Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Zīmējumi un ieroči

Druva
10:20
13.01.2015
6

Pagājušajā nedēļā notikušais uzbrukums Francijas žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai atgādina par vārda brīvības principiem – cilvēkiem ir tiesības sacīt to, kas citiem nepatīk, un cilvēkiem ir tiesības būt aizskartiem. Izteikšanās brīvības robeža ir pārkāpta nevis tad, kad kāds ir sarūgtināts, bet gan tad, kas sarūgtinātais uz zīmējumiem atbild ar ieročiem.

Žurnāls “Charlie Hebdo” allaž ir bijis provokatīvs. Taču tas ir jāskata plašākā kontekstā – žurnāls ir daļa no Francijas mediju tradīcijas, kurā tie, vēršoties pret varu un sev netīkamām ideoloģijām, atļaujas būt izsmejoši, radikāli un pat piedauzīgi. Protams, jebkurā civilizētā valstī, tai skaitā Francijā, vārda brīvībai ir ierobežojumi. Tomēr “Charlie Hebdo”, lai arī šad tad savā darbībā atradās uz robežas, tomēr to nepārkāpa – izdevums par savu darbību vairākkārt ir sūdzēts tiesā, taču tiesa parasti atzina, ka nekādu likumpārkāpumu žurnāla darbībā nav.

Ar savu darbību žurnāls īpaši bija aizskāris islāma radikāļus. Šī gan nebūt nav pirmā reize, kad notiek kas līdzīgs – ir svarīgi to paturēt prātā, lai saprastu, ka problēma ir nevis kādā noteiktā saturā, bet gan reliģisko fanātiķu reakcijā uz to. Slavenākais stāsts ir par rakstnieku Salamanu Rušdi, pēc kura romāna “Sātaniskās vārsmas” publicēšanas Irānas augstākais līderis ājatolla Ruholla Homeinī aicināja rakstnieku nogalināt – garīdznieks uzskatīja, ka grāmatā islāma pravietis Muhameds ir atainots negodbijīgi. Šī iemesla dēļ S. Rušdi tika noteikta policijas apsardzība. 2005. gadā Dānijas laikraksts “Jyllands-Posten” publicēja karikatūru sēriju, kurās bija zīmēts Muhameds – pravieša vizuālu atainošanu daļa musulmaņu uzskata par nepieņemamu, tāpēc tas izraisīja plašu starptautisku rezonansi. Pāris gadu vēlāk latviešu izcelsmes zviedru mākslinieks Larss Vilks radīja vairākus zīmējumus, kuros Muhameds tika parādīts kā suns – viņš pats skaidroja, ka tie ir mēģinājumi pētīt politisko korektumu mākslā. Zīmējumi izraisīja Zviedrijas un citu valstu musulmaņu kopienas protestus, kā arī vairāku valstu valdības izteica oficiālu nosodījumu.

Un, protams, arī “Charlie Hebdo” ir īpaša vieta šajos procesos. Žurnāls ir gan pārpublicējis “Jyllands-Posten” zīmējumus, gan arī regulāri radījis pats savus darinājumus par islāma un citu reliģiju tēmām. Un tie jau sen vairs nebija tikai joki. Jau iepriekš žurnāla redakcija ir pārcietusi uzbrukumus, bet izdevuma redaktors Stefans Šarbonjē, kurš tika nošauts pagājušajā nedēļā, jau pirms tam atradās policijas aizsardzībā.

“Charlie Hebdo” darinājumus par estētiskiem saukt ir ļoti, ļoti grūti – taču ir jāuzsver, ka tam šajā situācijā nav nekādas nozīmes. Ja vārda brīvības principi neaizsargā cilvēku tiesības zīmēt draņķīgus zīmējumus un demonstrēt savu slikto gaumi, tad no šādas vārda brīvības ir maz jēgas. Cilvēkiem ir jābūt tiesībām zīmēt jebko – lai publika pēc tam novērtē, cik skaists vai neglīts ir šis veikums un vai tas tai ir vajadzīgs. Taču, ja arī nav vajadzīgs – lai mākslinieks zīmē kaut vai pats sev, bet neprasiet, lai viņš zīmētu tikai to, ko lielākā daļa sabiedrības uzskatīs par zīmēšanas vērtu. Arī “Charlie Hebdo” nav populārs – tā tirāža ir vien aptuveni 45 tūkstoši eksemplāru, kas Francijas mērogiem ir maz. Taču šiem lasītājiem žurnāls patīk, un neviens neprasa, lai līdzīgu patikšanu izrāda citi cilvēki.

Tas, ka bruņoti cilvēki ielaužas izdevuma redakcijā un apšauj tā darbiniekus par publicētajiem zīmējumiem, savukārt parāda, ka ir cilvēki, kuri uzskata, ka nepiekrišanu kādam var izrādīt šādā veidā. Ir saprotami, ka liela daļa musulmaņu žurnālā publicētās karikatūras uzskatīja par aizskarošām. Neviens nudien neprasa izlikties, ka “Charlie Hebdo” ir tikumības un iejūtības bastions un ka tā publicētie zīmējumi allaž ir nevainīgi joki. Jautājums ir par to, kādā veidā šāds aizvainojums tiek izteikts – publiskās diskusijās, ielu demonstrācijās un kaut vai tiesas prāvās, vai arī vienkārši apslaktējot cilvēkus, kuri aizvainotajiem nepatīk. Nekas nevar attaisnot šādu slaktiņu.

Nedēļas nogalē Parīzē notika solidaritātes gājiens. Taču būtiski ir vērot, kādas ir Francijas notikumu sekas mediju darbā. Daļa no tiem, lai solidarizētos ar “Charlie Hebdo”, pārpublicē karikatūras, pat ja parasti tā nedarītu. Karikatūru pārpublicēšana principiālas pārpublicēšanas pēc (nevis informatīvos nolūkos) ir savāda izvēle, jo situāciju tas nerisina. Šie zīmējumi turpina izsmiet musulmaņus un tādējādi šķelt to valstu sabiedrības, kurās ir ievērojamas musulmaņu kopienas – un vai tad tas nav tieši tas, ko teroristi vēlējās? Taču arī gadījumos, kad mediji tagad nolemj tagadējos apstākļos nekādā gadījumā karikatūras nepublicēt pat tikai ar nolūku lasītājiem sniegt priekšstatu par to, kas ir pagājušās nedēļas asinspirts centrā, teroristi panākuši savu. Proti, Rietumu mediji par sev saistošiem sāk uzskatīt nevis savas valsts oficiālos mediju likumus, bet gan islāmistu likumus.

Notikušais Francijā ir pārbaudījums daudziem, ieskaitot medijus. Pārbaudījumu iztur vien tie, kuri ne tikai neizrāda bailes, bet arī neļaujas provokācijām. Terorisms sēj bailes. Kad bailes sāk darboties uz sabiedrību, teroristi ir uzvarējuši. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi