Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Bēgļi, Eiropa un mēs

Jānis Buholcs
13:49
16.09.2015
2

Pašreizējā Eiropas bēgļu krīze atgādina, cik savstarpēji saistīta ir pasaule. Cilvēkiem Latvijā nevar būt vienalga, kas notiek citās valstīs – arī Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citviet. Ir liela iespēja, ka turienes procesi kaut kādā veidā skars arī mūs. Kopš 2011. gada notiekošais karš Sīrijā ir tam skarbs piemērs – turienes valdošā režīma sadursmēs ar dažnedažādākajiem vietējiem un starptautiskajiem kaujinieku un teroristu grupējumiem cieš civiliedzīvotāji, kuri bēg no savām mājām. Kādu laiku Eiropa mēģināja notikušo pēc iespējas ignorēt, bet nu tas vairs nav iespējams.

Ar vienas valsts bēgļiem ir jātiek galā citām valstīm. Par to, vai tas ir jādara, diskusiju nevar būt. ANO 1951. gada Konvencija par bēgļu statusu, kurai pievienojusies arī Latvija, noteic, ka bēglis ir cilvēks, kas pametis savu valsti, jo tiek vajāts rases, reliģijas, tautības, politiskās pārliecības vai sociālās grupas piederības dēļ. Šādam cilvēkam pienākas aizsardzība. Protams, ka ne visi, kas no savas valsts dodas uz Eiropu vai citurieni, ir bēgļi. Taču katrs patvēruma meklētāja pieteikums ir jāizskata, atbilstošajām iestādēm jāpieņem lēmums, vai konkrētai personai nudien piešķirams bēgļa statuss. Ja pieteikums tiek noraidīts, tad pieteikuma iesniedzējam jādodas prom.
Līdz ar to nav īsti pamata publiskajā telpā šur tur izskanošajiem apgalvojumiem, ka šie nav nekādi bēgļi, bet gan materiālo labumu meklētāji. Saskaņā ar bēgļu uzņemšanas pretinieku priekšstatiem īstam bēglim būtu jābūt priecīgam par jebkādiem apstākļiem, kuros vairs netiek apdraudēta viņu dzīvība. Citiem vārdiem, bēgļi varot dzīvot kaut vai teltīs. Taču gribētos gan redzēt, cik šādi skaidrotāji, ja, diespasarg, viņiem pašiem nāktos doties bēgļu gaitās, būtu priecīgi par atteikšanos no ērtībām, kuras savā sabiedrībā uzskatām par pašsaprotamām. Tas, ka cilvēks bēg no savām mājām, nenozīmē, ka viņš negribētu jauno dzīvi sākt valstī, kurā ir daudz iespēju – gan strādāšanā, gan arī sākotnējā atbalsta ieguvē. Vēlme glābties un vēlme pēc dzīves kvalitātes nav savstarpēji izslēdzošas. Un, galu galā, ne jau no vieglas dzīves cilvēki riskē ar savu dzīvību, lai nedrošās laivās šķērsotu jūru.
Sīrieši veido lielu daļu no pašreizējās bēgļu kustības. Taču der atcerēties, ka uz Eiropu dodas tikai samērā neliela daļa no pilsoņu kara skartajiem. Lielais vairums patvērumu ir raduši Sīrijas kaimiņos – 1,8 miljoni Turcijā, 1,2 miljoni Libānā un 600 tūkstoši Jordānijā. Turcija bēgļiem gan ir vērusi vaļā durvis, taču tiem nav ļauts strādāt, līdz ar to arī Turcijā esošie ir strupceļā. Tāpēc daļa no viņiem meklē, kur doties tālāk – Eiropa ir gluži likumsakarīgs viņu mērķis. Un nevajag runāt, ka Eiropa, izrādot pretimnākšanu bēgļiem, ir “pašnāvnieciska”. Pat ja uz Eiropu pārceltos visi 20 miljoni Sīrijas iedzīvotāju, tas nevar fundamentāli mainīt demogrāfisko struktūru Eiropas Savienībā, kur mīt vairāk nekā 500 miljoni cilvēku. Taču lielais cilvēku pieplūdums, ar ko operatīvi nav iespējams tikt galā, protams, pašlaik ne vienai vien Eiropas valstij ir smags pārbaudījums.

Daudzi no Eiropu sasniegušajiem jau sākotnēji bija iecerējuši doties uz konkrētu valsti – visbiežāk uz kādu no lielajām un turīgajām zemēm, piemēram, Vāciju. Taču saskaņā ar Eiropā pieņemto bēgļu uzņemšanas kārtību, patvēruma meklētāju lietas ir jāizskata un par viņiem jāparūpējas pirmajai valstij, kurā viņi pēc iekļūšanas Eiropas Savienības teritorijā ir nonākuši varasiestāžu lokā. Tas nozīmē, ka šādas bēgļu krīzes laikā vislielāko slodzi izjūt tās dažas valstis, kuras atrodas bēgļu lielākajos maršrutos – piemēram, Itālija un Grieķija. Taču šīs valstis vienas tikko spēj tikt galā ar tādu iebraucēju skaitu, un bēgļi nereti iesprūst tur, kur viņiem īsti nav iespēju vai izredžu izveidot jaunu dzīvi.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vēlas, lai bēgļi tiktu sadalīti starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Grūti ir prognozēt, vai uz Latviju nosūtītie bēgļi šeit vēlēsies un spēs dzīvot. Iespējams, pēc kāda laika viņi dosies tālāk, bet tas, vai viņi šeit varētu arī iedzīvoties, ir atkarīgs ne tikai no viņiem, bet arī no mūsu pašu valsts.

Taču tas, cik sparīgi valdības koalīciju veidojošā Nacionālā apvienība ar Zaļo un zemnieku savienību turas pretī bēgļu kvotu palielināšanai, liecina, ka tiek ieņemta cita stratēģija. Mēs labprātāk tirgojam uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, nekā palīdzam īstās grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Tāpēc tā vietā, lai sev un Latvijas sabiedrībai atzītu, ka bēgļu krīze neizbēgami skar arī mūs, un pieliktu pūles, gatavojoties viņu uzņemšanai, politiķi cenšas izpatikt emocionālajam vēlētāju noskaņojumam un spēlēt līdzi viņu bailēm par to, kādas briesmīgas sekas radīšot vairāku simtu bēgļu uzņemšana. Un, ja valsts ar diviem miljoniem cilvēku ir tik ļoti noraizējusies par sekām, kādas atstās 776 bēgļu uzņemšana, tas daudz ko pastāsta par mūsu pašapziņas trūkumu un vājuma sajūtu.

Rīcības iespējas jau būtu – ieskaitot aktīvu iesaistīšanos bēgļu atlasē. Taču Latvija nedarīs pat to – tā vietā mēs acīmredzot mēģināsim turēt pretī tik ilgi, kamēr mūsu pašu iespējas un izdevības, kādas nu tās ir, būs pačibējušas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi