Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Zīmējumi un ieroči

Druva
10:20
13.01.2015
8

Pagājušajā nedēļā notikušais uzbrukums Francijas žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai atgādina par vārda brīvības principiem – cilvēkiem ir tiesības sacīt to, kas citiem nepatīk, un cilvēkiem ir tiesības būt aizskartiem. Izteikšanās brīvības robeža ir pārkāpta nevis tad, kad kāds ir sarūgtināts, bet gan tad, kas sarūgtinātais uz zīmējumiem atbild ar ieročiem.

Žurnāls “Charlie Hebdo” allaž ir bijis provokatīvs. Taču tas ir jāskata plašākā kontekstā – žurnāls ir daļa no Francijas mediju tradīcijas, kurā tie, vēršoties pret varu un sev netīkamām ideoloģijām, atļaujas būt izsmejoši, radikāli un pat piedauzīgi. Protams, jebkurā civilizētā valstī, tai skaitā Francijā, vārda brīvībai ir ierobežojumi. Tomēr “Charlie Hebdo”, lai arī šad tad savā darbībā atradās uz robežas, tomēr to nepārkāpa – izdevums par savu darbību vairākkārt ir sūdzēts tiesā, taču tiesa parasti atzina, ka nekādu likumpārkāpumu žurnāla darbībā nav.

Ar savu darbību žurnāls īpaši bija aizskāris islāma radikāļus. Šī gan nebūt nav pirmā reize, kad notiek kas līdzīgs – ir svarīgi to paturēt prātā, lai saprastu, ka problēma ir nevis kādā noteiktā saturā, bet gan reliģisko fanātiķu reakcijā uz to. Slavenākais stāsts ir par rakstnieku Salamanu Rušdi, pēc kura romāna “Sātaniskās vārsmas” publicēšanas Irānas augstākais līderis ājatolla Ruholla Homeinī aicināja rakstnieku nogalināt – garīdznieks uzskatīja, ka grāmatā islāma pravietis Muhameds ir atainots negodbijīgi. Šī iemesla dēļ S. Rušdi tika noteikta policijas apsardzība. 2005. gadā Dānijas laikraksts “Jyllands-Posten” publicēja karikatūru sēriju, kurās bija zīmēts Muhameds – pravieša vizuālu atainošanu daļa musulmaņu uzskata par nepieņemamu, tāpēc tas izraisīja plašu starptautisku rezonansi. Pāris gadu vēlāk latviešu izcelsmes zviedru mākslinieks Larss Vilks radīja vairākus zīmējumus, kuros Muhameds tika parādīts kā suns – viņš pats skaidroja, ka tie ir mēģinājumi pētīt politisko korektumu mākslā. Zīmējumi izraisīja Zviedrijas un citu valstu musulmaņu kopienas protestus, kā arī vairāku valstu valdības izteica oficiālu nosodījumu.

Un, protams, arī “Charlie Hebdo” ir īpaša vieta šajos procesos. Žurnāls ir gan pārpublicējis “Jyllands-Posten” zīmējumus, gan arī regulāri radījis pats savus darinājumus par islāma un citu reliģiju tēmām. Un tie jau sen vairs nebija tikai joki. Jau iepriekš žurnāla redakcija ir pārcietusi uzbrukumus, bet izdevuma redaktors Stefans Šarbonjē, kurš tika nošauts pagājušajā nedēļā, jau pirms tam atradās policijas aizsardzībā.

“Charlie Hebdo” darinājumus par estētiskiem saukt ir ļoti, ļoti grūti – taču ir jāuzsver, ka tam šajā situācijā nav nekādas nozīmes. Ja vārda brīvības principi neaizsargā cilvēku tiesības zīmēt draņķīgus zīmējumus un demonstrēt savu slikto gaumi, tad no šādas vārda brīvības ir maz jēgas. Cilvēkiem ir jābūt tiesībām zīmēt jebko – lai publika pēc tam novērtē, cik skaists vai neglīts ir šis veikums un vai tas tai ir vajadzīgs. Taču, ja arī nav vajadzīgs – lai mākslinieks zīmē kaut vai pats sev, bet neprasiet, lai viņš zīmētu tikai to, ko lielākā daļa sabiedrības uzskatīs par zīmēšanas vērtu. Arī “Charlie Hebdo” nav populārs – tā tirāža ir vien aptuveni 45 tūkstoši eksemplāru, kas Francijas mērogiem ir maz. Taču šiem lasītājiem žurnāls patīk, un neviens neprasa, lai līdzīgu patikšanu izrāda citi cilvēki.

Tas, ka bruņoti cilvēki ielaužas izdevuma redakcijā un apšauj tā darbiniekus par publicētajiem zīmējumiem, savukārt parāda, ka ir cilvēki, kuri uzskata, ka nepiekrišanu kādam var izrādīt šādā veidā. Ir saprotami, ka liela daļa musulmaņu žurnālā publicētās karikatūras uzskatīja par aizskarošām. Neviens nudien neprasa izlikties, ka “Charlie Hebdo” ir tikumības un iejūtības bastions un ka tā publicētie zīmējumi allaž ir nevainīgi joki. Jautājums ir par to, kādā veidā šāds aizvainojums tiek izteikts – publiskās diskusijās, ielu demonstrācijās un kaut vai tiesas prāvās, vai arī vienkārši apslaktējot cilvēkus, kuri aizvainotajiem nepatīk. Nekas nevar attaisnot šādu slaktiņu.

Nedēļas nogalē Parīzē notika solidaritātes gājiens. Taču būtiski ir vērot, kādas ir Francijas notikumu sekas mediju darbā. Daļa no tiem, lai solidarizētos ar “Charlie Hebdo”, pārpublicē karikatūras, pat ja parasti tā nedarītu. Karikatūru pārpublicēšana principiālas pārpublicēšanas pēc (nevis informatīvos nolūkos) ir savāda izvēle, jo situāciju tas nerisina. Šie zīmējumi turpina izsmiet musulmaņus un tādējādi šķelt to valstu sabiedrības, kurās ir ievērojamas musulmaņu kopienas – un vai tad tas nav tieši tas, ko teroristi vēlējās? Taču arī gadījumos, kad mediji tagad nolemj tagadējos apstākļos nekādā gadījumā karikatūras nepublicēt pat tikai ar nolūku lasītājiem sniegt priekšstatu par to, kas ir pagājušās nedēļas asinspirts centrā, teroristi panākuši savu. Proti, Rietumu mediji par sev saistošiem sāk uzskatīt nevis savas valsts oficiālos mediju likumus, bet gan islāmistu likumus.

Notikušais Francijā ir pārbaudījums daudziem, ieskaitot medijus. Pārbaudījumu iztur vien tie, kuri ne tikai neizrāda bailes, bet arī neļaujas provokācijām. Terorisms sēj bailes. Kad bailes sāk darboties uz sabiedrību, teroristi ir uzvarējuši. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi