Neviens normatīvais akts neprasa obligāti ierīkot oficiālas peldvietas. Ja pašvaldības uzņemas tās izveidot, gods un slava, ja ne, jāiztiek, kā ir. Ja cilvēki ieciena kādu vietu ūdensmalā, kur atpūsties, tā ir katra paša izvēle un atbildība.
Cēsniekiem ir diezgan plašas iespējas atrast vietu pie ūdeņiem. Ir Gauja, kas gan izsenis uzskatīta par viltīgu un peldētājiem nedraudzīgu upi, toties zeltainās smilšu sēres tepat pilsētas apkaimē ir kā radītas atpūtas priekiem. Nemaz nav tālu ezeri – Āraisis, Lazdiņš, Raiskums, Ungurs, Driškins un citi. Tomēr daudzi pilsētnieki izmanto tuvāko – Ninieri, uz kuru var aiziet kājām vai ātri aizbraukt ar velosipēdu. Pašvaldība, kuras teritorijā ezers atrodas, Priekuļu novada dome, ir centusies lielāko atpūtas vietu pie Niniera labiekārtot – ierīkot stāvlaukumus, uzlikt atkritumu konteineru. Ģērbtuvju un tualešu gan te nav. Bez pirmajām varētu iztikt, cilvēki ir iemācījušies vai nu veikli, piesedzoties ar dvieli, pārģērbties peldkostīmā, vai pieraduši nekautrēties un publiski pārmainīt apģērbus. Bet ko darīt, ja nav tualešu, bet vajadzība tāda, ka nevar paciesties? Pačurāt var, ejot peldēties ezerā, kurš gan to redz un zina? Taču, ja sagriežas vēders un nav iespējams ciesties, līdz tikt mājās? Jā… Par to jau skaļi nemēdz runāt, bet tad glābiņš jāmeklē turpat ezera apkaimes brikšņos. Sevišķi jauki gan nejūtas ne tie, kuriem nav citas izejas, kā paslēpties krūmos, ne tie, kuriem kādā citā nolūkā pa krūmāju taciņām jāstaigā. Un nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc…
Kāda “Druvas” lasītāja šī temata sakarā bija pat atnākusi uz redakciju. Viņa atpūtusies Ninierī vienā no peldvietām, tajā bijuši atkritumi, kundze sākusi tos vākt, no niedrēm izvilkusi arī plastmasas spainīti, kurā bijis ne tikai ezera ūdens, bet arī… Nu sapratāt, kas. Viņa jutusies tik netīra, ka mājās ilgi berzusies dušā. Sieviete bija sašutusi, ka cilvēki tā rīkojas. Un var viņai piekrist. Bet var piekrist arī, ka vietās, kurās pulcējas daudz cilvēku un pavada tur ilgāku laiku, tualetes tomēr ir nepieciešamas. Kā pašvaldības – Cēsu, kuras iedzīvotāji pie Niniera atpūšas, un Priekuļu, kurai pieder teritorija, – vienojas un atrod iespēju labiekārtot peldvietu, tas ir viņu ziņā. Tomēr pateikt, ka nevienam par šo situāciju nav nekādas daļas, manuprāt, tomēr ir bezatbildīgi. Andra Gaņģe
Komentāri