Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ārstu sadale ar pātagu

JĀNIS BUHOLCS
00:00
24.03.2016
8

Latvijas medicīnas iestādēs, it sevišķi reģionos, trūkst ārstu. Veselības ministrija ir piedāvājusi šo problēmu risināt tādējādi, ka pēc rezidentūras beigšanas ārstiem būs pienākums nostrādāt piecus gadus tur, kur viņu trūkst. Mēģinājumi ar administratīvām metodēm ietekmēt jauno speciālistu karjeras lēmumus var sniegt arī gluži pretēju efektu.

Var saprast, kāpēc šāda ministrijas ideja radusies un ir guvusi politisku atbalstu. Valstij nepietiek naudas, lai ārstiem maksātu konkurētspējīgu atalgojumu, bet tanī pašā laikā valsts iegulda prāvus līdzekļus jauno ārstu apmācībā. Tāpēc šiem ārstiem, pirms tie sāk neatkarīgu profesionālo dzīvi, nākas izlīdzēt arī valstij. Ja, neskatoties uz jauniešu lielo interesi par medicīnas studijām, ārstu visu laiku trūkst, tas nozīmē, ka pieprasījuma apmierināšanas un piedāvājuma mehānismi nedarbojas. Un, ja tā, tad nepieciešama valsts iejaukšanās.

Arī brīvā tirgus kapitālismā pilnīgi visu nevar atstāt pieprasījuma un piedāvājuma likumu varā. Paļaušanās tikai uz to, visas iesaistītās puses, rīkojoties atbilstoši savām interesēm, vienmēr radīs optimālu rezultātu, kas ne vienmēr attaisnojas. Par to stāsta visa ekonomisko krīžu vēsture.

Taču līdzīgi kā ar brīvā tirgus regulēšanu, arī ar ārstu sadali ir ļoti viegli situāciju vēl tikai pasliktināt. Tas parasti notiek gadījumos, kad regulētgribētāji vai nu nesaprot, vai arī izvēlas ignorēt iemeslus, kāpēc pašregulācija konkrētajā situācijā nenoved pie visiem labākā rezultāta. Brīvajā tirgū dažkārt tā notiek tāpēc, ka vienu tirgus dalībnieku ietekme ir lielāka nekā viņu atbildība par pieņemto lēmumu sekām. Taču citkārt tas ir tāpēc, ka pie vainas ir jau kāda cita iepriekš ieviesta regulācija – un nevis jaunas regulācijas trūkums.

Klasisks piemērs par regulācijas nodarītu kaitējumu ekonomikai ir tas, kādā veidā Argentīna dažu gadu laikā šī gadsimta sākumā sarucināja savu liellopu gaļas nozari. Savulaik Argentīna bija viena no pasaules līderēm liellopu gaļas eksportā. Taču valsts iekšējā tirgū šis produkts inflācijas dēļ bija dārgs. Tā kā gaļas ražotājiem bija pieejami starptautiski tirgi, viņiem arī nebija nekādas vēlēšanās vietējā tirgū preci pārdot lētāk. Valdība nolēma, ka tautai jādod iespējas iegādāties lētu gaļu, tāpēc uzlika eksporta nodokli. Saskaņā ar ieceri, eksportam kļūstot neizdevīgākam, ražotāji savu preci realizēs vietējā tirgū. Savukārt tur, palielinoties piedāvājumam, cenas kritīsies. Taču, kad šādas iejaukšanās dēļ gaļas ražošana daudziem lauksaimniekiem vairs nebija izdevīga, viņi pārgāja uz citu kultūru audzēšanu. Līdz ar to arī gaļas cenas nevarēja kristies tik ļoti, kā valdība to bija iecerējusi. Savukārt eksporta nozares panīkums ir arī zaudējums visai valsts ekonomikai. Stāsta morāle: tā vietā, lai risinātu reālo ekonomikas problēmu – inflāciju un tās cēloņus -, valdība izmantoja citus, radikālākus instrumentus, kas savukārt nenoveda pie izdevīga iznākuma.

Kā šis stāsts ir attiecināms uz jauno ārstu sadali Latvijā? Vistiešākajā. Ja situāciju cenšas uzlabot ar tādiem līdzekļiem, kādus Veselības ministrija izvēlējusies, nav pārliecības, ka situācija uzlabosies. Īstermiņā varbūt – kaut vai tāpēc, ka daļa jauno mediķu nekur likties nevarēs. Taču ilgtermiņā ir sagaidāms, ka jaunieši, kas domā par karjeru medicīnā, sāks rēķināt, kas tiem ir un kas nav izdevīgi. Ko viņi izrēķinās?

Jāatzīmē arī tas, ka jau rezidentūras laikā jaunais ārsts daudz strādā, taču par šo darbu viņš nekādu lielo algu nesaņem. Lai gan ir saprotams, ka savu mācību laikā nevienam jaunajam speciālistam uz lieliem zelta kalniem cerēt nevajag, ārsti šajā ziņā izceļas. Viņi ir lētais darbaspēks, uz kuru pleciem jau tagad guļas nozīmīga daļa no darba, kas mediķiem jāveic. Tas, ka rezidenti šajā savas profesionālās izaugsmes posmā vēl pastāvīgi nedrīkst praktizēt ārstniecību, pats par sevi vēl nenozīmē, ka viņiem par reāli padarītiem un svarīgiem darbiem nepienākas arī atbilstoša samaksa.

Protams, šis praktiskais darbs arī ir daļa no mācību procesa. Taču aktuāls paliek jautājums par to, uz ko var un uz ko nevar pretendēt valsts tikai tāpēc, ka tā apmaksājusi ārsta rezidentūru. Tikpat ticams ir viedoklis, ka jaunie ārsti jau rezidentūras laikā ir reāli atstrādājuši lielu daļu no tā, ko valsts viņos ir ieguldījusi. Ministrija savos gaiteņos var izdomāt visu ko, taču to, vai šīs ieceres ir dzīvotspējīgas, izšķirs tas, vai jaunie ārsti paši tām piekritīs. Ja piekritīs, tad viss kārtībā, problēma atrisināta. Bet, ja viņi nepiekritīs, izvairīsies un, piemēram, vēl vairāk izbrauks uz ārzemēm, tad gaidītā ieguvuma vietā var iznākt vēl sliktāka situācija nekā pašlaik. Bet daudziem ir jābrauc prom tāpat, jo ik gadus pieejamo rezidentūras vietu ir mazāk nekā to cilvēku skaits, kas beidz medicīnas studijas augstskolā.

Ja valsts radītu apstākļus, kuros jaunie speciālisti pēc ārsta diploma iegūšanas paši būtu motivēti doties praktizēt vietās, kur pēc viņiem ir lielākais pieprasījums, rezultāts būtu krietni labāk prognozējams. To noteikti zina arī Veselības ministrija. Taču ir arī saprotams, kāpēc izvēlēts cits ceļš. Ja reiz nav naudas, lai maksātu rezidentiem, tad nākas viņus citādi mudināt pieņemt “pareizo” lēmumu. Taču vai ar to pietiek, lai cerētu, ka viss iznāks labi? Argentīna arī cerēja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi