomisko potenciālu. Tāpēc daži uzņēmēji jau tagad paši saviem spēkiem sākuši veidot attiecības un meklēt partnerus kā Latvijas, tā Krievijas pusē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
7

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
12

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
15

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
10
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi