Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kā izvēlēties studijas

JĀNIS BUHOLCS
12:17
06.07.2016
5

Pašlaik Latvijas augstskolās notiek pieteikšanās studijām. Cīnoties par studētgribētājiem, augstskolas cenšas atgādināt, cik prātīga izvēle būtu doties apgūt zināšanas un prasmes tieši vienā vai otrā iestādē un studiju programmā. Šajā laikā der apdomāt, kāda ir pati svarīgākā augstākās izglītības loma un pēc kā vadīties, pieņemot ar izglītību saistītos lielos dzīves lēmumus.

Daudzi šogad ir dzirdējuši un redzējuši vienas otras augstskolas reklāmu, kurā topošajiem studentiem tiek solīts, ka tiem pēc studiju beigšanas nekad nevajadzēšot lasīt darba sludinājumus. Savukārt pagājušajā nedēļā vairākos medijos parādījās ziņa par Latvijas Darba devēju konfederācijas un portāla “Prakse.lv” veiktu darba devēju aptauju, kurā noskaidrots, kuras augstskolas un kuras studiju programmas darba devēji visbiežāk iesaka izvēlēties. Vēstījums ir skaidrs: izvēloties studijas, jādomā, pēc kurām būs vieglāk atrast darbu.

Topošajiem studentiem nudien ir derīgi zināt, kādas ir darba tirgus tendences, lai nesanāk vilšanās, ka jaunietis ar svaigi iegūto izglītību nevienam nav vajadzīgs. Turklāt šinī pieejā nav nekā jauna. Priekšstats par to, kuras ir vajadzīgākās profesijas un kuru jomu pārzināšana ļaus tikt pie lielākajiem ieguvumiem, tradicionāli ir bijis viens no daudzu jauniešu izglītības izvēļu orientieriem. Vēl ne tik sen ar turīgumu un pieprasītību saistījās tādas jomas kā jurisprudence un ekonomika, tagad uzsvars tiek likts uz inženieriem un informācijas tehnoloģijām. Un tomēr darba devēju pašreizējā brīža aktualitātes nav vienīgais, pēc kā vidusskolu beidzējiem vadīties, domājot par savu nākotni.

Augstskolu reklāmu vēstījumus der vētīt ne tikai pēc tā, kas tur tiek pateikts, bet arī pēc tā, par ko tajos netiek runāts. Var gadīties, ka, burot nākotnes vīzijas par to, kā par nākamajiem augstskolu beidzējiem cīnīsies darba devēji, no prāta izkrīt plašāks konteksts. Vai jāmācās ir tikai tādēļ, ka iegūtās zināšanas tiešā veidā var pārvērst saņemamajā atalgojumā? Darbs pilnīgi noteikti ir nozīmīga cilvēka dzīves sastāvdaļa, taču tā nav vienīgā – un arī tam, kāpēc cilvēki studē, nevajadzētu izrietēt tikai un vienīgi no darba tirgus apsvērumiem.

Tas, ka uzņēmēji vienas nozares ieredz vairāk nekā citas, pats par sevi ļoti maz ko stāsta par katras šīs dažādās nozares vērtīgumu. Lielākā vērtība studiju procesā ir izglītības kvalitāte. Ja ir iegūta kvalitatīva izglītība, tas palielina iespēju, ka cilvēks atradīs arī labu profesionālo nodarbošanos, tomēr, vienādojot izglītības kvalitāti ar to, ko konkrētajā brīdī pieprasa darba devēji, izglītības nozīme tiek pārlieku sašaurināta. Cilvēkiem ir dažādi talanti un intereses. Būtu skumji, ja mūsu attieksme pret cilvēku spējām un to, ko ar tām var izdarīt, izrietētu tikai no tā, ko domā vairums darba devēju. Par cilvēku sapņiem un mērķiem neko daudz ne-pastāsta tas, ka tie varbūt nav cieši saistīti ar nozari, kas konkrētajā brīdī šķiet sola turīgu dzīvi.

Bijušais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš ir pateicis precīzi: “Izvēlēties ceļu dzīvē tikai tādēļ, ka tur ir labi apmaksātas darbvietas, nozīmē sabojāt savu atlikušo mūžu.” Tas, protams, nekādā veidā neatceļ to, ka savas turpmākās dzīves virzieni ir jāizvēlas apzinīgi, domājot par to, ko cilvēks vēlas, grib un spēj darīt. Stāsts ir par ko citu – proti, ko mēs īsti saprotam ar labu dzīvi un kāda tajā ir nozīme izglītībai. Viena versija par to, kas ir laba dzīve, ir tāda – lai ir, ko darīt, lai darītajam ir jēga; lai kādam šis izdarītais ir nepieciešams. Tas pat nav uzreiz pretrunā ar dažu augstskolu reklāmu vilinājumiem par to, tieši kādās nozarēs jāstudē. Jautājums šeit ir tikai par to, kas tiek likts centrā: vienkārša iekļaušanās darba tirgū vai arī tomēr kas vairāk.

Darba devēji uz topošajiem studentiem skatās kā uz potenciālo resursu savu mērķu sasniegšanai. Taču studijas ir kas vairāk nekā tikai gatavošanās kļūt par šādu resursu – tās ir cilvēka paša spēju, prasmju, talantu, interešu apzināšanās, atklāšanas, pārbaudīšanas laiks. Uz studijām var raudzīties vien kā uz dzīves posmu, kurā jāapgūst zinības, ko par vērtīgām atzinuši tie, kas uz studentiem raugās tikai kā uz darbaspēku. Taču tas nozīmē izniekot daudzas no citām iespējām, ko studijas spēj dot.

Izglītības galvenais mērķis ir attīstīt domāšanu, sniegt perspektīvu par dažādiem procesiem, nodrošināt jaunas pieredzes un gluži vienkārši padarīt par labāku – izprotošāku, radošāku, spējīgāku – cilvēku. Izglītībai, protams, ir tiešs sakars arī ar cilvēka spēju iekļauties darba tirgū, tomēr izglītībai ir jābūt vērstai uz krietni plašākiem iznākumiem nekā tikai šauru profesionālo funkciju pildītāju veidošanu ekonomikas izaugsmes vajadzībām. Izvēloties augstskolu, vēl svarīgāks signāls nekā darba devēju “ieteikumi” ir pašas augstskolas izpratne par studiju lielo lomu personības veidošanā plašākā kontekstā – un tās spēja ar šo uzdevumu tikt galā. Augstskola vai studiju programma, kas spēj attīstīt personības, saviem absolventiem būs sniegusi labu pamatu arī profesionālās karjeras veidošanai – un ne tikai. Izglītības izvēļu jūrā galvenais ir paturēt prātā, kas no kā izriet.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
32
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi