Elektroenerģijas tirgus atvēršana Latvijā nāk ar elektrības cenu celšanos. Tās ir sekas centieniem šajā jomā ieviest brīvā tirgus principu, lai arī Latvijā pašlaik nav priekšnoteikumu, lai no šīs reformas būtu labums.
Ir pieņemts uzskatīt, ka konkurence ir patērētāju interesēs: uzņēmējiem, cīnoties par klientūru, ir jāpiedāvā kvalitatīvāki pakalpojumi par zemāku cenu. Šī ideja ir ņemta vērā arī Eiropas Savienības (ES) iekšējā enerģētikas tirgus izstrādē. Šis tirgus veidots, lai nodrošinātu iespējas tirgū darboties dažādiem elektroenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumiem. Turklāt, izveidojot uz šādiem principiem radītu tirgu visā savienībā, tiek veicināts tas, ka klienti var meklēt izdevīgākus elektroenerģijas avotus un tiek diversificēta šo resursu piegāde valstīm. Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizācija notiek, lai iekļautos kopējā ES elektroenerģijas tirgū.
Elektroenerģijas piegādes joma ir dabiskais monopols. Tas nozīmē, ka monopolam ir ekonomiskais pamats: nav izdevīgi katram piegādātājam vilkt savus vadus un būvēt citu nepieciešamo infrastruktūru, lai aizsniegtu patērētāju, tāpēc to parasti nodrošina viens uzņēmums. Taču elektroapgādes jomu ir iespējams sadalīt tā, lai tirgus principus ieviestu: ražotājiem, piegādātājiem un kopējās infrastruktūras uzturētājiem ir jākļūst par atsevišķiem uzņēmumiem. Klients nevar izvēlēties uzņēmumu, kurš uztur vadus līdz viņa mājai vai iestādei, taču viņš var izvēlēties uzņēmumu, kas pašu elektroenerģiju sola piegādāt lētāk un citā veidā izdevīgāk nekā konkurenti.
Taču vismaz īstermiņā šie principi patērētājiem Latvijā būs mazāk nekā rožaini, jo elektroenerģijas cena celsies. Tam ir virkne iemeslu. Nozīmīgu daļu elektroenerģijas cenā veido obligātā iepirkuma komponentes – valsts atbalsta pasākums uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem. Šādas elektroenerģijas ražošana ir dārgāka, taču valsts ir apņēmusies šo jomu atbalstīt un iepirkt saražoto elektroenerģiju par augstāku cenu. Tiesa, obligātā iepirkuma komponentes joprojām apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Taču tas notiek, ņemot vērā izmaksas, kas veidojušās obligātajā iepirkumā iegādājoties elektroenerģiju no tās ražotājiem. Jo vairāk šāda elektroenerģija Latvijā tiek ražota, jo gala patērētājiem par elektroenerģiju ir jāmaksā vairāk.
Savukārt pašas elektroenerģijas cena atvērtajā tirgū vairs netiek centralizēti regulēta – tā ir cena, ko nosaka pieprasījuma un piedāvājuma likumi. Šī ir joma, kurā iespējama cenu pazemināšanās konkurences dēļ. Taču šādus uzlabojumus gaidīt ir velti, ja izrādās, ka Latvijas regulētajā elektroenerģijas tirgū cena pašlaik ir zemāka nekā tirgus cena. Tikai 2016. gadā plānots pabeigt starpsavienojuma izveidi starp Lietuvu un Zviedriju, kas nodrošinās, ka izlīdzinās elektroenerģijas cena starp Latviju un Skandināviju. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa Rolanda Irkļa sacīto, ja šāds savienojums būtu jau tagad, cena par elektroenerģiju būtu par 0,5 līdz vienam centam zemāka.
To, ka brīvā elektroenerģijas tirgus vietā sanāk tikai skumja imitācija, apliecina arī „Latvenergo” konkurentu samērā mazā interese par tirgu. Savu piedāvājumu ir publiskojis uzņēmums „Baltcom TV”, gatavību tirgot elektroenerģiju mājsaimniecībām ir izteicis arī uzņēmums „BCG Riga”. Savukārt igauņu „Eesti Energia” meitas kompānija „Enefit” pērnā gada nogalē informēja, ka elektroenerģiju tirgos tikai biznesa klientiem. Savu lēmumu uzņēmums skaidroja ar neprognozējamajām un nereti ļoti lielajām starpvalstu elektropārvades izmaksām, kā arī ar Latvijas Ekonomikas ministrijas izvirzītajām prasībām darbībai Latvijas tirgū.
Rezultāts ir tāds, ka plānoto brīvā elektroenerģijas tirgus labumu vietā par elektroenerģiju sanāks maksāt krietni vairāk. Pēc „Latvenergo” aplēsēm, sadārdzinājums pret pašreizējo pamata tarifu būšot 12 procenti. Savukārt pret starta tarifu, kas tiek piemērots par pirmajām 1200 kilovatstundām gadā, sadārdzinājums sanāk vairāk nekā 40 procenti. Tātad patērētāju grupa, kuru elektrības piegādātājs līdz šim nosacīti saudzēja, pārmaiņas izjutīs visvairāk, un šīs pārmaiņas būs uz slikto pusi. Tas viss notiek, neskatoties uz to, ka „Latvenergo” ir valsts uzņēmums, kas turklāt strādā ar peļņu. Bet, ja esošā vārgā konkurence un ierobežotā regulācija to atļauj, kāpēc ne! Galu galā, lai arī elektroenerģijas cena Igaunijā sanāk zemāka nekā Latvijā, vismaz pagaidām Latvijas mājsaimniecībām pie tās netikt.
Šādā iznākumā nevajag vainot ES enerģētikas tirgu. Lielākā problēma ir tas, ka Latvijā nav izpildīti priekšnoteikumi, kas no šīs Eiropas iniciatīvas ļautu gūt kādu labumu patērētājiem. Ja kaut ko nodēvē par brīvo tirgu, tas vēl nenozīmē, ka tas nesīs īsta brīvā tirgus ieguvumus. Jānis Buholcs
Komentāri