Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Par ko balsot

Druva
11:38
01.04.2014
3

Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām laika vēl ir pietiekami, lai izvēlētos, par ko balsot, tomēr ir dažas lietas, kuras jāzina, lai izvēle nebūtu mānīga.

Pirmkārt, Eiroparlamenta vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, kaut arī katram vēlētājam ir „piesiets” viens konkrēts vēlēšanu iecirknis. Tādēļ pārreģistrēties, lai varētu balsot par sev mīļu deputāta kandidātu, nav vajadzības – kandidātu saraksti visos vēlēšanu iecirkņos būs vienādi. Otrkārt, jāzina, ka ir jautājumi, par kuriem Eiroparlaments lemj, un ir jautājumi, par kuriem tas nelemj. Tikai dalībvalstu ziņā ir, cik liela būs minimālā alga vai pensijas apjoms, kā tiks risināti veselības aprūpes jautājumi. Eiropas Savienība (ES) un Eiroparlaments nevar noteikt, ka Latvijā vidējai (vai minimālai) algai jābūt tikpat lielai, cik liela tā ir citās ES valstīs. Dzīves līmeņa celšanos ES var veicināt, piemēram, ar Eiropas struktūrfondu finansējuma palīdzību, bet nevar to izdarīt ar regulu vai direktīvu palīdzību. Tāpat arī valodas, izglītības un kultūras jautājumi ir katras valsts ziņā, tai ir jāievēro starptautiskie līgumi un konvencijas, kuras valsts ir parakstījusi un ratificējusi, bet Eiroparlaments nekādi nevar lemt un nelems par to, vai Latvijā ir viena vai divas

valsts valodas. Treškārt, Eiroparlamenta deputātam ir vajadzīgas vismaz angļu valodas zināšanas, jo strādāt ar tulka palīdzību nav nopietni. Protams, visi vajadzīgie dokumenti tiek tulkoti arī latviešu valodā, bet saziņa ar pārējo valstu deputātiem ikdienā ir ļoti svarīga, to nevar novērtēt par zemu. Vēl jāpiebilst, ka partijas, protams, var ierakstīt (un to ir darījušas) savos kandidātu sarakstos bezdarbniekus, strādniekus, arī pašvaldību deputātus, bet tas finanšu un ekonomisko jautājumu mērogs, ar kuru jāsaskaras Eiroparlamenta deputātam, nav salīdzināms ar ciematā vai pilsētiņā risināmo jautājumu loku. Ar patriotismu darbam Eiroparlamentā vien nepietiek, ir jābūt zināmai pieredzei ārpus savas „sētiņas”, vismaz pamatzināšanām finanšu un ekonomikas jautājumos un, protams, izpratnei par to, kā darbojas Eiropas Savienība un Eiroparlaments. Turklāt jāsaprot, ka nevienas valsts Eiroparlamenta deputāts nevar tā vienkārši, „pa tiešo”, īstenot savas partijas programmu, jo Eiroparlamentā tiek lemti jautājumi par visām ES valstīm un nevis vienas valsts prioritātes. Tajā pašā laikā nereti veco dalībvalstu intereses atšķiras no jauno dalībvalstu interesēm, un tad nākas meklēt domubiedrus un skaidrot, ka tas, kas noderēs vieniem, otriem var nākt par sliktu. Jebkurā gadījumā Eiroparlamenta deputāts nekādi nevar solīt Eiropas naudu pagasta baznīciņas jumtam vai saieta centra būvēšanai. Ja septiņiem gadiem piešķirtajā Eiropas fondu finansējumā ir pamatnostādnes, kas ļauj ar tādu projektu pretendēt uz Eiropas naudu, tad to var darīt, bet nākamā sasaukuma Eiroparlamenta deputāts to nekādi nevar ietekmēt. Eiropas fondu sadalījums pa nozarēm, prioritātēm un to finansējums uz septiņiem gadiem, no 2014. līdz 2020. gadam, jau ir noticis. Savukārt Eiroparlamenta deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem – līdz 2019. gada maijam. Tādēļ ir vērts izlasīt programmas, ko piedāvā Eiroparlamenta deputātu kandidātu partijas. Jāteic, ka vismaz daļā programmu tiek solītas lietas, kuras Eiroparlamenta deputāts nu nekādi nevar izdarīt. Piemēram, var solīt celt pensijas, maternitātes pabalstus vai ierakstīt programmā, ka jāpanāk, lai valdība saprastu un apzinātos, ka katra slēgtā slimnīca, poliklīnika noved pie Latvijas iedzīvotāju izzušanas, bet šos jautājumus risina Latvijas valdība un Saeima, tas nav Eiroparlamenta kompetences jautājums. Protams, ir patīkami lasīt: “Visiem pieejama veselības aprūpe neatkarīgi no materiālā stāvokļa. Jaunu poliklīniku un slimnīcu izveide Latvijā. Ārstu, medmāsu algas ES attīstīto valstu līmenī,” bet tas nudien nav Eiropas, bet Latvijas jautājums. Tajā pašā laikā katra Eiroparlamenta deputāta darbs ir svarīgs: visbiežāk izmantotā ES lēmumu pieņemšanas metode ir tā sauktā koplēmuma procedūra. Tā izpaužas tādējādi, ka tieši ievēlētais Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi (tā pārstāv 28 ES dalībvalstu valdības) pieņem ES tiesību aktus. Savukārt gan Padome, gan Parlaments var tiesību aktu bloķēt, tātad, kā jau minēju, ir jautājumi, kuros jāprot atrast domubiedri citu valstu deputātu vidū. Starp citu, ES maksājumi zemniekiem būtu daudz mazāki, ja Latvijas Eiroparlamenta deputāti nebūtu meklējuši domubiedrus un nebūtu izmantojuši visas iespējas, lai paskaidrotu sitāciju un pārliecinātu citu valstu kolēģus, ka maksājumu apjoms jāmaina. Tādēļ ir svarīgi, ko ievēlēsim Eiroparlamentā! Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi