Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Bēgļi, kļūdas un sekas

Jānis Buholcs
11:48
13.01.2016
5

Gadu mijā Ķelnē un citviet imigrantu veiktie briesmīgie uzbrukumi vietējiem iedzīvotājiem ir skarbā veidā parādījuši Eiropas un it īpaši jau Vācijas bēgļu politikas nepilnības. Pašlaik ļoti svarīgi racionāli izvērtēt, kāpēc ir noticis tas, kas ir noticis, un ko tas nozīmē pašreizējās bēgļu krīzes risināšanas kontekstā.

“Druvas” slejās bēgļu tēmai esmu pieskāries vairākkārt. Esmu no tiem, kas pret bēgļiem neizturas noraidoši. Kā šādas pozīcijas pārstāvim šajā laikā man šķiet īpaši svarīgi noformulēt, kā notikušais iekļaujas diskusijās par bēgļiem. Īsumā: tas mazāk stāsta par iemesliem uzņemt vai neuzņemt bēgļus vispār un vairāk – par valstu nespēju veidot tādu imigrācijas politiku, kas neapdraudētu pašus pilsoņus. Tas nav viens un tas pats.

Publiskajā telpā pēdējo dienu laikā nav trūcis viedokļu, kuros faktu vietā ir emocijas – bet tās šeit nekā nepalīdz. Ne reizi vien tiešā vai netiešā veidā ir izskanējis apgalvojums, ka bēgļu atbalstītāji ir arī izvarotāju atbalstītāji. Taču tas ir absurdi. Publiskajā telpā neesmu manījis nevienu, kurš sacītu, ka Jaungada naktī vairākās vietās Eiropā pastrādātie seksuālie un cita veida noziegumi būtu attaisnojami. Cita lieta, ka diskusijās par bēgļiem allaž ir bijušas dažādas neērtākas tēmas, par kurām politiķi un aktīvisti izvairās runāt, un daļā pret bēgļiem pozitīvi noskaņoto nav trūcis arī naivu priekšstatu par imigrācijas sekām (vai to neesamību). Taču tas ir kas pavisam cits nekā noziegumu ignorēšana.

Neizlēmīgā Eiropa

Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par bēgļa statusu. Līdz ar to nav iedomājama situācija, ka mēs varētu paziņot, ka uz mums bēgļi neattiecas, jo viņi mums nepatīk. Bēgļu atbalstīšanai nav nekāda sakara ar simpātijām pret viņiem.

Lielākās diskusijas Latvijā gan ir izraisījis nevis tas, vai bēgļi jāuzņem vispār, bet gan – kuri ir jāuzņem. Proti, ir izskanējis daudz iebilžu pret to cilvēku izmitināšanu, kas ir ieradušies citās Eiropas valstīs – it īpaši jau Itālijā un Grieķijā -, kuras ar šo pieplūdumu vienas pašas netiek galā.

Uzreiz jāpasaka – veids, kā Eiropa bēgļu krīzi risina, ir aplams. Eiropas līderi gadiem ilgi ir ignorējuši briestošo bēgļu krīzi un nav spējuši vienoties par optimālu risinājumu, kas novērstu nekontrolētas bēgļu straumes. Arī pašlaik Eiropa nevis novērš iemeslus, kuru dēļ šis lielais un pāri atsevišķu valstu spēkiem esošais pieplūdums ir bijis iespējams, bet gan turpina gaidīt, ka problēma pati ar laiku izgaisīs. Bēgļus Brisele pēc solidaritātes principa cenšas sadalīt starp dalībvalstīm. Šādi risināt jautājumu par tagad ienākušo cilvēku izmitināšanu var. Taču ir īstermiņa risinājums – migrācija jau ar to nebeigsies, nāksies uzņemt un dalīt vēl un vēl. Eiropas Savienības ārējās robežas ir cauras. Savukārt veidot bēgļu centrus ārpus savām robežām, tādējādi būtiski samazinot pašreizējās plūsmas Eiropas iekšienē, politiķi nav vēlējušies. Nespēja uz efektīvu rīcību sāpīgi atspēlējas – un ne jau tikai Vācijai.

Un tomēr pat šīs nebūšanas neatceļ starptautiskā bēgļu režīma principu – ja cilvēks ir ieradies citā valstī un ja ir pamats domāt, ka viņš tiek vajāts un viņa mītnes zemē nav droši, viņam pienākas palīdzība. Noteikt, kurš cilvēks bēg no vajāšanas un kurš ne, protams, var būt sarežģīti. Izvērtēšanas procesā ir iespējamas kļūdas. Taču tas nenozīmē, ka ikviens, kurš kaut kādā veidā ir ticis līdz Eiropai, automātiski iemanto bēgļa labumus. Saskaņā ar “Eurostat” datiem laikā no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūlijam no Eiropā izskatītajiem 236 750 pieteikumiem uz bēgļa statusu pozitīvs atzinums pirmajā instancē ir sniegts 56 procentos gadījumu (132 040 cilvēku).

Cita lieta, ka daļa no bēgļa statusu neieguvušajiem tomēr pamanās turpināt dzīvi Eiropas valstīs. Taču tas ir jautājums vairs ne par bēgļu uzņemšanas pamatotību, bet gan par attiecīgo valsts iestāžu spēju pildīt savus uzdevumus – tai skaitā kontrolēt, lai valstī neuzturas personas, kurām tur uzturēties nav pamata.

Riski un to novēršana

Masveidīga atšķirīgu reģionu un kultūru pārstāvju ienākšana kādā citā valstī rada riskus. Plānojot imigrācijas politiku, valstīm ir svarīgi tos apzināties un sagatavoties rīcībai negatīvo scenāriju gadījumā.

Nav noliedzams – ir sabiedrības, kurās Eiropas vērtības nav pašsaprotamas. Nevajag gaidīt, ka, nonākuši Eiropā, viņi visi dzīsies kļūt par Eiropas kultūras pārstāvjiem. (Tanī pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka, piemēram, izvarošana ne tuvu nav tikai jaunattīstības valstu problēma. Ideja par sieviešu cienīšanu ir sveša arī pietiekami lielai Rietumvalstu iedzīvotāju grupai.) Otrs svarīgs riska faktors – vairums bēgļu ir jauni vīrieši. Sociologi un psihologi var pastāstīt, ka sabiedrībās vai sociālajās grupās, kurās dominē vīrieši, biežāk ir tendence uz noteikumu izaicināšanu, vardarbību. Atbildīga imigrācijas politika ir tāda, kas nodrošina, ka šie cilvēki iekļaujas sabiedrībā, ciena un saprot vietējos likumus un nerada problēmas citiem.

Jāatgādina arī, ka ANO Konvencijā par bēgļa statusu arī skaidri pateikts: “Katram bēglim ir pienākums ievērot valsts, kurā viņš atrodas, likumus un noteikumus, kā arī pasākumus, kas noteikti, lai uzturētu sabiedrisko kārtību.” Līdz ar to vēlreiz jānorāda, ka diskusija ir ne par to, vai būtu jāpalīdz bēgļiem, bet gan par attiecīgo valsts institūciju spēju konsekventi un efektīvi nodrošināt likumu ievērošanu un izraidīt no valsts tos, kuri nemāk uzvesties. Vācija ar to nav īsti labi tikusi galā. Tagad ir zināms, ka vismaz daļa no vīriešiem, kas Ķelnē un citviet trakoja Jaungada naktī, nudien bija ieradušies Vācijā, lai prasītu patvērumu.

Taču tas nenozīmē, ka līdzīgs scenārijs gaida arī Latviju. Tie daži simti bēgļu, kas mums jāuzņem, nav daudz. Mums ir krietni lielākas iespējas īstenot saprātīgas procedūras, kas samazinātu riskus – tai skaitā koncentrējoties uz ģimeņu, nevis atsevišķu indivīdu uzņemšanu. Daudz kas gan ir atkarīgs no valsts institūciju vēlmes un mākas to nodrošināt.

Noziedznieki un upuri

Tas, ka Ķelnē un citviet no masu imigrācijas sekām bija jācieš nevainīgiem cilvēkiem, ir kliedzoša netaisnība.

Taču ir vēl kāda grupa, kas ir kļuvusi par upuri. Šī grupa ir bēgļi. Tie, kuriem nudien ir nepieciešama palīdzība un kuri ir pateicīgi Eiropai par patvēruma piešķiršanu. Bēgļi, kuri vēlas sākt jaunu dzīvi, tai skaitā iemācīties mītnes zemes valodu un atrast darbu, un kuriem nav problēmu saprast un pieņemt mītnes zemes tikumus un likumus. Viņi eksistē. Šie cilvēki, katrs ar savu sarežģīto dzīvesstāstu, jau iepriekš debatēs par bēgļiem nereti ir palikuši vien fonā. Pēc Ķelnes notikumiem uzjundījušajās diskusijās viņi ir pazuduši no redzesloka vēl tālāk.

Tā kā ar imigrantu līdzdalību ir pastrādāti briesmīgi noziegumi, šķiet tik viegli paziņot, ka vairums bēgļu ir mežoņi, laimes meklētāji un Eiropas piesmējēji. Taču noziedznieku grupu nodarījumus nevar attiecināt uz visiem citiem cilvēkiem, kuriem ir līdzīga valstiskā izcelsme kā šiem noziedzniekiem. Spēja saskatīt šo nošķīrumu ir civilizētas diskusijas pazīme.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi