Redakcijā organizēju diskusiju par veselīgu uzturu. Ar uztura speciālisti runājām par to, kas mēs esam, ko ēdam un kā pēc tam jūtamies.
Mainoties cilvēka domāšanai, mainās arī ēšanas paradumi. Tā cilvēks kādā brīdī nonāk pie slēdziena, ka ēd par daudz, ēd treknus un ne tos labvēlīgākos pārtikas produktus, turklāt apjauš, ka nemaz neprot iepirkties.
Arvien vairāk domāju, kur mazajās Cēsīs palikuši visi mazie veikaliņi un tirgotāji. Ļoti priecājos, ka pilsētā atgriezies Straupes piensaimnieku sabiedrības veikaliņš, ka ir “Ķimene”, kurā var atrast veselīgus un bioloģiskus pārtikas produktus. Ir patiess prieks, ka arī maizīti var iegādāties no tādiem cepējiem, kuri neizmanto dažādas vielas, kas nevajadzīgi paildzina maizes “mūžu”. Tāpat prieks par tām Cēsu tirgus tantēm, kuras pārdod vietējos dārzeņus un zaļumus.
Pāris mēnešu laikā, mainot savus iepirkšanās paradumus, tirdzniecības centrā iegriežos vien pēc dažiem pārtikas produktiem, jūtos gandarīta, ka vairs nežēloju savu laiku, lai daudz ko iegādātos mazajos veikaliņos. Esmu vēl priecīgāka, ka, uzturā arvien vairāk lietojot dārzeņus, arī mājinieki uz tiem skatās arvien drošāk. Piekrītu uztura speciālistei, ka tieši mājās veidojas ēšanas paradumi un tieši vecākiem arvien biežāk un drošāk galdā jāliek veselīga pārtika. Sabiedrībai šajā jautājumā vajadzētu kļūt arvien zinošākai, un, ejot uz publiskām ēdināšanas iestādēm, arī būtu jāpajautā, kur iegādātas izejvielas. Vienmēr ir nedaudz skumīgi redzēt, ka kāds ēdinātājs (kafejnīcas, restorāna īpašnieks) piena, gaļas vai citus produktus iegādājas lielveikalā. Vēl skumīgāk, ja šis ēdinātājs skaļi pauž viedokli, ka ēdienos izmantoti vietējie, bioloģiskie vai kādi tik vēl ne … produkti. Bet tā vienmēr jau ir mūsu izvēle, vai šādā vietā vēlamies ēst. Bet varbūt vārdi “eko” un “zemnieku audzēts produkts” mums daudz neko nenozīmē. Vai nozīmē tieši tik daudz, cik ēdinātājiem, kuri uz papīra saraksta visu ko, bet dzīvē rīkojas, kā lētāk, izdevīgāk, tuvāk…
Komentāri