Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kā izvēlēties studijas

JĀNIS BUHOLCS
12:17
06.07.2016
4

Pašlaik Latvijas augstskolās notiek pieteikšanās studijām. Cīnoties par studētgribētājiem, augstskolas cenšas atgādināt, cik prātīga izvēle būtu doties apgūt zināšanas un prasmes tieši vienā vai otrā iestādē un studiju programmā. Šajā laikā der apdomāt, kāda ir pati svarīgākā augstākās izglītības loma un pēc kā vadīties, pieņemot ar izglītību saistītos lielos dzīves lēmumus.

Daudzi šogad ir dzirdējuši un redzējuši vienas otras augstskolas reklāmu, kurā topošajiem studentiem tiek solīts, ka tiem pēc studiju beigšanas nekad nevajadzēšot lasīt darba sludinājumus. Savukārt pagājušajā nedēļā vairākos medijos parādījās ziņa par Latvijas Darba devēju konfederācijas un portāla “Prakse.lv” veiktu darba devēju aptauju, kurā noskaidrots, kuras augstskolas un kuras studiju programmas darba devēji visbiežāk iesaka izvēlēties. Vēstījums ir skaidrs: izvēloties studijas, jādomā, pēc kurām būs vieglāk atrast darbu.

Topošajiem studentiem nudien ir derīgi zināt, kādas ir darba tirgus tendences, lai nesanāk vilšanās, ka jaunietis ar svaigi iegūto izglītību nevienam nav vajadzīgs. Turklāt šinī pieejā nav nekā jauna. Priekšstats par to, kuras ir vajadzīgākās profesijas un kuru jomu pārzināšana ļaus tikt pie lielākajiem ieguvumiem, tradicionāli ir bijis viens no daudzu jauniešu izglītības izvēļu orientieriem. Vēl ne tik sen ar turīgumu un pieprasītību saistījās tādas jomas kā jurisprudence un ekonomika, tagad uzsvars tiek likts uz inženieriem un informācijas tehnoloģijām. Un tomēr darba devēju pašreizējā brīža aktualitātes nav vienīgais, pēc kā vidusskolu beidzējiem vadīties, domājot par savu nākotni.

Augstskolu reklāmu vēstījumus der vētīt ne tikai pēc tā, kas tur tiek pateikts, bet arī pēc tā, par ko tajos netiek runāts. Var gadīties, ka, burot nākotnes vīzijas par to, kā par nākamajiem augstskolu beidzējiem cīnīsies darba devēji, no prāta izkrīt plašāks konteksts. Vai jāmācās ir tikai tādēļ, ka iegūtās zināšanas tiešā veidā var pārvērst saņemamajā atalgojumā? Darbs pilnīgi noteikti ir nozīmīga cilvēka dzīves sastāvdaļa, taču tā nav vienīgā – un arī tam, kāpēc cilvēki studē, nevajadzētu izrietēt tikai un vienīgi no darba tirgus apsvērumiem.

Tas, ka uzņēmēji vienas nozares ieredz vairāk nekā citas, pats par sevi ļoti maz ko stāsta par katras šīs dažādās nozares vērtīgumu. Lielākā vērtība studiju procesā ir izglītības kvalitāte. Ja ir iegūta kvalitatīva izglītība, tas palielina iespēju, ka cilvēks atradīs arī labu profesionālo nodarbošanos, tomēr, vienādojot izglītības kvalitāti ar to, ko konkrētajā brīdī pieprasa darba devēji, izglītības nozīme tiek pārlieku sašaurināta. Cilvēkiem ir dažādi talanti un intereses. Būtu skumji, ja mūsu attieksme pret cilvēku spējām un to, ko ar tām var izdarīt, izrietētu tikai no tā, ko domā vairums darba devēju. Par cilvēku sapņiem un mērķiem neko daudz ne-pastāsta tas, ka tie varbūt nav cieši saistīti ar nozari, kas konkrētajā brīdī šķiet sola turīgu dzīvi.

Bijušais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš ir pateicis precīzi: “Izvēlēties ceļu dzīvē tikai tādēļ, ka tur ir labi apmaksātas darbvietas, nozīmē sabojāt savu atlikušo mūžu.” Tas, protams, nekādā veidā neatceļ to, ka savas turpmākās dzīves virzieni ir jāizvēlas apzinīgi, domājot par to, ko cilvēks vēlas, grib un spēj darīt. Stāsts ir par ko citu – proti, ko mēs īsti saprotam ar labu dzīvi un kāda tajā ir nozīme izglītībai. Viena versija par to, kas ir laba dzīve, ir tāda – lai ir, ko darīt, lai darītajam ir jēga; lai kādam šis izdarītais ir nepieciešams. Tas pat nav uzreiz pretrunā ar dažu augstskolu reklāmu vilinājumiem par to, tieši kādās nozarēs jāstudē. Jautājums šeit ir tikai par to, kas tiek likts centrā: vienkārša iekļaušanās darba tirgū vai arī tomēr kas vairāk.

Darba devēji uz topošajiem studentiem skatās kā uz potenciālo resursu savu mērķu sasniegšanai. Taču studijas ir kas vairāk nekā tikai gatavošanās kļūt par šādu resursu – tās ir cilvēka paša spēju, prasmju, talantu, interešu apzināšanās, atklāšanas, pārbaudīšanas laiks. Uz studijām var raudzīties vien kā uz dzīves posmu, kurā jāapgūst zinības, ko par vērtīgām atzinuši tie, kas uz studentiem raugās tikai kā uz darbaspēku. Taču tas nozīmē izniekot daudzas no citām iespējām, ko studijas spēj dot.

Izglītības galvenais mērķis ir attīstīt domāšanu, sniegt perspektīvu par dažādiem procesiem, nodrošināt jaunas pieredzes un gluži vienkārši padarīt par labāku – izprotošāku, radošāku, spējīgāku – cilvēku. Izglītībai, protams, ir tiešs sakars arī ar cilvēka spēju iekļauties darba tirgū, tomēr izglītībai ir jābūt vērstai uz krietni plašākiem iznākumiem nekā tikai šauru profesionālo funkciju pildītāju veidošanu ekonomikas izaugsmes vajadzībām. Izvēloties augstskolu, vēl svarīgāks signāls nekā darba devēju “ieteikumi” ir pašas augstskolas izpratne par studiju lielo lomu personības veidošanā plašākā kontekstā – un tās spēja ar šo uzdevumu tikt galā. Augstskola vai studiju programma, kas spēj attīstīt personības, saviem absolventiem būs sniegusi labu pamatu arī profesionālās karjeras veidošanai – un ne tikai. Izglītības izvēļu jūrā galvenais ir paturēt prātā, kas no kā izriet.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi