Nav šaubu, ka pasaule straujiem soļiem dodas globalizācijas virzienā, neapejot arī Latvijas laukus. Noskatoties Latvijas Televīzijas raidījumu “Province”, biju pārsteigta par izskanējušo statistiku, kas liecina, ka pēdējos desmit gados valstī savu pastāvēšanu beigušas teju 50 tūkstoši zemnieku saimniecību. Izklausās neticami, tomēr šādai situācijai ir pavisam reāls skaidrojums.
Daudzreiz no zemniekiem nācies dzirdēt, ka jau sākotnēji politika bija virzīta uz to, lai izputinātu mazās saimniecības. Tagad redzam, ka tas ir noticis. Atsaucu atmiņā savus laukus Alūksnes pusē. Tur vēl pirms desmit gadiem, nobraucot septiņu kilometru garu ceļa gabalu, piena savākšanas mašīna piestāja vismaz pie desmit saimniecībām. Patlaban šajā posmā palikusi tikai viena – manu vecāku zemnieku saimniecība. Patiesība ir skarba. Tie, kas turēja lopus, aizgājuši pensijā un sapratuši, ka nav jēgas sisties. Daļa to, kas uzskatīja, ka bez govīm nav lauku sētas, aizgājuši mūžībā, bet jaunie, pabeiguši vidusskolu, meklē laimi pilsētās. Vien retais turpina saimniekošanu.
Raidījumā „Province” tika norādīts uz daudzām problēmām, tostarp lauku vides infrastruktūru. Tā attiecas ne tikai uz ceļiem, bet arī ūdenssaimniecību, meliorāciju un tamlīdzīgi. Šovasar mūspusē viesojās kaimiņi lietuvieši. Viņus visvairāk pārsteidza putekļainie ceļi. Tie viesiem visvairāk palikšot atmiņā, jo par tādu “ekstru” viņi jau aizmirsuši sen. Vien mums vasarā laukos tā ir ikdiena, nemaz nerunājot par braukšanas apstākļiem citos gadalaikos. Tiesa, pilsētvides infrastruktūra pamazām attīstās, bet laukos problēmu mazāk nekļūst.
Eiropas standarti. Tik bieži dzirdēts teiciens. Saprotams, ka ir higiēnas un lopu turēšanas prasības, kas jāievēro, bet šīs reizēm nepamatoti lielās prasības daudzas mazās saimniecības ir nogremdējušas. Protams, tajās, kas par spīti visam ir spējušas pastāvēt, paveras cita aina. Tur lauksaimnieku darba specifika mainās laikam līdzi, tehnika kļūst modernāka, fermās darbs tiek automatizēts. Un nav jau tā, ka lauksaimniecības zeme netiktu apsaimniekota, taču to galvenokārt dara lielsaimnieki, mazie arvien tiek bīdīti malā. Ilze Fedotova
Komentāri