Jāteic, ka aiziet no tās nav ne viegli, ne vienkārši. Terēzas Mejas valdība Lielbritānijā kuļas kā pa nātrēm, jo nav iespējams īstenot imigrācijas ierobežošanu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un reizē saglabāt brīvu pieeju ES iekšējam tirgum. Kā zināms, Eiropas Savienībā ir jāievēro četras iekšējā tirgus brīvības: brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība un jāsniedz finansiāls atbalsts Eiropas Savienībai, un jāpilda ES normatīvie akti. Briti nobalsoja par izstāšanos, jo grib nopietni samazināt migrantu plūsmu no ES dalībvalstīm, negrib maksāt lielo dalībmaksu un daudzi ES likumi viņiem nepatīk, it sevišķi lielajiem uzņēmējiem. Lai gan britu premjere ir paziņojusi, ka valsts noteikti izstāsies no ES, kavēšanās ar Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanu bremzē ekonomiku, investori nogaida, un kopumā Lielbritānijai šī nenoteiktība nenāk par labu. Ir labi redzams, ka valdība patiesībā lāgā nezina, ko darīt, un ne stratēģijas, ne plāna par izstāšanos vēl nav. Pagājušajā svētdienā Terēza Meja beidzot precizēja laiku, kad valsts oficiāli paziņos par izstāšanos – nākamgad, ne vēlāk kā līdz marta beigām. Tiesa gan, pēc šī paziņojuma fondu biržās uzreiz notika mārciņas kursa lejupslīde, un premjere atkal sāka taisnoties, ka nekas pārāk slikts nenotiks un tiks slēgti tirdzniecības līgumi ar trešajām valstīm.
Britu prese ironizē par savu premjeri, sakot, ka pozitīvi ir tas, ka viņa vienmēr labi izskatās, un publicē Mejas foto ar jaunajām kurpēm tuvplānā – premjere ir slavena ar savu aizraušanos ar apaviem. Savukārt aptaujas liecina, ka 50% britu uzskata – valdības līdzšinējā darbība pēc balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības bijusi neveiksmīga, un tikai 32% respondentu teikuši, ka Meja viņiem patīk.
Lai kā arī būtu ar britu simpātijām pret savu premjeri, Eiropas Savienībā, arī Latvijā, izaugsmes tempi palēninās. Lielbritānijas lēmums izstāties no ES gan nav vienīgais iemesls, kura sekas var būt nopietna stagnācija. Krievijas un Ukrainas saspīlētās attiecības un sankcijas, bēgļu krīze rada populistu partiju “renesansi” Eiropā, bet tas situāciju tikai pasliktina. “Pašreizējā ekonomikas izaugsmes prognoze ES ir 1,8 procenti, bet, kā jau minēju, visticamāk, šī prognoze tiks pārskatīta uz leju novembrī. Tad arī tiks pārskatīta Latvijas ekonomikas prognoze. Kopumā var teikt, ka ekonomiskā izaugsme pēdējos gados turpinās 27 no 28 dalībvalstīm, izņemot Grieķiju, bet tā ir samērā lēna,” skaidro Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Jāpiebilst, ka ES dalībvalstu budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) un valsts parāds – 60 procentus no IKP. Šobrīd Francija atrodas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, nākamgad tai budžeta deficīts ir jākoriģē. Problēmas ar budžeta deficītu ir arī Spānijai un Portugālei, turklāt valsts parāds Portugālei ir zem 130 procentiem no IKP, savukārt Itālijai ir otrs lielākais valsts parāds aiz Grieķijas, mazliet virs 130 procentiem. Grieķijai parāds ir aptuveni 180 procentu no IKP. Ar vārdu sakot, ārējie faktori, neprasme vai negribēšana saprātīgi saimniekot ne vienu vien Eiropas valsti “dzen stūrī”, un iedzīvotājiem dzīve kļūst skarbāka.
Latvija uz šī fona izskatās tīri pieklājīgi – budžeta deficīts normas robežās, valsts parāds ap 40 procentiem no IKP. Tomēr bažas raisa kas cits. Proti, ES ir ekonomiskās prioritātes, kuru mērķis ir paātrināt ekonomisko izaugsmi. Tās ir trīs: investīciju veicināšana; strukturālās reformas ekonomikas modernizācijai un valsts konkurētspējas veicināšanai; atbildīga fiskālā politika. Tās nav birokrātiskās Eiropas iedomas un papīru rakstīšana, jo ekonomikas stagnācija ir nopietns drauds labklājībai un cerībām dzīvot labāk. Ar investīcijām Latvijai iet kā pa celmiem, bet Ministru prezidents Māris Kučinskis uzskata, ka nekas nav jādara, gan jau viss noregulēsies pats no sevis. Par strukturālajām reformām runāt laikam būtu pat nepieklājīgi, jo, piemēram, ar tiesisko vidi viss esot kārtībā un tūlīt būšot pavisam labi. Un par dzelzceļu un ceļiem taču arī tiekot domāts un darīts, cik nu tas iespējams. Ja investoriem kaut kas nepatīk mūsu tik tiesiskajā valstī un traucē rūpīgi lāpītie ceļi, paši vainīgi.
Bezcerību reizēm vieš tas, ka visā tiek vainota Eiropas Savienība, bet ne mūsu pašu neizdarība vai savtīgums, ar kuru laba dzīve nebūs nevienā valstu savienībā.
Komentāri