Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sapnis par vienu stingro roku ir dzīvs

Sallija Benfelde
10:11
01.04.2016
6

Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija noraidīja Imanta Parādnieka (Nacionālā apvienība) priekšlikumu aizliegt grūtniecēm smēķēt, jo nav skaidrs, kā tādas likuma normas ievērošanu varētu īstenot un kontrolēt. Acīmredzot deputāti sapratuši, ka tādā gadījumā visām sievietēm, kuras pērk cigaretes, būtu jāprasa ārsta izziņa, turklāt nupat izdota. Protams, nodoms jau labs, bet diez vai veselību var veicināt tikai ar skarbiem aizliegumiem vien. Tiesa gan, pēdējā laikā veselības nozarē politiķi ik pa brīdim nāk klajā ar savdabīgiem priekšlikumiem. Šķiet, bez plašākas ievērības tā arī palikusi kāda cita Saeimas iniciatīva – proti, runa ir par visai delikātu jautājumu, par sievietes tiesībām pašai lemt par savu ķermeni un reproduktīvo veselību – pašai lemt, vai un kad dzemdēt, vai un kad ziedot savas olšūnas. Kā zināms, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir ierosinājis grozījumus “Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, ierobežojot sievietes tiesības ziedot savas olšūnas, turpmāk šādas tiesības paredzot tikai dzemdējušām sievietēm. Jāpiebilst, ka savu priekšlikumu G. Belēvičs nav pamatojis ar zinātniskiem pētījumiem vai medicīniskiem pierādījumiem, un zinātnisku pētījumu trūkumu ministra argumentācijā apliecinājusi arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule. Interesanti, ka Belēviča ierosinātais ierobežojums attiecināts tikai uz sievietēm, tādu pašu ierobežojumu nenosakot vīrietim – pirms spermas ziedošanas vispirms kļūt par tēvu. Tiesībsargs šādā pieejā saskata dzimumu diskrimināciju: “Veselības riski, uz kuriem norādīts vairākos starptautiskos pētījumos, var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm. Satversmes 96.panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām.” Jāpiebilst gan, ka šobrīd Saeima ir atlikusi šo grozījumu galīgo pieņemšanu līdz papildu informācijas saņemšanai. Tomēr ņemšanās ap sievietes tiesībām pašai lemt par sevi, “aizmirstot” tieši tāpat ierobežot vīrieti un ik pa laikam piedāvājot dažādus savdabīgus priekšlikumus, atgādina tādu aziātiskas izcelsmes domāšanu ar totalitārisma piegaršu. Varētu jau teikt, ka nopietnas problēmas vienmēr gribas atrisināt “tūlīt un tagad”, un veselības aprūpē un iedzīvotāju veselībā to netrūkst, tomēr, manuprāt, runa ir ne tik daudz par cilvēku, bet valsts veselību visplašākajā nozīmē (demokrātija, tiesiskums, patriotisms), un liek atcerēties kādu diskusiju citā valstī.

Radio “Svoboda” diskusijā par Krievijas iedzīvotāju pieaugošās agresivitātes iemesliem Maskavas Valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes Personības psiholoģijas katedras vadītājs un Krievijas Izglītības akadēmijas akadēmiķis Aleksandrs Asmolovs sacīja: “Ja viena vai otra kultūra kā stratēģiju izvēlas nevis inovatīvo, bet mobilizējošo scenāriju, tā aktualizē patriotismu kā iemīlēšanos nevis sabiedrībā, bet valstī. Un tā pilnībā mobilizē visus agresīvi patriotiskos ksenofobiskos mehānismus.(..) Galvenais, ko mēs darām, – mēs aizsargājam savu drošību, mēs “ne sējam, ne pļaujam, ne ceļam, bet lepojamies ar savu iekārtu”. Tādējādi agresija mums atrodas politiskā līmenī kā krīzes uzturēšanas instruments un attaisnojums stingrai vertikālajai varai.” Minētajā diskusijā Asmolovs arī saka: “Cilvēki nav pieraduši dzīvot mūsdienu daudzveidīgās izvēles priekšā. Mūsdienās pastāv trīs galvenie izaicinājumi: sarežģītība, nenoteiktība, daudzveidība. Agresija ir daudzveidības izdzēšana, tādēļ tā iet roku rokā ar ksenofobiju, bet ksenofobija ir daudzveidības izdzēšanas mehānisms.”

Protams, Asmolova sacīto nevar pilnā mērā attiecināt uz Latviju, jo tas, ko dēvējam par valsts iekārtu, cilvēku uztveri ietekmē. Tomēr, manuprāt, mūsu domāšana tik ļoti neatšķiras, lai neredzētu dažas līdzības. Aizliegt, stingri kontrolēt, pieprasīt skaļu un labi redzamu patriotismu – pēdējos gados aizvien biežāk daļa politiķu risinājumu visām problēmām meklē, par vainīgajiem norādot visus, kuri nav tādi paši kā viņi. Un, protams, sapnis par vienu stingro roku, kura visu savedīs kārtībā, ir dzīvs. Tādēļ domāju, ka cilvēku veselības politikā nekas daudz nevar mainīties, ja nemainās valsts veselība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi