Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pacientu dati un komercintereses

Jānis Buholcs
10:17
03.08.2016
12

Daudzas ar medicīnu saistītas iestādes Latvijā jau kādu laiku izmanto sistēmas “Datamed” pakalpojumus. Šīs sistēmas uzturētājiem tās sniedz ziņas par pacientu izmeklējumiem, un citi ārsti, kā arī paši pacienti pēcāk tiem var piekļūt. Ir jau ērti, ja elektroniski ir pieejami dati par dažādiem vecākiem izmeklējumiem. Ir tikai viena problēma – pacientiem neviens nav pajautājis, ko viņi paši par tādu kārtību domā.

Digitalizētas ar ārstēšanos saistītas informācijas pieejamība tiešsaistē pamatīgi ietaupītu laiku un krietni atvieglotu dzīvi kā mediķiem, tā pacientiem. To apzinās arī Latvijas medicīnas politikas veidotāji, tāpēc jau ilgāku laiku tiek izstrādāta tā dēvētā e-veselības sistēma. Tā apvienotu virkni ar ārstniecību saistītu funkciju, tai skaitā pierakstīšanos pie speciālistiem, elektronisko recepšu ieguvi zāļu iegādei, piekļuvi pacienta veselības un ārstniecības datiem. Tomēr, kā jau tas Latvijā notiek ar valsts iestāžu virzītu elektronisko sistēmu izveidi, arī šeit ir iztērēti miljoni eiro un ievilkti termiņi, bet arī tad nav pārliecības, ka gala risinājums būs ērts un pildīs paredzētās funkcijas. Un nekāds mierinājums nav arī tas, ka liela daļa no šīs naudas ir nākusi no Eiropas, ne Latvijas budžeta.

Un tad ir otra pieeja. SIA “Datamed” ir pamanījušies vienoties ar daudzām medicīnas iestādēm, ka tās sniegs pacientu datus, kurus pēc tam “Datamed” uzturētajā tiešsaistes vietnē būs iespējams apskatīt. Šķietami ērti tas ir visiem. Ārstniecības iestādes “Datamed” uztver kā savu klientu datu uzglabāšanas ārpakalpojuma sniedzēju, un tas ir krietni izdevīgāk nekā katrai iestādei pašai uzturēt šādu sistēmu. Pacienti var iepazīties ar dažādo ārstniecības iestāžu nodotajiem datiem par viņu izmeklējumiem, sākot ar 2004. gadu – ja nu dažādas veiktās analīzes vai citi izmeklējumi ir noklīduši. Savukārt “Datamed” par šīs sistēmas veidošanu un uzturēšanu gūst peļņu – pacientiem par savu datu apskati ir jāmaksā.

Nav grūti izvēlēties, kura no minētajām pieejām ir efektīvāka. Šī apjausma, ka atkal privāto uzņēmēju veidota sistēma ir izrādījusies veiksmīgāka, nekā valsts pasūtītā, dod saprotamu pamatu pieļāvumiem, ka valstij ar šādām lietām varbūt nemaz nav jānodarbojas. Tomēr šāds apgalvojums ir pāragrs. Ir nepareizi no tā, ka publiskā sektora informācijas tehnoloģiju projektos ir piesaistīti nekompetenti darbinieki, izdarīt secinājumus par to, ka ārpus privātā sektora neko efektīvu izveidot un uzturēt nav iespējams. Šī citstarp ir cilvēkresursu kvalitātes problēma, taču publiskajā sektorā tā eksistē ne jau tikai informācijas tehnoloģiju projektos. Šī problēma ir jārisina, nevis jāpasludina par kaut ko jau iepriekš sagaidāmu un nemaināmu. Pretējā gadījumā varam sākt runāt, ka arī daudzas citas no valsts funkcijām, ieskaitot nodokļu iekasēšanu, cietumu uzturēšanu un kārtības nodrošināšanu, privātie uzņēmumi spētu pildīt krietni efektīvāk – taču nav teikts, ka rezultāts būtu tāds, ko varētu uzskatīt arī par sabiedrības interesēm atbilstošu. Un te nu mēs nonākam pie tā, kas īsti atšķir privāta un sabiedriska uzņēmuma darbu.

Galvenā atšķirība ir darbības motīvos. Privātais uzņēmējs strādā, lai gūtu maksimālu peļņu. Tieši koncentrējoties uz izdevumu samazināšanu un ieņēmumu palielināšanu, tas meklē izdevīgākos risinājumus. Tirgus attiecībās dalībnieku rīkošanās atbilstoši savam izdevīgumam vairumā situāciju nudien nes optimālus rezultātus. Tomēr ir jomas, kurās tas tik labi nedarbojas – tai skaitā tādēļ, ka ne vienmēr visas iesaistītās puses spēj precīzi novērtēt savas pozīcijas iepretim citu iesaistīto pozīcijām un savu izdevīgumu iepretim citu iesaistīto izdevīgumam. Koncentrējoties tikai uz šī brīža darījumu izdevīgumu, var pazaudēt plašāku perspektīvu – to, kādu kopējo ainu veido šie sīkie konkrētā brīža šķietamie izdevīgumi.

Pacientu veselības dati ir īpaši uzraugāma un sargājama informācija. Gan jau ka “Datamed” informācijas sistēma atbilst datu uzglabāšanas un apstrādes mūsdienu standartiem. Par to pārliecināties ir solījusi Datu valsts inspekcija, kas par “Datamed” ir sākusi pārbaudi. Tomēr, lai arī cik droša no formālo standartu viedokļa šī sistēma arī būtu, ikvienam indivīdam ir tiesības uz šaubām par savu datu plūsmām un to, kas ar tiem notiek vai var notikt dažādos ticamākos un mazāk ticamos scenārijos. Ja tie ir pacienta dati, pacientam pienākas zināma kontrole pār tiem.

Un tieši šeit var redzēt kliedzošo atšķirību starp vēlamo sistēmu, kurā centrā būtu indivīds, un tādu, kuras centrā ir finansiālais izdevīgums. Kad par “Datamed” un ārstniecības iestāžu sadarbību sāka interesēties mediji, izrādījās, ka ārstniecības iestādes pat iedomājušās nebija, ka derētu saviem pacientiem pajautāt, ko viņi par šādu datu apriti domā. Ir nudien iespējams, ka liela daļa piekristu savas informācijas uzglabāšanai pie “Datamed” un vēl daļai būtu vienalga. Es nebūt neapstrīdu, ka daļai veselības aprūpes darbinieku un pacientu šī sistēma ir ērta un noderīga. Tomēr daļai pacientu ir svarīgi zināt, ka ar viņu raizēm kāds rēķināsies arī tad, ja tas nebūs tūlītēji ekonomiski izdevīgi. Stāsts par “Datamed” nav šāds gadījums.

Nav tā, ka ir tikai divas alternatīvas – valsts e-sistēmās izgāztie miljoni un uzņēmēju uzturētās komerciālās sistēmas. Ceļš uz vēlamo variantu ir sarežģīts, tomēr sarežģītība nav galvenais kritērijs, lai noteiktu, kas ir un kas nav indivīdu un visas sabiedrības interesēs.

Pēc raksta publicēšanas “Datamed” vadītājs Normunds Ančupāns sazinājās ar “Druvu” un sniedza šādu skaidrojumu:

– Ja ārstniecības iestāde pacientam izsniedz izmeklējuma piekļuves rekvizītus “Datamed” portālā, tad šis izmeklējums pacientam ir pieejams bez maksas un bez noilguma. Tas notiek 99,5% gadījumos – proti, pacients gandrīz vienmēr portālu izmanto bez maksas, lietojot iestādes izsniegtus piekļuves rekvizītus.

Saskaņā ar statistiku, tikai aptuveni 5 gadījumos no 1000 pacienti izmanto maksas pakalpojumu piekļuvei saviem datiem “Datamed” portālā. Tie ir gadījumi, kad pacienti nevar vai nevēlas saņemt individuālā izmeklējuma piekļuves rekvizītus portālā, vai neizmanto iestādes sniegtās iespējas saņemt rezultātus klātienē iestādē vai tās informācijas sistēmā.

Minētais pakalpojums nekādā veidā neierobežo pacienta tiesības saņemt izmeklējumu rezultātus un citu informāciju veselības aprūpes iestādē bez maksas, saskaņā ar tās iekšējo kārtību. Pacients var izvēlēties – vai nu pieprasīt izmeklējumus medicīnas iestādē parastā kārtībā, vai piekļūt tiem ātrā un ērtā veidā “Datamed” portālā, jebkurā diennakts laikā vai pasaules malā, par to samaksājot nelielu portāla izmantošanas komisiju.

Pirms samaksas veikšanas pacientam tiek uzrādīta informācija par visiem sistēmā pieejamiem izmeklējumu rezultātiem, un pacients var izlemt, vai tie ir nepieciešami un pakalpojums ir jāiegādājas.

Lai arī “Datamed” tas nav obligāti jānodrošina, esam gājuši pretī pacientiem un noteikuši, ka 30 dienu laikā pēc izmeklējuma veikšanas portāla piekļuve izmeklējumiem jebkurā gadījumā ir bez maksas.

“Datamed” pamatdarbība ir informācijas sistēmu izstrāde un nodrošināšana ārstniecības iestādēm. Pacientu piekļuves portāls ir papildus radīta ērtība, funkcionalitāte, kur maksa par portāla abonementu sedz drošas autentifikācijas, internetbanku izmaksas, portāla izstrādi un uzturēšanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi