Valdības koalīcija vienojusies, ka nākamgad minimālā alga tiks palielināta par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī. Notika koalīcijas tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK piekrīt pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam, skaidrojis premjerministrs Māris Kučinskis. Valdības vadītājs akcentējis, ka būtiska ir izaugsme un produktivitāte, tāpēc svarīgs ir vidējās algas palielinājums.
Sākotnēji Labklājības ministrija rosināja minimālās algas paaugstināšanu no pašreizējiem 370 eiro līdz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas, pamatojot, ka tas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu tiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.
Savukārt LTRK norāda, ka labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikumi strauji celt minimālo algu novedīs pie lielāka bezdarba, augstākas ēnu ekonomikas un attālinās Latvijas iedzīvotājus no labklājības, vēsta LETA. “Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājību, valdībai un uzņēmējiem ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vidējā atalgojuma līmeni. Tad cilvēki atgriezīsies Latvijā un mazāk aizbrauks prom,” norādījis LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Cēsu rajona Veselavas pagasta zemnieku saimniecības “Brīvnieki” īpašnieks Andris Actiņš saskata citu alternatīvu algas paaugstinājumam, neapgrūtinot uzņēmējus: “Pirmkārt, būtu jāpaceļ neapliekamais minimums, jo tad darba ņēmējam paliks vairāk līdzekļu, kurus viņš vienalga iztērēs vietējā tirgū un līdz ar apgrozījuma palielināšanos, šī nauda atnāktu atpakaļ. Taču ir vēl tāds jēdziens kā darba ražība. Ir taču kaut kādi normatīvi, kas darbiniekam jāizpilda, lai viņš saņemtu adekvātu atalgojumu, taču lauksaimniecībā nav nedz darbinieku, nedz darba ražības! Līdz ar to minimālās darba samaksas paaugstināšana pret to kvalitāti, kādu saņem lauksaimniecības uzņēmēji, manā skatījumā ir nepamatoti. Šī nav vienīgā reize, kad paceļ minimālo algu, taču cilvēku darba ražīgums līdz ar algu nepalielinās.”
SIA “AGC GROUP” vadītājs un ražotājs Ivars Cekuls piekrīt A. Actiņa viedoklim, sakot, ka jāpaceļ algas neapliekamais minimums, tādējādi atslogojot uzņēmējus. “Manuprāt, tas būtu izdevīgi darba devējam, un arī darba ņēmējs saņemtu lielāku algu uz rokas. Šāds solis noteikti jāvērtē darba ražīguma kontekstā, jo algas paaugstinājums jācaurskata katram darbiniekam atsevišķi. Tiem darbiniekiem, kuri spēj uzrādīt produktivitāti, arī ir lielāka alga, bet, kur tās produktivitātes nav, alga ir pietuvināta minimālai. Es kā darba devējs skatos, kā cilvēks padara savu darbu, ja viņš to izpilda labi, ir arī līdzekļi, ko viņam samaksāt. Un otrādi, ja darbs nav produktīvs un kvalitatīvs, arī samaksa ir tuva minimālajai. Domāju, desmit eiro pie minimālās algas ir būtiski tiem, kuri arī saņem šādu samaksu, bet tiem darbiniekiem, kuri saņem vairāk, šī summa neko neizteiks,” pauž I.Cekuls.
Savukārt SIA “Firma Kurmītis” īpašniece Diāna Dančauska šādam algas paaugstinājumam nesaskata ekonomisku pamatojumu. “Pašlaik vienīgais saprātīgais solis, kā palielināt darba ņēmējam algu, neuzliekot papildu slogu darba devējam, ir palielināt neapliekamo minimumu, tā iedodot darba devējam kaut kādu bonusiņu. Uzskatu, ja pieliek pie algas, ir jābūt ekonomiskam pamatojumam, tātad jāceļ pakalpojumu vai preču cenas, jo citur jau tos 10 eiro nevar nopelnīt. Protams, ka šajā brīdī minimālā alga nav adekvāta, ar tādu cilvēks nevar izdzīvot un ar tiem desmit eiro caurumu neaizlāpīsi. Šis solis ir vairāk ķeksīša pēc, sakot, mēs taču minimālo algu paaugstinājām, ko vēl gribat? Šodien laukos normālai iztikšanai nepieciešama vismaz 500 eiro uz rokas mēnesī, nerunājot par pilsētu, kur visas izmaksas ir dārgākas, tomēr mēs ne tuvu neesam tādam labklājības līmenim, lai varētu atļauties šādas minimālās algas. Mums nav sakārtota ekonomika un ražošana valstī. Valsts, kas neko neražo, arī neko nepelna. Un es kā tirgotājs vai būvnieks arī nejūtu nekādu valsts atbalstu, līdz ar to rodas pretjautājums, kāpēc man būtu jāpiekrīt maksāt lielākus nodokļus, it īpaši, ja joprojām netop skaidrs, kur paliek mani samaksātie nodokļi? Kur paliek šis sociālais nodoklis, ko maksāju, kur aiziet nauda? Es nesaprotu, kāpēc es maksāju, bet medicīna ir par maksu. Nekas vairs nav par valsts naudu. Ja tu, cilvēks, kaut ko gribi, tad kvotas sagaidīt nevar. Tās ir problēmas, kuras vajadzēja risināt pirms gada, nevis pirms diviem vai trīs mēnešiem.”
Uzņēmēji pārliecināti, ka šis algas paaugstinājums nav populistisks priekšvēlēšanu solis, jo summa ir pieticīga. Pieaugot patēriņa cenām, reālās algas pieaugums iepriekšējos gados bija mērens – 2011.gadā tā pieauga par 0,1%, bet 2012.gadā – par 1,6%. 2013.gada reālais atalgojums palielinājās par 5,6%, ko pamatā noteica patēriņu cenu saglabāšanās esošajā līmenī.
Atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši cilvēki ar zemu izglītības līmeni un kvalifikāciju, gados vecāki cilvēki, kā arī jaunieši, situācijas uzlabošanos izjūt mazāk, atzīst Labklājības ministrijā. Minimālās darba algas primārais mērķis ir atbalstīt zemu kvalificētos darbiniekus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas augstu nodarbinātības līmeni šajā kategorijā.
Komentāri