Katram no mums tomēr varas ir vairāk, nekā esam pieraduši domāt. Un runa nav par vēlēšanām un to, ka paši jau vien savus pārstāvjus izvēlamies. Baisais notikums ar pirmklasnieku Jaunjelgavas vidusskolā atklāja, ka skola ne vienmēr grib un prot tikt galā ar agresīvu bērnu, kuru turklāt atbalsta vecāki. Tagad, kad šis notikums ar saspārdīto puisīti ir kļuvis zināms publiski, sarosījušās visas iespējamās organizācijas, un, protams, publiskajā telpā brīžam kaislību ir vairāk nekā veselā saprāta. Tomēr visā šajā notikumā tomēr ir arī kāda labā ziņa. Proti, nekas nebūtu noticis, ja nebūtu iejaukušies vecāki. Mazais zēns, visticamāk, joprojām gulētu mājās ar paaugstinātu temperatūru un sāpēm, nevis kopā ar mammu un mazo brālīti atrastos Krīzes centrā no vardarbības cietušiem bērniem. Varmāka droši vien joprojām būtu skolā un atkal kādam draudētu, kādu iekaustītu. Un policija turpinātu apgalvot, ka pusgada laikā gan jau visu noskaidros. Vispirms par notikušo skaļi pastāstīja cietušā puisīša klasesbiedru vecāki. Tad iesaistījās portāla mammām un tētiem „calis.lv” aktīvās mammas un tēti, visbeidzot koordinatora lomu uzņēmās vairākas vecāku biedrības jeb nevalstiskās organizācijas (NVO). „calis.lv” vecāki nolēma savākt naudiņu, pārtiku un ziedot arī kādas drēbes puisīša ģimenei, kura nav pārtikusi. Vecāki bija tie, kas sarunāja, ka zēnu aizved uz Rīgu, uz Bērnu slimnīcu, lai varētu noskaidrot, kas īsti ir noticis ar viņa veselību, un, protams, tas notika ar personīgo mašīnu. Tikai ar vecāku neatlaidību tika panākts, ka zēns var saņemt palīdzību Krīzes centrā. Sociālā darbiniece sākumā piedāvāja gluži neticamu variantu: puisīti vienu pašu, bez mammas, nosūtīt uz Allažu aprūpes centru, kas patiesībā ir domāts pilngadīgiem cilvēkiem ar dažāda rakstura garīgās attīstības traucējumiem. Kad tika vaicāts, vai zēnam tas neradīs vēl lielāku garīgo traumu, jo viņš jau tāpat ir nobijies, neiet ārā no istabas, neēd, nesarunājas un bez mammas viņam būs vēl sliktāk, atbilde bija, ka trauma, ko radīs mātes trūkums svešā vietā, liks aizmirst par notikušo. Tā teikt, traumu ārstēsim ar vēl lielāku traumu. Māte bija apjukusi un jau bija gatava piekrist, ja jau to iesaka sociālās aprūpes speciālists. Absurdo situāciju izjauca „cāļu mammu” iejaukšanās. Vecāki ir sameklējuši arī labu advokātu, par kura pakalpojumiem paši maksās. Vecāku organizācija ir aizsūtījusi vēstules visām institūcijām, uz kurām varētu attiekties jautājums par vardarbību skolā – ministrijai, Tiesībsargam, Saeimas komisijai u.c. Katrā ziņā tagad vairs neviens nevarēs teikt, ka neko nav zinājis, ka izdarīt jau neko nevar, jo bērnu līdz 9. klasei no skolas izslēgt nedrīkst un tamlīdzīgi. Faktiski vecāki un viņu sabiedriskās organizācijas ir paņēmušas vadības grožus savās rokās. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai Jaunjelgavas notikuma dēļ. Nav noslēpums, ka vardarbība skolās nav retums un ka lielāko tiesu cietušie tā arī ir un paliek cietušie, kamēr agresīvie un varmācīgie bērni dzīvo diezgan netraucēti. Un ja jau valsts un pašvaldību institūcijas ir pagalam nevarīgas vai vienaldzīgas, tad valsts iedzīvotājiem pašiem nākas risināt sasāpējušos jautājumus. Tieši tādēļ sabiedriskās organizācijas jeb NVO ir tik vajadzīgas. Patiesībā tām ir lielas iespējas un liela vara. Pagājušā gada pārskats par NVO Latvijā liecina, ka 2012. gadā bija reģistrēti 15 324 nodibinājumi un biedrības. Starp citu, pēc Lursoft 2011. gada datiem, Vidzemē ir astoņi procenti no Latvijas NVO. Protams, šobrīd šis skaitlis mazliet ir mainījies, tāpat arī ir skaidrs, ka ne jau visas NVO kaut ko aktīvi dara, lai liktu ar sevi rēķināties. Tomēr svarīgi ir, ka cilvēkiem ir iespēja likt iestādēm un institūcijām darīt to, kas tām ir jādara un kam tās ir domātas. 15 procenti Latvijas iedzīvotāju aptaujā ir atbildējuši – viņi uzskata, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā. Savukārt 44 procenti aptaujāto NVO pārstāvju ir pārliecināti par savas organizācijas spējām ietekmēt lēmumus.
Lai kādi arī būtu aptauju rezultāti, esmu pārliecināta, ka mūsu rokās varas un iespēju ir vairāk, nekā domājam. Protams, tas nav ne viegli, ne vienkārši un reizēm prasa ļoti ilgu laiku, bet kurš gan ir teicis un solījis, ka varas nešļava ir viegla, skaista un izklaidējoša? Sallija Benfelde, speciāli Druvai
Komentāri