Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Sapnis par vienu stingro roku ir dzīvs

Sallija Benfelde
10:11
01.04.2016
10

Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija noraidīja Imanta Parādnieka (Nacionālā apvienība) priekšlikumu aizliegt grūtniecēm smēķēt, jo nav skaidrs, kā tādas likuma normas ievērošanu varētu īstenot un kontrolēt. Acīmredzot deputāti sapratuši, ka tādā gadījumā visām sievietēm, kuras pērk cigaretes, būtu jāprasa ārsta izziņa, turklāt nupat izdota. Protams, nodoms jau labs, bet diez vai veselību var veicināt tikai ar skarbiem aizliegumiem vien. Tiesa gan, pēdējā laikā veselības nozarē politiķi ik pa brīdim nāk klajā ar savdabīgiem priekšlikumiem. Šķiet, bez plašākas ievērības tā arī palikusi kāda cita Saeimas iniciatīva – proti, runa ir par visai delikātu jautājumu, par sievietes tiesībām pašai lemt par savu ķermeni un reproduktīvo veselību – pašai lemt, vai un kad dzemdēt, vai un kad ziedot savas olšūnas. Kā zināms, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir ierosinājis grozījumus “Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, ierobežojot sievietes tiesības ziedot savas olšūnas, turpmāk šādas tiesības paredzot tikai dzemdējušām sievietēm. Jāpiebilst, ka savu priekšlikumu G. Belēvičs nav pamatojis ar zinātniskiem pētījumiem vai medicīniskiem pierādījumiem, un zinātnisku pētījumu trūkumu ministra argumentācijā apliecinājusi arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule. Interesanti, ka Belēviča ierosinātais ierobežojums attiecināts tikai uz sievietēm, tādu pašu ierobežojumu nenosakot vīrietim – pirms spermas ziedošanas vispirms kļūt par tēvu. Tiesībsargs šādā pieejā saskata dzimumu diskrimināciju: “Veselības riski, uz kuriem norādīts vairākos starptautiskos pētījumos, var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm. Satversmes 96.panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām.” Jāpiebilst gan, ka šobrīd Saeima ir atlikusi šo grozījumu galīgo pieņemšanu līdz papildu informācijas saņemšanai. Tomēr ņemšanās ap sievietes tiesībām pašai lemt par sevi, “aizmirstot” tieši tāpat ierobežot vīrieti un ik pa laikam piedāvājot dažādus savdabīgus priekšlikumus, atgādina tādu aziātiskas izcelsmes domāšanu ar totalitārisma piegaršu. Varētu jau teikt, ka nopietnas problēmas vienmēr gribas atrisināt “tūlīt un tagad”, un veselības aprūpē un iedzīvotāju veselībā to netrūkst, tomēr, manuprāt, runa ir ne tik daudz par cilvēku, bet valsts veselību visplašākajā nozīmē (demokrātija, tiesiskums, patriotisms), un liek atcerēties kādu diskusiju citā valstī.

Radio “Svoboda” diskusijā par Krievijas iedzīvotāju pieaugošās agresivitātes iemesliem Maskavas Valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes Personības psiholoģijas katedras vadītājs un Krievijas Izglītības akadēmijas akadēmiķis Aleksandrs Asmolovs sacīja: “Ja viena vai otra kultūra kā stratēģiju izvēlas nevis inovatīvo, bet mobilizējošo scenāriju, tā aktualizē patriotismu kā iemīlēšanos nevis sabiedrībā, bet valstī. Un tā pilnībā mobilizē visus agresīvi patriotiskos ksenofobiskos mehānismus.(..) Galvenais, ko mēs darām, – mēs aizsargājam savu drošību, mēs “ne sējam, ne pļaujam, ne ceļam, bet lepojamies ar savu iekārtu”. Tādējādi agresija mums atrodas politiskā līmenī kā krīzes uzturēšanas instruments un attaisnojums stingrai vertikālajai varai.” Minētajā diskusijā Asmolovs arī saka: “Cilvēki nav pieraduši dzīvot mūsdienu daudzveidīgās izvēles priekšā. Mūsdienās pastāv trīs galvenie izaicinājumi: sarežģītība, nenoteiktība, daudzveidība. Agresija ir daudzveidības izdzēšana, tādēļ tā iet roku rokā ar ksenofobiju, bet ksenofobija ir daudzveidības izdzēšanas mehānisms.”

Protams, Asmolova sacīto nevar pilnā mērā attiecināt uz Latviju, jo tas, ko dēvējam par valsts iekārtu, cilvēku uztveri ietekmē. Tomēr, manuprāt, mūsu domāšana tik ļoti neatšķiras, lai neredzētu dažas līdzības. Aizliegt, stingri kontrolēt, pieprasīt skaļu un labi redzamu patriotismu – pēdējos gados aizvien biežāk daļa politiķu risinājumu visām problēmām meklē, par vainīgajiem norādot visus, kuri nav tādi paši kā viņi. Un, protams, sapnis par vienu stingro roku, kura visu savedīs kārtībā, ir dzīvs. Tādēļ domāju, ka cilvēku veselības politikā nekas daudz nevar mainīties, ja nemainās valsts veselība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
32
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi