Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Skolotāju algu reforma sākusies

Mairita Kaņepe
08:31
13.07.2016
7

Otrdien ap pusdienas laiku Latvijas valdība pieņēma lēmumu, ka pedagogu algu reformai kopumā tiks veltīti 56 miljoni eiro no valsts budžeta. Tā ir papildu summa, kādu algās līdz šim neviena no valsts budžeta uzturētām nozarēm nav saņēmusi. Sēdes laikā varēja novērot, ka priekšlikumiem, kā soli pa solim jānotiek pedagogu algu reformai, iebilst dažu pašvaldību pārstāvji, iebilst Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, nosodot faktu, ka pēdējā brīdī mainīti noteikumi, ka pašvaldības vēl kādu laiku maksās algu skolotājiem, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam.

Ministru prezidents, kā arī izglītības un zinātnes ministrs savu politisko darbību algu reformas īstenošanā komentēja pēc sēdes sasauktajā preses konferencē.

Premjers Māris Kučinskis: – Pieņemot lēmumu par skolotāju algu reformu, ir sperts ārkārtīgi svarīgs solis. To saku, zinot, cik lielas bija diskusijas un cik grūti viss process virzījās. Taču iet no otra gala, kā ieteica, un vispirms pastiprināt divus citus reformas etapus – paaugstināt izglītības kvalitāti un organizēt izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, tikai tad pedagogus apbalvot ar algu pieaugumu, būtu nesalīdzināmi grūtāk vai pat neiespējami.

Tagad, kad skaidri pateikti noteikumi, kā jānotiek pedagogu algu reformai, visi sociālie partneri ir pa druskai neapmierināti. Gribu uzsvērt, ka vispārējā izglītībā tagad ir skaidri spēles noteikumi un sarunas, kā tos izpildīs, ar pašvaldībām turpināsies. Tas attiecas uz lēmumiem par pirmsskolas izglītības finansēšanas variantiem kā no valsts, tā pašvaldības budžeta. Esmu optimists un ceru, ka pašvaldības sapratīs, cik tas ir nozīmīgi, arī pašvaldību vēlēšanas tuvojas, tāpēc deputāti pirmsskolas pedagogu algu palielināšanu atbalstīs. Šāds uzdevums pašvaldībām bija jādod, pretējā gadījumā mēs bijām tuvu tam, ka valdībā netiktu pieņemts lēmums par algu reformu kopumā. Nopietnais drauds, kas radās pedagogu algu reformas iedarbināšanai, tagad ir novērsts, jo rast valsts budžetā vēl deviņus miljonus eiro, lai valsts no 1. septembra paaugstinātu algu pirmsskolas pedagogiem, kas strādā ar bērniem līdz pieciem gadiem, bija neiespējami. Pašvaldības, galvenokārt ZZS atbalstošās, gan pieprasīja valsts līdzekļus, bet tā vietā ir iecerēts pārejas posms pirmsskolu pedagogu finansēšanai, lai skolotāju algu reforma kopumā varētu sākties. Ieteikums visām pašvaldībām ir tāds – līdz ar valdības īstenoto skolotāju algu reformu tiem pirmsskolu pedagogiem, kuriem algas maksā pašvaldība, paaugstināt samaksu par likmi.

Ministrs Kārlis Šadurskis: – Ministrija vienmēr ir teikusi: “Mīļie pedagogi, strādājiet kvalitatīvāk!” Nu bija pienācis brīdis radīt jaunus priekšnoteikums darba kvalitātes celšanai, un viens no tiem ir efektīva piešķirto valsts līdzekļu izmantošana, finanšu ieguldīšana kvalitātes celšanai. Latvija Eiropas Savienībā ir unikāla ar to, ka izmaksas uz vienu skolēnu izglītības iestādēs ir vislielākās. Patiesībā šajā jomā esam pirmajā trijniekā, bet pirmajā vietā Latvija ir ar faktu, ka skolotāji saņem vismazākās algas.

Valsts līdzekļi izglītībai netiek izmantoti tik efektīvi, kā mēs varētu, nebija pareizie spēka pielikšanas punkti. Jaunajā algu modelī un arī Ministru kabinetā tikko pieņemtajos noteikumos ir arī instrumenti, kas radīs pašvaldībām labvēlīgākus finanšu nosacījumus, ja tās aktīvi piedalīsies skolu tīkla sakārtošanā. Ieguvēji būs skolēni un viņu vecāki, arī paši skolotāji.

Esmu optimists. Uzdevumi, kas tagad ierakstīti valdības lēmuma protokolā, ir izpildāmi. 1. septembrī skolotājiem būs jaunās algas. Ministru prezidents ļoti prasmīgi novadīja sarunu procesu gan ar pašvaldībām, gan arodbiedrību. Šodien valdības sēdē ir apstiprināts trīs gadu plāns par to, kā skolotāju darba samaksai paredzētais finansējums tiks audzēts. Šogad četriem darba mēnešiem deviņi miljoni eiro, nākamajā gadā no valsts budžeta papildu 51,5 miljoni eiro plus 15, 6 miljoni no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta. Finansējumu pārdalot, 2018. un 2019. gadā vēl nāks klāt nauda, lai pabeigtu pārejas periodu pirmsskolās un lai turpinātu atalgojuma pieaugumu augstskolās. Salīdzinājumā ar to, ko patlaban valsts atvēl pedagogu atalgojumam, 2019.gadā klāt būs nākuši 56 miljoni eiro.

Valdības sēdē man bija ļoti interesanti vērot citu ministru sejas izteiksmes. Viņi brīnījās, ka starp pašvaldībām un arodbiedrībām nav neviena apmierinātā. Protams, katrai no tām bija vēlme iegūt kaut ko vairāk, taču uzskatu, ka algu modelis ir taisnīgs, tas nodrošinās vispārējās izglītības ilgtspēju. Pie tiem samaksas aprēķināšanas koeficientiem, kas bija līdz šim, ņemot vērā iedzīvotāju migrāciju, vienkārši nepietika naudas. Tāpēc darba likmju skaits bija jāmaina. Mēs šobrīd esam izdarījuši visu, lai no finansiālā aspekta pedagogu profesija Latvijā pēc laika kļūtu pievilcīga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi