Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Jāuztur saikne ar aizbraukušajiem

Druva
12:17
04.03.2014
12

Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe uzskata, ka ir svarīgi valsts un pašvaldību līmenī uzturēt saikni ar aizbraukušajiem no Latvijas.

“Druva” uzklausīja R. Lappuķes viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar emigrāciju un reemigrāciju, kā arī saiknes un sadarbības stiprināšanu.

R. Lappuķe uzskata: “Mūsdienās ir plaša ekonomiskā telpa, esam Eiropas Savienībā, ir brīvā cilvēku kustība. Latvijas nācija ir kļuvusi par pārrobežu nāciju. Ir pavisam normāli, ka jaunieši gūst zināšanas, pieredzi dažādās valstīs, taču ļoti labi būtu arī, ja daudzi atgrieztos un ar savām zināšanām palīdzētu Latvijas attīstībā. Tiem, kuri aizbrauc un kuri to grib darīt, vēlos teikt, lai viņi saprot, ka būt ārzemniekam ir statuss, kas pavada līdz mūža galam. Latvietis citās valstīs vienmēr būs ārzemnieks. Tā tas ir, un daudzi tādēļ atgriežas mājās.

Cilvēki, kuri aizbrauc no Latvijas, lielākoties nezaudē saikni ar dzimteni un citiem latviešiem. Viņi ir tiešā kontaktā ar radiem, draugiem. Daudzi regulāri apmeklē arī Latvijas sociālos medijus, saziņas portālus, piemēram, draugiem.lv. Uz jautājumu, vai Latvijas valsts uztur saikni ar aizbraukušajiem, jāsaka, ka tas ir ļoti garš process. Taču par šiem jautājumiem tiek aizvien vairāk domāts un ir arī konkrēti pasākumi, lai šo saikni sekmētu. Ir reemigrācijas plāni, programmas. Daudzi grib atgriezties, un viņiem ir jāpalīdz to izdarīt.

Manuprāt, Latvijā mainās arī attieksme pret tiem, kuri aizbraukuši, tā kļūst labvēlīgāka.

Būtiski ir pieminēt pērn pieņemtos nozīmīgos grozījumus Pilsonības likumā, kas piedāvā plašākas iespējas pieņemt citu pilsonību, nezaudējot Latvijas pilsonību. Tas ir liels žests no Latvijas puses. Tas nozīmē, ka ir sapratne – mūsdienu globalizētajā pasaulē cilvēku pārvietošanās ir dabiska lieta, turklāt jāpieņem, ka tā var būt gan atgriezeniska, gan neatgriezeniska. Nav vairs kā agrāk, kad, ja cilvēks aizbrauca, tad reti atgriezās un saziņa labākajā gadījumā bija ar vēstuļu starpniecību. Cilvēki mūsdienās aizbrauc no dzimtajām vietām, liela daļa pēc kāda laika atbrauc atpakaļ, bet daudzi arī neatgriežas. Tas, ka, cilvēks nepieciešamības gadījumā var mainīt pilsonību, nezaudējot Latvijas pilsonību, paver lielas iespējas, arī tiem latviešiem, kuri no Latvijas aizbrauca trimdā kara gados. Tas nozīmē, ka raugāmies uz pilsonību kā uz piederības pierādīšanu.

Būtiski arī tas, ka ievērojami ir palielinājies valsts finansējums dažādiem ar diasporām saistītiem projektiem. Vēl pirms pāris gadiem finansējums bija mazs, turklāt lielākoties paredzēts tikai izglītības projektiem, piemēram, skolotāju sūtīšanai uz Krieviju, lai mācītu latviešu izcelsmes bērnus Sibīrijā, Maskavā. Tagad finansējums paredzēts arī projektiem kultūras, ekonomikas un citās jomās. Protams aizvien līdzekļi paredzēti arī latviešu valodas mācību projektiem, gan nometnēm, piemēram, 3×3 nometnēm, kurās satiekas dažādu paaudžu cilvēki. Šādas tikšanās ir ļoti būtiskas, jo stiprina ne tikai ģimeniskās saites, bet bagātina arī zināšanas par Latviju, tradīcijām, valsts vēsturi, valodu.

Bieži vien var novērot, ka aizbraukušie noliedz latvietību, taču ir daudzi, kuri to vēlas saglabāt, tāpat kā latviešu valodu, saikni ar Latviju. Uzskatu, ja aizbraukušie latvieši vēlas, grib uzturēt saikni ar Latviju, tas ir iespējams dažādos veidos. Pērn vasarā Pasaules brīvo latviešu apvienība rīkoja pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu ar mērķi sapulcināt ārzemju latviešus, lai viņi, kopā sanākuši, pārrunātu ekonomikas projektus. Zinu, ka no šī foruma iesākās vairāki desmiti projektu un ārzemēs dzīvojošie veiksmīgie latviešu uzņēmēji uzsākuši kopīgus projektus ar latviešiem, kas dzīvo dzimtenē. Ja vien ir vēlēšanās, ārzemēs dzīvojošie latvieši var atrast iespējas, kā sadarboties un attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, ir arī iespējams atrast darbu Latvijā un atgriezties. To veicināt nav vienkārši, bet tas tiek darīts. Palēnām tiek darīts aizvien vairāk, lai sadarbība ar diasporām attīstītos, taču esam priecīgi uzklausīt idejas, ieteikumus, kā šo darbu uzlabot. Piemēram, ik gadu jūnijā tiek rīkota diasporu konference, kas notiek Rīgā. Tajā Latvijas valdības pārstāvji tiekas ar diasporas pārstāvjiem. Šajā norisē var piedalīties arī Latvijā dzīvojošie, kuriem ir idejas, kā uzlabot sadarbību ar ārzemju latviešiem.

Statistika par dažādās pasaules valstīs dzīvojošajiem latviešiem ir aptuvena, tomēr lielākā diaspora ir Lielbritānijā, kur mīt apmēram simts tūkstoši latviešu. Īrijā apmēram 25-30 tūkstoši, Vācijā – ap 30 tūkstoši, 20 tūkstoši – Zviedrijā, desmit tūkstoši Norvēģijā, septiņi tūkstoši Spānijā. Ap 25 tūkstoši latviešu ir Austrālijā, arī Kanādā, taču ASV apmēram 96 tūkstoši sevi identificē kā latviešus, lai gan tikai apmēram 15 tūkstoši ir Latvijas pilsoņi. 18 tūkstoši cilvēku Krievijā sevi uzskata par latviešiem, divi tūkstoši – par latgaliešiem, taču tikai četri tūkstoši cilvēku ir reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Jāņem gan vērā, ka skaitļi ir ļoti dažādi un nav precīzi.” Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi