Vasarā sēdēt istabā vai uzturēties darba telpās nav nekas cits kā muļķība. Par tādu var uzskatīt arī neprasmi šajā laikā aiziet atvaļinājumā. Vasarā nekur citur – tikai pie dabas. Un kā mēs mīlam dabu, kāds svaigs gaiss un cik viss skaits, kāda atpūtas vieta! Arī ugunskuru var iekurt, malka jau nolikta! Viss sagatavots, lai veldzētos ar kādu aliņu, paknakstītos ar čipsu sauju, kāri ievilktu kādu dūmu, uzceptu desiņas. Forši! Nevedīs taču tukšās pudeles mājās, plastmasa tik labi sadeg, uguns apēd visu nevajadzīgo. Vai nav brīnišķīga diena pie dabas! Atpūtāmies, neviena cilvēka, varēja trokšņot, cik jaudas, izārdīties. Un apkārt tāds klusums! Noteikti jāatbrauc vēlreiz.
Pārspīlēta idille? Var teikt arī tā. Tomēr gaužām reāla. Par to var pārliecināties, pēc brīvdienām pabraukājot pa atpūtas vietām un paskatoties, kā kurš atpūties pie dabas krūts. Dažs patiesi kā mazulis, kuram prātiņš ļauj darīt, ko tikai iegribas.
Pēdējā laikā par dabas mīlestību, izpratni, vēlēšanos būt tās daļai, kaut tā vienmēr bijis, runā aizgūtnēm. Tas viss vēl kopā ar dzīvnieku vai visas dzīvās dabas mīlestību, kurai darām pāri. Skaidrs, ka jādzīvo pēc dabas likumiem, cilvēks nav Visuma un pat ne Zemes centrs. Tāpat kā nav vienas sugas ar suņiem vai ziloņiem. Lielā lode, ko saucam par Zemi, iedota visiem, katram norādot viņa vietu un uzdevumus, kas evolūcijas gaitā var arī mainīties. Pēdējā laika mode uz bio, eko, veģetārismu, vegānismu, Saules enerģiju un citām vidējam cilvēkam nesaprotamām lietām apstrīd daudz ko pašsaprotamu. Kaut vai to – ja negaršo, pārliecības dēļ tu to neēd, dari tā, bet nesludini citiem, neuzskati pārējos par slepkavām, muļķiem, kuri ēd embrijus (olas) vai sev līdzīgos – dzīvniekus. Viņi tā darījuši, kopš civilizācija iemācījās iegūt uguni.
Kad dzirdu runājam par dabas, dzīvnieku un katra kukainīša mīlēšanu, kurai vārdi netiek žēloti, kaut kā no prāta neiziet stāsts par Skolotāju, kurš tik ļoti mīlēja katru mazo kukainīti uz Zemes, ka nestaigāja kājām, jo varēja taču kādu samīt. Viņu nestuvēs nesa seši vīri.
Stipri līdzīga šī stāsta morālei izklausās mūsu dabas mīlētāju, aizstāvju rīcība.
Komentāri