Kādreiz, dzirdot teicienu – kad mēs augām, tad gan tā negāja – varēja vien pasmīnēt, tagad dažkārt nākas atzīt, ka daļa taisnības tajā ir. Ko tur slēpt, personas kods atkal un atkal atgādina, ka dzimšanas brīdis arvien vairāk attālinās, bet pensijas gadi tuvojas, lai gan nekad nevar zināt, kad valdībai atkal iepatiksies tos vēl attālināt. Bet ne par to stāsts.
Ikreiz pamanot kārtējo vandalisma aktu pilsētā, aizdomājos, kas dzen cilvēkus uz šādām darbībām. Kas mudina apgāzt puķu podus, izsist stiklus pieturvietās, sabojāt strūklaku, tur kaut ko iegāžot, vai izdarīt vēl ko netīkamu, kas ir kā pliķis pilsētas sejā? Vai tas ir kāds naids uz pastāvošo kārtību, dusmu izvirdums par neizdevušos dzīvi vai vienkārši sekas, ko izraisa alkohola vai kā smagāk apreibināts prāts?
Kad bijām jauni (ai, cik labi šis teksts skan!), tāpat taču prāts nesās uz dažādām ēverģēlībām, jo tāpat jau pa kādam graķītim tika ieņemts, bet mesties kaut kādā trulā demolēšanā nekad pat mazākajās domās nebija. Protams, tika noplūkti ziedi pilsētas apstādījumos, lai pasniegtu meitenei, bet ne jau gāzti puķu podi vai izrautas puķes ar visām saknēm un izmētātas apkārtnē.
Ja gribējās izlādēt spēkus, bija citas nodarbes. Piemēram, nest kolektīvi ķieģeli līdz Gaujai, tur nopeldēties (bez ķieģeļa) un tad atnest atpakaļ. Var teikt, ka bezjēdzīga nodarbe, bet vai pilsētas demolēšana, gāžot atkritumu urnas, sitot vitrīnu stiklus ir daudz jēdzīgāka? Saprotu, ka šādas darbības vienmēr var pamatot ar kādu protestu, bet tas jau tikai paša sevis mierināšanai, faktiski nekāda attaisnojuma tam nav.
Kāds teiks, ka tā te tāda moralizēšana. Iespējams, bet piekritīsiet, ka nav patīkami redzēt savu pilsētu izdemolētu, jo kādam tas viss jāsatīra, kādam jāfinansē, un nereti tas notiek uz nodokļu maksātāju rēķina. Jātērē pašvaldības budžeta nauda, ko varētu izlietot daudz lietderīgāk.
Vai tiešām uz katra stūra jāsaliek videokameras, lai katru demolētāju noķertu? Jau esmu rakstījis, ka šādiem demolētājiem un apkārtnes piemēslotājiem vajadzētu likt satīrīt un salabot ne tikai pašu salauzto, piedrazoto, bet arī krietni vairāk, iespējams, tas liktu padomāt, pirms atkal pacelt roku vai kāju, lai ko salauztu, apgāztu. Varbūt.
Komentāri