Izskanot pārmetumiem par notikušā vilcienu iepirkuma konkursa norisi un uzvarētāja izvēli, pagājušajā nedēļā atkāpās valsts uzņēmuma “Pasažieru vilciens” (PV) valde. Šim solim acīmredzot bija jādemonstrē nu jau bijušās valdes atbildība par pieņemtajiem lēmumiem vilcienu iepirkumā. Taču atbildīgo nav.
Pavasarī beidzās jaunais konkurss par vilcienu piegādi Latvijai. Divi spēcīgākie pretendenti bija korejiešu uzņēmums “Hyundai” un šveiciešu uzņēmums “Stadler”. Neskatoties uz to, ka “Stadler” piedāvājums bija ievērojami dārgāks, konkursa rīkotājs PV izvēlējās to. Turklāt valdībai iesniegtajos aprēķinos par jauno vilcienu nomu no “Stadler” bija norādīts, ka būs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta – lai gan tas tā nebija paredzēts.
Reaģējot uz valdības pārstāvju kritiku par jauno vilcienu projekta ieviešanas plāniem, PV valdes locekļi no amata tātad atkāpušies. Satiksmes ministrija, kuras pakļautībā PV ir, nekavējoties sāka meklēt jaunu valdi.
Šis viss jau reiz ir bijis. Kad Latvija pie jauniem vilcieniem tikt gribēja 2012. gadā, izrādījās, ka toreizējā PV valde ar konkursa uzvarētājiem ir noslēgusi līgumu, kas neatbilst uzdevumam, kādu Latvijas valdība sniegusi līguma slēdzējiem, un konkursa nolikumam. Eiropas Komisija norādīja uz neatbilstībām, kuru dēļ Latvija nevarēs pretendēt uz Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Arī tolaik atkāpās valde. Taču Latvija iedzīvojās pamatīgās juridiskās problēmās, jo PV ar spāņu uzņēmumu “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” nespēja vienoties par jau noslēgtā līguma grozīšanu. Līgumu PV lauza, bet uzņēmums šādu pavērsienu neatzīst. Cik šis strīds valstij vēl izmaksās, var tikai minēt – skaidrs ir tas, ka maksāsim mēs visi. Skaidrība ir arī par to, ka Eiropas līdzfinansējums vilcienu iepirkumam ir zaudēts.
Pēc tam tika izsludināts vēl viens konkurss, un atkal ar savādām procedūrām un iznākumu, kura izdevīgums valstij ir apšaubāms. Atkal izpratne par “atbildību” aprobežojas tikai ar amatpersonu nomaiņu. Satiksmes ministrija mierina, ka jaunā valde gan tikšot izvēlēta labu labā un atradīs risinājumu, kā finansēt vilcienu nomu no piegādātāja tādā veidā, lai papildu nauda no valsts budžeta nebūtu nepieciešama. Taču šādi apgalvojumi tikai kārtējo reizi pievērš uzmanību atbildības jautājumiem. Ja jau līdzšinējā valde nebija kompetenta, tad derētu gan skaidri pateikt, kurš to iecēla, kurš ļāva tai šādi darboties un kurš tagad izliekas, ka par to neko nav zinājis.
Šinī kontekstā tagad vēl jau zīmīgāk izklausās Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aivja Freidenfelda maijā uzsvērtais, ka pati ministrija nav konkursa tiešā rīkotāja un ka konkursu rīko PV: “Vēlreiz gribam arī uzsvērt, ka [PV] ir arī pilnīga atbildība par iepirkuma procesa korektu un tiesisku norisi.” Šos vārdus ministrijas pārstāvis sacīja neilgi pirms PV paziņoja savu lēmumu par konkursa uzvarētāju.
Valde ir labs grēkāzis. Tie ir mērķtiecīgi izvēlēti konkrēti cilvēki, kurus amatā var iecelt un, kad tie kaut ko ir izdarījuši, viņi no amata var aiziet. Šādi var nodrošināt, ka darījumi met ēnu tikai uz ierēdņiem, bet nevis uz politiķiem. Politiķiem taču rudenī jāstartē vēlēšanās, un viņu loma ir būt bargajiem situācijas kritiķiem un solīt, ka nekārtības tiks risinātas. To pašlaik dara arī satiksmes ministrs, “Vienotības” pārstāvis Anrijs Matīss. Viņš norāda, ka, pēc līdzšinējās valdes izstrādātā projekta PV ar jaunajiem vilcieniem ciestu lielus zaudējumus, kuri būtu jāmaksā valstij. Ministrs pamatoti uzsver, ka šāds risinājums ir nepieņemams.
Taču neatbildēts ir jautājums par to, kādā veidā vispār varēja rasties šāda situācija un ar kādu darbojošos personu atbalstu esam nonākuši tik tālu. Vai, vēl konkrētāk, kādi ir iemesli, ka valsts uzņēmums jau gadiem nespēj sarīkot iepirkuma konkursu, kura rezultāts būtu valstij izdevīgs un kuras iznākums nebūtu kārtējā tiesvedība. Jau tagad iepriekšējā vilcienu konkursa uzvarētājs “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” ir vērsies tiesā un pieprasījis iepirkumu pārtraukt. Konkursa rezultātus apstrīdēt solījis arī “Hyundai”.
Pašlaik tas, ka Latvijai jaunu vilcienu joprojām nav un kas zina, kad būs, nav lielākā bēda. Daudz nozīmīgāk ir tas, ka šāda veida afēras joprojām ir iespējams rīkot, turklāt naudas apjomi šādos apšaubāmos projektos tikai pieaug. Šis ir stāsts par politisko vidi un politisko spēku darbības vai bezdarbības rezultātā veidojušos situāciju, ka turīgie valsts uzņēmumi tiek izmantoti par barotavām.
PV gan nav vienīgais uzņēmums, kurā varētu atrast jocīgus darījumus. Taču vilcienu iepirkuma konkurss, kas kārtējo reizi noslēdzies ar apšaubāmiem rezultātiem un bez atbildīgajiem, ir īpaši skandalozs. Partijas, kas gatavojas Saeimas vēlēšanām, tagad varētu nodemonstrēt, kurai no tām ir risinājumi situācijas uzlabošanai un drosme izjaukt šo gadu gadiem izstrādāto sistēmu. Vismaz valdošās koalīcijas partijas uz to gan, šķiet, nav gatavas. Jānis Buholcs
Komentāri