Atgriezusies no viesiem Valkas pusē, paziņa stāsta, ka pusdienās cienāta ar penci. Pārjautāju – ar ko? Atkārtoti dzirdot to pašu atbildi, gribas ķiķināt, bet nojausmas par to, kas tas ir, nav ne mazākās. Līdzīgā apjukumā bijusi arī kāda restorāna oficiante, kurai, atnesot pasūtīto maltīti, no valcēniešiem nācies uzklausīt sašutuma pilnu izbrīnu: “Ēdienkartē bija rakstīts “kartupeļu puree”, bet jūs atnesāt parastu penci!”
Pēc šāda stāsta neliela skaidrība rodas, bet interese, kā tik atšķirīgos vārdos var saukt kartupeļu biezputru, mani nomocīja vairākas dienas, līdz, ziņkārības vadīta, metos iekšā visu zinošajā Google (informācijas meklētājā internetā) un uzgāju visai svaigu – pirms nepilniem diviem gadiem veiktu – pētījumu* par kartupeļu biezputras daudzveidīgajiem nosaukumiem. Kurš to būtu domājis, ka latviešu valoda ir tik bagāta – kopā ar vārdu fonētiskajiem un morfoloģiskajiem variantiem latviešu valodas izloksnēs kartupeļu biezputrai ir fiksēts ap 250 (!) nosaukumu. To klāsts ir tik plašs, ka, pāršķirstot pētījumu, pievērsos tikai vēsturiskā Cēsu rajona pagastiem. Nez vai patlaban te dzīvojošie kaut reizi ir dzirdējuši tik interesantus kartupeļu biezputras apzīmējumus? Vai kāds tos joprojām lieto?
Jaunpiebalgā savulaik reģistrēts šķaidinis vai šķaidīnis. Pati, uzaugusi šajā pagastā, ne reizi neesmu dzirdējusi tā dēvējam kartupeļu biezputru. Vecpiebalgā fiksēts šķaidēknis, Dzērbenē – grūslis, Taurenē, Skujenē, Dzērbenē, Raunā, Vaivē un Veselavā – tūcis (Vecpiebalgā un Veselavā pierakstīts arī tūcītis), savukārt Drustos, Dzērbenē, Mārsnēnos, Raunā, Vecpiebalgā, Veselavā, Jaunpiebalgā, Liepā, arī Cēsīs konstatēts nosaukums tūcenis. Dzērbenē pat darināts nosaukums, kurā samanāma atsauce uz dzīvnieku, – puoļu sviests (puole – ar nozīmi “govs bez ragiem”). Lielstraupē kartupeļu biezputra vismaz vēl pirms 40, 50 gadiem dēvēta par stūķi.
Pētījums atklāja, ka mani interesējošais nosaukums “pencis” galvenokārt bijis izplatīts Ziemeļvidzemē, vietumis lietots arī Cēsu apkārtnē, piemēram, Liepā. Kā dzīve rāda – Vidzemes ziemeļos šis apzīmējums joprojām ir dzīvs.
Gaužām amizanti šķiet citviet Latvijā reģistrēti kartupeļu biezeņa varianti, piemēram, – grūdiens, māmiņa, svilpe, tupeņu trālla, ķopsis, buļļu sviests (te jāpiemin – dzirdēts, ka vietumis kartupeļus daža vecmāmiņa aizvien sauc par buļļiem. Nez, kā tas iegājies?).
Cik gan bagāta var būt mūsu valoda un ēdienkarte! To vērts atsaukt atmiņā! Žēl, ka mēs viegli izskaužam no savas valodas tiešām skanīgu un viegli uztveramu senču vārdu krājumu, to vietā piesārņojot valodu ar sarežģītiem un grūti izprotamiem svešvārdiem, kas pārņemti no cittautu valodām. Anda Dzenža * Brigita Bušmane „Kartupeļu biezputras nosaukumi latviešu valodas izloksnēs”, LU, 2013
Komentāri