Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Izglītība – labklājības un attīstības pamats

Druva
12:15
05.06.2014
7

Klāt kārtējais eksāmenu un izlaidumu laiks, kad skolēni visiem parāda – esmu gatavs doties tālāk, lai apgūtu jaunas zināšanas un iemaņas, pierādītu savus talantus, prasmes un spējas, kā arī lai iemācītos izdzīvot vidē, kas ir krasi atšķirīga no ierastā skolas sola. Kādam tā ir profesionālā vidusskola, kādam – universitāte vai koledža, savukārt cits dod priekšroku darba tirgum. Tomēr viņus visus saista viens – pareizas izvēles izdarīšana un atbildes meklēšana jautājumam „Ko es vēlos darīt?”. Domājot par šo atbildīgo mirkli skolēnu dzīvē, aicinājām uz sarunu Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu un mākslas doktoru Ojāru Spārīti. Izglītības sistēma Latvijā – Būdams mācībspēks augstskolā (Latvijas Mākslas akadēmija) 25 gadus, esmu novērojis negatīvu tendenci, kas pēdējo 15 gadu laikā pakāpeniski pieaug. Katru gadu 1.septembrī es saņemu arvien sliktāku materiālu – jaunos studentus. Esmu spiests bijušajiem skolēniem, kuri tikko pabeiguši 12.klasi, mācīt lasīt akadēmisko literatūru, ko viņi neprot, konspektēt, ieraudzīt būtisko tekstā un veikt teksta salīdzinošu analīzi. Studenti neprot strukturēt referātus un radīt jaunam zinātniskam konceptam mugurkaulu. Vienīgais izskaidrojums, kāpēc tas tā notiek, manuprāt, ir skolu vājā konkurence, mācībspēku kvalifikācijas pasliktināšanās un nesekmīgā sadarbība starp skolām un Izglītības un zinātnes ministriju. Tā rezultātā prasības izglītības kvalitātei ir tik tālu piezemējušās, ka esmu spiests strādāt ar nepietiekami sagatavotiem studentiem, pirmo mācību gadu veltot skolas neizdarītā darba labošanai. Ja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība darbojas tikai vienpusīgi, prasot skolotājiem algu paaugstinājumu, tad es stādu šeit pretprasību – celiet skolotāju kvalifikācijas līmeni. Celiet skolotājiem prasību par viņu darba kvalitātes paaugstināšanu un dodiet man augstskolā kvalitatīvu produktu. Slīdot uz leju demogrāfiskajai līknei, kas nozīmē skolēnu skaita samazināšanos, netiek proporcionāli samazināts skolotāju daudzums. Lauku skolās, kur ir 30-40 bērnu, darbojas tikpat daudz skolotāju kā tad, kad skolēnu bija divas reizes vairāk. Rodas jautājums – kāda tur var būt kvalitāte un atdeve. Es, protams, nevēlos, lai skolotāji paliek bez darba, taču uzskatu, ka pedagogs ar augstāko izglītību un specialitāti var vieglāk pārkvalificēties. Latvija bez industrializācijas pārvēršas par pakalpojumu sniedzēju valsti, kas nevar gūt ātru ekonomisku uzrāvienu, tāpēc ir jādomā par jaunu darbavietu, uzņēmumu, inteliģentu ražotņu izveidi. Pedagogi, kuri šobrīd nestrādā pilnas slodzes darbu, ir jāpārkvalificē par speciālistiem, kuri atrastu vietu šādos uzņēmumos un ar savām zināšanām dotu Latvijas ekonomikai vērtīgu un stabilu pienesumu. Katru gadu disertācijas aizstāv ap 300 jauno doktorantu – 300 cilvēku papildina Latvijas zinātnisko vidi. Diemžēl Latvija nepiedāvā darbavietas, jo valstī nav uzņēmumu vai zinātnisku centru, kur jaunajiem doktoriem rast darba iespējas, tāpēc jaunie zinātnieki dodas darba meklējumos citur. Pastāv paradokss – Latvijā visvairāk doktora grādus saņem ekonomikas nozarē, taču ekonomikas līmenis valstī ir zems. Nav tilta starp Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministriju, kas palīdzētu atklājumus uz papīra pārvēst tirgojamā produktā. Mūsu zinātnes kvalitāte ir laba, bet to savas bagātības vairošanai izmanto ārzemes, nevis Latvija. Reģionālo augstskolu nozīme – Reģionālā augstskola ir attiecīgā reģiona smadzeņu un intelekta centrs. Tās uzdevums lielā mērā ir atrast līdzsvaru reģiona darba tirgū un gatavot reģiona vajadzībām atbilstošus speciālistus, tāpēc, manuprāt, pareizi būtu, ja vietējais darba tirgus noteiktu reģionālās augstskolas specifiku. Tā var būt agrotehnoloģija, pārtikas rūpniecība, kokrūpniecība, celtniecība, inženierzinātnes, uzņēmējdarbība, kā arī humanitārās un sociālās zinātnes. Kad 2020.gadā bērnu un studentu skaits būs samazinājies par aptuveni 40%, augstskolas būs spiestas meklēt jaunus ceļus. Tā ir skarba prognoze, kas jau šobrīd liek domāt, kā piesaistīt studentus. Saprotu Gustava Ādolfa (Zviedrijas karalis, 1632.gadā dibināja Tērbatas universitāti) nostāju, ka Latvijai un Igaunijai pietiek ar vienu lielu universitāti Tartu. Tai ir potenciāls un starptautisks prestižs, konkurence un spēja piesaistīt ārzemju pasniedzējus. Ja mēs spējam atrisināt pārrobežu jautājumus, mēs varam izveidot Tartu kā mātes universitāti, kam Valmieras, Rēzeknes un Daugavpils augstākās izglītības iestādes varētu būt partneraugstskolas, kas savā starpā mainītos ne tikai ar studentiem, bet arī – pasniedzējiem. Tas palīdzētu koordinēt studentu migrāciju, celt pasniedzēju darba kvalitāti un attīstīt darbaspēku. Nākotnes perspektīvas skolēniem un topošajiem studentiem – Pastāv būtiska problēma, kas Latvijas izglītības sistēmā ir klibojusi pēdējos 20 gadus. Mirklī, kad skolēns ir sasniedzis pamatizglītības beigas un pāriet vidusskolas posmā, nenotiek viņa interešu un spēju testēšana. Proti, valsts un izglītības institūcijas var palīdzēt skolēnu virzīt, nosakot to, vai viņš ir tehniski, praktiski vai intelektuāli apdāvināts, varbūt skolēns ir humanitāri virzīts, varbūt – piemērots zinātniski pētnieciskam darbam. Šādai studentu selekcijai ir jānotiek pirms vidusskolas. Līdz ar to daļa studentu pievērstos arodizglītībai, kas ir ļoti būtiska, bet daļa raudzītos intelektuālo spēju pilnveides virzienā, un ieguvēji būtu visi – gan topošie speciālisti, gan valsts. Domāju, ka šobrīd šī ieinteresēšana notiek, studentam palīdzot izprast darba tirgu. Ir jāorganizē atvērto durvju dienas ne tikai mācību iestādēs, bet arī ražošanas uzņēmumos – nākamajās darbavietās, kas rādītu – lūk, pie mums ir šādas iespējas un tehnoloģijas. Tas lielā mērā palīdzēs topošajiem studentiem. Savukārt zinātnisko centru un parku (līdzīgu kā AHHAA Tartu, Igaunijā) izveide varētu veicināt skolēnu interesi pētīt. Šādai tehnoloģisku un zinātnisku iespēju Disnejlendai ir neierobežots potenciāls attīstīt skolēnu interesi, priekšstatus par zinātni un dalību tajā. Sagatavojusi Arita Lejiņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
28
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi