Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Grieķu ekonomika un drāma

JĀNIS BUHOLCS
23:00
28.07.2015
11

Grieķijas finanšu krīzes līkloči un tās valdības cīniņi ar starptautiskajiem kreditoriem izraisa nīgrumu ne vienam vien. Un ne bez pamata – Latvija savu krīzi pārvarēja, lai arī cena bija augsta, turpretim grieķu nedienas ieilgst.

Latvijas iedzīvotājiem ir ne mazums iemeslu uz Grieķiju raudzīties šķībi. Neskatoties uz to, ka šīs Grieķijas finanšu grūtības ne tuvu nav pāri, algas un pensijas tur joprojām ir krietni lielākas nekā Latvijā. Tiesa, cenas tur arī ir augstākas – taču cenu un algu proporcijas gan nav tās pašas, un ir pamats teikt, ka vispārējais dzīves līmenis Grieķijā arī pašlaik ir augstāks nekā Latvijā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Grieķijā ir krietni augstāks nekā Latvijā – attiecīgi 16 662 eiro un 12 363 eiro.

Latvijas un Grieķijas finanšu grūtībām, ko izgaismoja globālā finanšu krīze, šķietami ir daudz kā kopēja. Abas valstis savulaik tērēja vairāk, nekā būtu atbildīgi, un abām bija nepieciešama ārējā palīdzība. Abos gadījumos ieradās Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības aizdevēji un izrakstīja “zāles” – strukturālas reformas un budžeta tēriņu samazināšanu, lai varētu kompensēt pārlieku lielo budžeta deficītu. Latvijas valsts pēc tam dažu gadu laikā atjaunoja ekonomikas izaugsmi, atmaksāja saņemto aizņēmumu un pēc tam turpināja ceļu patstāvīgi. Turpretim Grieķijas krīzei šis ir jau sestais gads, un beigas tai neredz.

Taču starp šīm valstīm ir arī ļoti daudz atšķirīgā. Jāsāk ir ar to, ka Grieķijas finanšu problēmas ir daudz senākas un daudz dziļākas. To labi var redzēt, ja paskatās budžeta deficīta dinamiku, kas neveselīga ir bijusi ilgu laiku. 1990. gadā Grieķijas budžeta deficīts bija gandrīz 14 procenti no IKP, vēlākos gados tas gan būtiski kritās, taču pārpalikumu tā arī nesasniedza. Un tad jau atkal tas sāka pieaugt līdz 2009. gadā pārsniedza 18 (!) procentus. Grieķijai ir arī problēmas ar nodokļu iekasēšanu. Tas gan ir skaidrojams ne tikai ar nodokļu sistēmas neefektivitāti, bet arī ar to, ka tur, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropā, ir neproporcionāli daudz mazo uzņēmumu, pašnodarbināto personu – bet tieši šī uzņēmēju grupa ir lielākie eksperti dažādos trikos, kā izvairīties no nodokļu nemaksāšanas. Būsim godīgi – ja ir iespēja, no nodokļu maksāšanas izvairīties gribētu daudzi jebkurā citā valstī. Atšķirība ir tikai tāda, ka dažviet tas ir izdarāms vieglāk. Piemēram, Vācijā ar tās lieluzņēmumiem un arodbiedrībās apvienotajiem darbiniekiem, kuri šādā veidā gan realizē savas tiesības, gan pilda pienākumus, nekas tāds nebūtu iespējams.

Vēl grieķiem dažkārt tiek pārmests slinkums. Taču tā nav taisnība. Saskaņā ar 2011. gada datiem Grieķijas pilnas slodzes strādnieki nedēļā vidēji nostrādāto stundu skaita (43,7) ziņā bija līderi Eiropā. Vācijas strādnieki tajā pašā laikā vidēji nostrādāja 42 stundas, Latvijas – 40,8. Taču problēma jau ir nevis darba stundu skaitā, bet gan produktivitātē. Vācijas strādnieku produktivitāte ir virs vidējā līmeņa Eiropā, bet Grieķijas strādnieku – 76 procenti no vidējā. Latvijas? Tikai 47 procenti no Eiropas vidējā rādītāja.

Un te nu mēs esam. Pēc šiem krīzes gadiem un vairākiem starptautiskajiem aizdevumiem Grieķijas valdības parāds pret IKP no 98 procentiem 2005. gadā ir izaudzis līdz 172 procentiem. Ko darīt? Daudziem latviešiem, kas paši itin skaudri ir izjutuši, ko nozīmē smaga krīze, atbilde šķiet skaidra – jādara tāpat, kā darīja Latvija 2009. gadā, bet grieķi tam pretojas. Jā, politiskā griba pieņemt ātrus un radikālus risinājumus Latvijā toreiz bija ļoti stipra, un pat liela daļa sabiedrības šo nepieciešamību atbalstīja – turpretim Grieķijā ir vājāka gan šāda politiskā griba, gan sabiedrības atbalsts aizdevēju prasību pildīšanai.

Un tomēr norakstīt Grieķijas nebeidzamās problēmas uz neizlēmību, politisku vājumu un pretošanos nepieciešamiem risinājumiem ir nekorekti. Grieķija, neskatoties uz tās daudzajām diskusijām ar aizdevējiem, nudien ir ieviesusi lielu daļu aizdevēju prasību – pretējā gadījumā Grieķija atkal un atkal nebūtu saņēmusi kārtējās aizdevumu daļas. Ņemot vērā, ka liela daļa no Grieķijas parāda ir Eiropas valstu nauda, nudien nav tā, ka šo valstu līderi dzītin dzītos to izdāļāt bezcerīgiem parādniekiem.

Ir jāuzsver arī, ka Grieķijas ekonomiskā situācija uzlabojas. Jau kopš 2013. gada valsts budžetā ir pārpalikums – taču pārpalikums ir tikai pirms parādu procentu nomaksas. Lai gan šis fakts ir cerīgs, tomēr pašreizējais valdības parāds ir sakrājies tik liels, ka ar pāris procentos mērāmu ekonomikas izaugsmi kopējo situāciju par labu vērst nav reāli. Tikpat nereāli ir palielināt izaugsmi pašreizējos apstākļos. Bezdarbs valstī ir vairāk nekā 25 procenti – un vispārējā stagnācijā ir maz iespēju, ka veidosies jauni uzņēmumi vai paplašināsies esošie, kas bezdarbniekus pieņems darbā un tādējādi izmantos šos resursus ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Un šeit tad arī ir galvenā atšķirība starp Latviju un Grieķiju – Latvijas gadījumā aizdevēju parakstītās “zāles” darbojās krietni labāk nekā Grieķijas. Ir saprotams, ka no Latvijas perspektīvas ir tikai taisnīgi, ja visi par savām kļūdām samaksā vienādi smagu sodu, un jebkādas atlaides nozīmētu vieglprātības un kļūdainas politikas atalgošanu. Taču nav jārunā par atlaidēm, bet “zāļu” objektīvo efektivitāti. Starptautisko aizdevēju dienaskārtībā būtu jābūt jautājumiem, kā ar reformām veicināt Grieķijas ražojumu konkurētspēju eksporta tirgos un kā veicināt produktivitāti. Tieši šāda perspektīva, nevis principiāla taupības politikas saglabāšana dotu cerību, ka Grieķijas ekonomika reiz atveseļosies un neapdraudēs visu eirozonu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi