Vasara kļuvusi ne tikai par atvaļinājumu, bet arī svētku laiku. Cilvēku izdoma ir kā neizsmeļama aka – plostnieku svētki, reņģu un nēģu svētki, ceriņu un liepu svētki. Savos svētkos pulcējas Vizmas, Guntas un vēl citi vārdu nēsātāji. Un jau daudzus gadus par tradīciju kļuvuši pilsētu un novadu svētki. Pirmie šovasar jau bijuši vai tūdaļ notiks. Piedāvājums daudzveidīgs un iespaidīgs – interesanti mākslinieki, koncerti, atrakcijas, iespējas iemēģināt prasmes dažādos amatos, veiklībās. Tiek atklātas rokdarbu un mākslas izstādes. Katra pašvaldība izdomājusi kādu īpašu āķīti, ar ko aizķert apmeklētājus.
Citviet vairāk piedāvā izklaides, dažviet – iepazīt novadu un tā cilvēkus. Ir pašvaldības, kas uzbur īstu notikumu virpuli, piesaistot profesionālus šovu veidotājus, citas, izmantojot kultūrvēsturisko mantojumu, rāda savas saknes un pievieno tām mūsdienu vērtības. Pilsētu un novadu svētki vienmēr piesaista ne tikai vietējos, bet arī iebraucējus. Un droši vien pasākumu rīkotājiem vienmēr jāatrisina jautājums – kam veltīt dienu vai dienas? Vai svētki paredzēti pašu ļaudīm, vai to nolūks piesaistīt viesus no citām vietām?
Droši vien jāmēģina “nošaut abus zaķus”. Bet vai vienmēr tas izdodas? Vai reizēm lielajā svētku aizrautībā un notikumu vētrā, kas iecerēta, lai pievilinātu tūristus, nepazūd vietējais cilvēks? Kā dot viņam sirsnības sajūtu un piederību svētkiem? Vai pietiek tikai ar profesionāli augstvērtīgiem un izciliem koncertiem?
Šķiet, mūspuses pašvaldības, gatavojot šīs vasaras notikumus, meklē iespēju līdzsvarot abas puses. Ļoti gribas novēlēt, lai tām izdodas! Vēl gribas teikt, ka arī tad, ja neatbrauks daudz pārnovada viesu, bet vietējie cilvēki līksmi un azartiskie iekļausies notikumu plūdumā, svētki būs izdevušies!
Komentāri