Veselības aprūpe Latvijā izrādījusies kā karsts kartupelis – neviens to negrib vai nevar rokās noturēt, kaut arī gandrīz visi pirms vēlēšanām atzina, ka situācija sistēmā ir gluži vai traģiska un steidzīgi jārīkojas. Vēl sliktāk – izskatās, ka nu jau ir pilnīgi vienalga, kurš būs ministrs, un ka ētikas un morāles principi uz šo nozari nekādi neattiecas.
Otrdienas raidījumā Latvijas Televīzijā “Viens pret vienu” Ilze Viņķele, “Vienotības” valdes pārstāve, pareizi un skaisti runāja par sava partijas biedra Dzintara Zaķa atbildību un karjeras galu partijā. Tā teikt, Drošības policijai, protams, ir jānoskaidro, kurš nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās ir organizējis balsu pirkšanu par labu Zaķim, bet pēc viņas domām Zaķim 12. Saeimas deputāta mandāts būtu jānoliek, jo skandāls ap balsu pirkšanu met ēnu uz “Vienotību”, rada neuzticību vēlētājos. Arī tad, ja tiktu pierādīts, ka Zaķis nav vainojams balsu pirkšanā, no “lielās politikas” viņam tomēr būtu jāaiziet, ja viņš domā par partiju un valsti, nevis sevi. Viņa, Viņķele, nonākot līdzīgā situācijā, no mandāta atteiktos. Tikpat mierīgi un loģiski Ilze Viņķele runāja par to, kāpēc pati (un viņas partija) vēl domā, vai kļūt par veselības ministri vai nekļūt. Situācija nozarē ir dramatiska, un tajā kaut ko var izdarīt tikai tad, ja veselības aprūpe kā prioritāra ne tikai tiek ierakstīta valdības deklarācijā, bet ir izpratne un atbalsts no Ministru prezidenta, nozarei tiek palielināts finansējums, un visas koalīcijas partijas vienojas par darāmajiem darbiem un tiešām atbalsta pārmaiņas. Tik tālu viss skaidri un saprotami. Galu galā, lai vadītu valsti, nepietiek tikai ar godaprātu, ir vajadzīgs arī finansējums un otrādi – ar naudu vien, bez godaprāta, labs rezultāts nav gaidāms. Un tad “Vienotības” valdes pārstāve pārsteidza – vaicāta par topošās koalīcijas partneru veselības ministra amata kandidātiem, viņa atzinīgi novērtēja Nacionālās apvienības iecerēto veselības ministru Dzintaru Mozgi.
Iespējams, ka liela daļa vēlētāju ir aizmirsuši korupcijas skandālu 2009. gada rudenī, kad Dzintars Mozgis vadīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS). Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par plaša mēroga korupciju aizturēja divas slimnīcas augstas amatpersonas. Tika ierosināta krimināllieta. Dz. Mozgis teicās neko nezinot un, pretēji sabiedrisko organizāciju mudinājumam, no amata atkāpties nevēlējās. Tiesa gan, dažas dienas vēlāk viņš lūdza Veselības ministriju uz izmeklēšanas laiku apturēt viņa pilnvaras, bet decembrī tika atjaunots amatā. 2010.gada februārī viņš no slimnīcas vadītāja amata tomēr atkāpās, kā iemeslu minot veselības stāvokli, bet masu medijos izskanēja ziņas, ka tas noticis pēc Veselības ministrijas aicinājuma atkāpties. Starp citu, ministriju toreiz vadīja Tautas partijas (TP) biedre Baiba Rozentāle, korupcijas skandālā starp aizturētajiem un vēlāk apsūdzētajiem bija TP biedrs un ziedotājs, BKUS valdē bez konkursa ieceltais Aivars Lisenko. Savukārt Mozgim ar TP saistības bija jau 2006. gadā, kad pirms 9.Saeimas vēlēšanām biedrība “Par vārda brīvību”, kuras dibinātāji un finansētāji bija Tautas partijas cilvēki – Jurģis Liepnieks un Andris Šķēle, apmaksāja reklāmas klipu izveidošanu un izvietošanu Latvijas radiostacijās un televīzijās. Mozgis bija viens no tiem, kas šajās reklāmās slavēja TP, stāstot, cik labs un gudrs ir veselības ministrs no TP – Gundars Bērziņš.
Vēl jāatgādina, ka 2009. gadā bija arī kāds cits skandāls – slimnīcas sadarbība ar uzņēmumu “Arbor Medical”, kas konkursu rezultātā saņēma lielu daļu no BKUS iekārtu, sistēmu un medicīnas materiālu iegādes pasūtījumiem. Uzņēmuma lielākā īpašniece (80,33%) un valdes locekle Dace Rātfeldere bija Dz. Mozga nelaulātā dzīvesbiedre, bet Dz. Mozga māsai Sigitai Kalniņai tajā piederēja 8,3 procenti. KNAB veica pārbaudi un 2010.gada martā sodīja Dz.Mozgi.
Protams, var teikt, ka KNAB uzlikto sodu Mozgis samaksāja, amatu atstāja un galu galā ne reklāmas klipu lietā, ne korupcijas skandālā viņš pats pie atbildības netika saukts, bija vien “blakus stāvošais”. Tomēr bažas raisa tas, ka, runājot par savas partijas godu, Ilze Viņķele ļoti cenšas, lai viss izskatītos ētiski un skaisti, bet gadījumā, kad tas skar citas partijas godaprātu, viņai ir pilnīgi vienalga, cik ļoti tāda ministra izvēle var graut vēlētāju uzticību un valsts godu. Vai tiešām nozīme ir tikai tam, kā pats izskaties, bet ir vienalga, kas notiek ar valsti? Sallija Benfelde
Komentāri