Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Par to, ko mēs drīkstam uzzināt

Sallija Benfelde
12:50
23.11.2016
5

Protams, tā nekad un nekur nav bijis, ka visi drīkst uzzināt visu, un, protams, arī Latvijā informācijas pieejamību regulē virkne likumu un administratīvo aktu – piemēram, par fizisko datu aizsardzību un par valsts noslēpumu. Neapšaubāmi, ka dati par cilvēka veselību bez viņa piekrišanas dažādu iemeslu dēļ nav publiski izplatāma informācija, tādēļ to personu loks, kam tā ir pieejama, ir noteikts ar likumu. Tiesa, ir gadījumi, kad likumā noteiktais raisa diskusijas, kā tas bija gadījumā ar Valsts prezidenta slimību. Vieni uzskatīja, ka par to vajadzētu paziņot vien dažos oficiālos teikumos, otri sacīja, ka valsts iedzīvotājiem ir tiesības to zināt, kā tas ir pieņemts vairākās citās valstīs. Šo diskusiju atrisināja Valsts prezidents pats, publiski stāstot par savu slimību un atveseļošanos. Tik vienkārši vairs nav ar valsts noslēpumu un ar likuma interpretāciju gadījumos, kad drošības iestādēm šķiet, ka likums ir pārkāpts vai var tikt pārkāpts. Spilgtākais piemērs ir TV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” iecere noskaidrot, kā tiek piešķirts valsts augstākais apbalvojums. Drošības iestāžu pārliecība, ka tas ir noziegums un jāsāk izmeklēšana un izsekošana. Problēmas ar valsts noslēpumu un to, ko drīkst uzzināt, ir arī VDK dokumentu pētniekiem. Tomēr šīs problēmas ir risināmas, pēc tam, kad par tām tiek runāts publiski,

lielākoties gadījumu atbilde uz jautājumu, ko darīt, tiek atrasta. Tādēļ, lai cik nepatīkami ir šādi gadījumi, šķiet, ka tas nav pats sliktākais, kas var notikt saistībā ar informāciju, kuru mums ļauts un kuru varam saņemt. Daudz lielāka problēma, kas nu jau šķiet neatrisināma, ir puspatiesības, kuras dzirdamas un lasāmas ne tikai Latvijas, bet arī visu citu valstu plašsaziņas līdzekļos.

Oksfordas vārdnīcas redakcija ir nosaukusi savu “gada vārdu”, un latviešu valodā to varētu tulkot kā “pēcpatiesība” (post-truth angļu val.). Redakcija uzskata, ka tas ir jēdziens, kas raksturo masu informācijas līdzekļu attīstību laikā, kad patiesība vairs nav principiāli svarīga. “Vārds raksturo situāciju, kad objektīvie fakti nav tik svarīgi, veidojot sabiedrisko domu, kā emocijas un personīgie uzskati,” redakcijas izvēli skaidro vārdnīcas veidotāji. Starp citu, pirmo reizi šo vārdu pašreizējā nozīmē esejā izmantoja serbu-amerikāņu dramaturgs Stīvs Tesičs 1992. gadā, rakstot par konfliktu Persijas līcī.

Lielisks piemērs “pēcpatiesības” efektīvai lietošanai ir Lielbritānijas izstāšanās referendums no Eiropas Savienības un prezidenta vēlēšanas ASV, kur meli un emocijas, brīžiem pat “alu cilvēku līmenī”, bija visskaļākās un pamanāmākās. Protams, tādai manipulācijai ar cilvēku apziņu ir nopietnas sekas, par ko liecina ksenofobijas jeb naida noziegumu pieaugums Lielbritānijā par 41 procentu pēc referenduma. Nupat līdzīga ziņa izskanējusi arī ASV – pēc vēlēšanām krasi pieaudzis naida noziegumu skaits. Ar noziegumiem cīnās policija, bet vēl bīstamāka ir slēptā manipulācija ar sabiedrisko domu, veidojot kādai ļaužu grupai, partijai vai personai vajadzīgos uzskatus. Tādēļ, ar sajūsmu klausoties politiķu solījumos un ar pateicību saņemot dažādu deputātu vai amatpersonu apsveikumu kartītes svētkos savās pastkastītēs, nevajadzētu aloties un uzskatīt to par mīlestības izpausmi. Patiesībā jau nemaz nevajag Oksfordas vārdnīcu, pietiek ar latviešu teicieniem par ūdens duļķošanu un zvejošanu saduļķotos ūdeņos. Protams, pirms valsts svētkiem, Ziemassvētkiem un gadu mijas 2017. gada pašvaldību vēlēšanu gaidībās tiks sacīti skaisti vārdi un solījumi, radot aizkustinošas emocijas. Acīmredzot atliek saglabāt vēsu prātu, lai neiekristu visās “pēcpatiesībās” pēc kārtas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi