Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Būvētāji, politiķi un kritizētāji

JĀNIS BUHOLCS
12:40
23.09.2015
2

Parlamentārā komisija, kas izmeklē Zolitūdes traģēdiju, pagājušajā nedēļā vienojās ziņojumā minēt arī valsts politiskās amatpersonas, kurām par notikušo ir jāuzņemas morālā un politiskā atbildība. Atbildības prasīšana no vainīgajiem ir atbalstāma. Taču politiķu vainas izcelšana īpaši nepalīdzēs izprast un novērst procesus, kuri tiešā veidā noveda pie veikala “Maxima” sabrukšanas.

Parlamentārā komisija jau iepriekš bija diskutējusi, vai gala ziņojumā ir nosaucami atbildīgo politiķu vārdi. Tagad tā beidzot ir vienojusies, ka ir gan jānorāda uz bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara un bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra, pašreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa atbildību. Tāpat komisija kritizē arī citu bijušo – ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci -, ka to darbības laikā būvniecības kontrole nav atjaunota un stiprināta. Šīsnedēļas sākumā sarakstam tika pievienoti arī vēl citi politiķi, kas laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam ir bijuši saistīti ar būvniecības nozares regulējumu. Sava daļa no atbildības nastas nu tiek uzlikta arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam – galu galā, arī Rīgas būvvalde nepamanīja, ka “Maximas” lielveikals bija pārvērsts par būvlaukumu laikā, kad veikalā notika tirdzniecība.

Komisija norāda, ka V. Dombrovska vadīto valdību deklarācijās bija teikts, ka valdība apņemas izstrādāt jaunu Būvniecības likumu un nodrošināt sabiedrībai drošu būvniecību. Taču tas acīmredzot nav izdevies, par ko liecina ne tikai tas, ka Zolitūdes traģēdija notika, bet arī tas, ka Būvniecības likumā, kas 2011. gadā pieņemts, tā arī nav paredzēta būvniecības pārraudzība valstiskā līmenī.

Zolitūdes “Maximas” sabrukšana ir pamatoti pievērsusi sabiedrības uzmanību būvniecības un ēku ekspluatācijas drošības jautājumiem. Bija jānotiek tādai nelaimei, lai arī citviet trauksmes sistēmu ieslēgšanās turpmāk tiktu uztverta krietni nopietnāk. Taču parlamentārās izmeklēšanas komisijas koncentrēšanās uz politiķu atbildību par būvinspekcijas likvidēšanu konkrētajā gadījumā ir otršķirīga. Jā, ir nudien svarīgi, ka valstī darbojas iestāde, kas pārbauda celtniecības projektus. Tomēr – vai var apgalvot, ka būvinspekcija būtu novērsusi traģēdiju? Šīs iestādes darbinieki jau pamatā pārbauda celtniecības dokumentācijas atbildību valstī pastāvošajam juridiskajam regulējumam. Vai tiešām viņi spētu izpētīt visu objektu jumta kopnes un izvēlētās skrūves?

Šī iemesla dēļ varētu sagaidīt, ka komisija pirmām kārtām ķertos pie reālo atbildīgo nosaukšanas, neļaujot viņiem izvairīties no sabiedrības uzmanības. Iemesls, kāpēc “Maxima” sabruka, bija pavisam konkrētu cilvēku pieņemti lēmumi – par to, kā būvēt jumtu, kā aprēķināt slodzes, kādas skrūves izvēlēties un ka ir pieļaujama formāla attieksme pret būvniecības regulāciju un dokumentu viltošana.

Jā, var jau argumentēt, ka traģēdija notika tādēļ, ka valsts to visu neizkontrolēja un ka nebija tādu inspektoru, kas būvniekiem skatās uz pirkstiem. Taču šāds domugājiens netieši pastāsta: ja nav, kas uzrauga, tad drīkst vairāk nekā tad, ja uzraudzītāji ir, un, ja kaut kas noies greizi, tad varēs apgalvot, ka problēmas cēlonis ir tieši neuzraudzīšanā. Taču tas ir aplami, jo kontrolētāju esamība vai neesamība pati par sevi neietekmē drošības standartus un fizikas likumus. Ja ēkas būvētājs šos aspektus nav ņēmis vērā, tad par to pirmām kārtām atbild viņš, nevis valdība.

Politiķus kritizēt ir ērti. Atšķirībā no sarežģītās lodāšanas pa savstarpēji saistīto lēmumu džungļiem konkrēta objekta būvniecībā, kas ir kriminālizmeklētāju uzdevums, politiski atbildīgie ir redzami kā uz delnas. Ekonomikas ministrija atbild par būvniecības regulējumu – tātad vainīgs ir ministrs. Un valdības vadītājs, jo viņam ir jāatbild par savā pakļautībā esošo ministru darbu. Nosaucam vainīgos un jūtamies labu darbu izdarījuši.

Jāņem vērā arī politiskie zemteksti. Viens no aktīvākajiem komisijas darbiniekiem ir deputāts Artuss Kaimiņš, kurš jau iepriekš ir izcēlies ar savu vienkāršoto pieeju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas jautājumos. A. Kaimiņš bija tas, kurš virzīja priekšlikumu par vainīgo politiķu nosaukšanu. Jāņem vērā, ka viņš pārstāv opozīcijā esošo Latvijas Reģionu apvienību, savukārt “Vienotības” pārstāvju komisijā ir mazākums. Nav viegli pretoties kārdinājumam kritizēt “Vienotību”, kuru pārstāv A. Kampars, V. Dombrovskis un A. Matīss, kā arī citus savulaik pie teikšanas bijušos politiskos spēkus.

Šeit rakstītais, protams, nenozīmē, ka politiskajā un politiķu morālā atbildība ir tukša skaņa. Politiķi paši bieži mēdz apgalvot, ka par kaut ko uzņemas atbildību, bet tas, labākajā gadījumā, parasti nozīmē vienkārši atkāpšanos no amata gadījumā, ja kaut kas ir nogājis greizi, bet ievārītā putra ir jāizstrebj citiem. Taču Zolitūdes traģēdiju pētošo deputātu koncentrēšanās uz augstāko valsts pārvaldes līmeni nepalīdz politiskās atbildības stiprināšanā. No politiķu kritizēšanas nekas nemainīsies būvniecības nozarē, kurā notikusī nevērība bija traģēdijas tiešais cēlonis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
25

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
21

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
17

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
39

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
16
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
35
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi