Ir barikāžu atceres nedēļa, bet, šķiet, atmiņas aizēno jaunās valdības tapšana. Tomēr raugoties, kā partijas tirgojas par nozaru dalīšanu, droši vien daudzi ar rūgtumu un sarkasmu atceras Atmodas laikā pausto pārliecību – kaut pastalās, bet brīvi!
Brīvi esam gan, par spīti tik bieži dzirdētajam, ka mūs „okupējusi” Eiropas Savienība, ka eiro mūsu neatkarībai ir pielicis punktu un ka problēmu cēlonis jāmeklē Eiropā un nevis pašu domāšanā un darbos. Protams, grūti strīdēties ar cilvēkiem, kas ir pārliecināti, ka mūsu nebūšanās vainojama vai visa pasaule, tikai ne paši. Tāpat kā grūti ienaidnieku meklētājiem ieskaidrot, ka absolūti neatkarīgu valstu nav, jo dzīvojam vienā pasaulē, uz vienas Zemes.
Lai kā ar to brīvību un neatkarību, mūsu partijas nozares un ministrijas tomēr ir sadalījušas. Pārsteigums ir tas, ka zaļie zemnieki ir samierinājušies, ka neiegūs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), bet ir gatavi vadīt Aizsardzības ministriju. Jokotāji sociālajos tīklos jau spriež, ka tagad laikam NATO kravas ies caur Ventspils ostu, un tas varētu būt mierinājums. Nopietni runājot, ir maz ticams, ka zaļzemnieku iedvesmotājs Aivars Lembergs tik viegli ir piekāpies un ir gatavs nekontrolēt Eiropas fondu eiro miljardus, kas nākamajos septiņos gados ieplūdīs Latvijā. Tāda aša piekāpšanās liek domāt par kaut kādiem labumu solījumiem vai arī starp Nacionālās apvienības (NA) politiķiem, kas darbosies VARAM, jau ir atrasti domubiedri, kas palīdzēs pārraudzīt ministrijā notiekošo. Jebkurā gadījumā, zinot to, cik „ēdelīgas” ir partijas, mierīgā ietekmes sadalīšana nozarēs šķiet mānīga un liek domāt par klusām un neformālām norunām. Vēl priekšā ir vienošanās par ministriem un, iespējams, jautājumi būs par ekonomikas un tieslietu ministra amata kandidātiem, jo pašreizējie ministri ir pamatīgi nokaitinājuši daudzus jo daudzus. Jāteic, ka valdības veidošanas laikā aizvien vairāk izskatās, ka Zolitūdes traģēdija ir tikai formāls pašreizējās valdības demisijas iemesls, bet patiesais iemesls ir zaļzemnieku iedabūšana valdībā pirms vēlēšanām. Valsts prezidents ar šo uzdevumu ir godam ticis galā, tagad zaļzemniekiem arī būs iespēja izmantot valsts administratīvos resursus sava tēla spodrināšanai gan pirms Eiroparlamenta, gan pirms Saeimas vēlēšanām. „Vienotībai” savukārt ir izdevies iedabūt partijas rindās finanšu ministru Andri Vilku un pastumt malā pārāk populāro Arti Pabriku, kurš var radīt nopietnu konkurenci partijas spices politiķēm un politiķiem Eiroparlamenta vēlēšanās, bet NA ir pamatotas cerības atgūt Tieslietu ministriju pilnīgā kontrolē un neļaut sakārtot tieslietas tā, kā tas nepatīk apvienības vadībai. Arī Reformu partija nevar žēloties, jo nozares viņu pārziņā ir visnotaļ nopietnas. Ar vārdu sakot, partijām nav pamata skumt, viss ir noticis tām pavisam jauki un izdevīgi. Tiesa gan, jautājums ir, cik izdevīgi tas būs vēlētājiem. Biezākus naudas makus vēlētājiem valdība iedot nevarēs, tas ir skaidrs jau tagad, bet solīt piena upes ķīseļa krastos gan varēs katrs, kam nebūs slinkums. Tostarp, piemēram, problēmas tieslietu jomā, veselības aprūpē, mikrouzņēmumu nodokļu jautājumā tā arī var palikt nerisinātas, ja galvenais būs izrādīties vēlētājiem. Īsāk sakot, arī pirms vēlēšanām valdība var izdarīt daudz, ja vien neaizmirsīs veco teicienu – ja labie cilvēki neko nedarīs, ļaunums gavilēs. Sallija Benfelde
Komentāri