Rudens sāk iekrāsot koku lapas, un vakaros dzestrums brīdina par citādu noskaņu. Stārķus tikpat kā vairs nemana. Tie devušies uz siltajām zemēm. Raža nobriedusi, gatava iegult pagrabos un apcirkņos. Cilvēki meklē siltākas virsdrēbes, lai gan šī vasara nav ļāvusi aizmirst ne par jakām, ne par lietusmēteļiem.
Ābollaika smarža ir viena no iemīļotākajām. Āboli tiek spiesti sulās, cepti cepeškrāsnī un likti pa virsu dažādiem mīklas izstrādājumiem, bet kanēļa smarža uzjundī mājīguma un ģimeniskuma sajūtu. Rudens bez āboliem ir kā Ziemassvētki bez pīrāgiem vai piparkūkām.
Kartupeļu raža jau novākta. Mums tā padevusies vidēji laba, citam lieliska, bet kādam bumbuļi mazi un saplaisājuši. Arī puķes uz atvadām cenšas iepriecināt ar krāsām, bet to kļuvis mazāk. Šoruden vēl tulpes, muskares, krokusi un sniegpulkstenītes ir tās, kuras var paspēt iestādīt dārza tukšajās vietās. No puķumīļiem esmu uzzinājusi daudz. Pēc viņu domām, tulpes vēlams stādīt bariņos, nevis rindiņās, ja vien brīvā vieta atļauj, tad vismaz desmit sīpoliņus pulciņā, tad pavasarī ziedēšanai būšot krāšņs efekts. Tāpat uzzināju, ka labāk ir iegādāties sīpolus no to audzētājiem Latvijā vai mainīties kaimiņu starpā, jo importētie puķu sīpoli var nepārziemot vai nīkuļot.
Bet pēdējās septembra dienās dārzu vēl var papildināt ar augļu kociņiem, jo plūmes vai ābelītes paspēj rudenī ieaugties, vienīgi, pērkot stādus, ir pareizi jānovērtē to sakņu sistēma. Nu jau,tapusi gudrāka, zinu, ka, ja sanāk pirkt kailsakņu stādu, tad jāskatās, lai ap lielajām saknēm būtu daudz bārkšsaknīšu. Tad stādiņš ir veselīgs. Vēl jāvērtē, vai tas visu dienu tirgus laukumā nav kaltis, tāpēc labāk pašiem aizbraukt pie stādu audzētāja, izvēlēto stādiņu izrakt un, pārvedot mājās, uzreiz iestādīt.
Savukārt, lai dārzos nevairotos kaitēkļi un infekcijas, svarīgi rudenī nobirušās koku lapas aizvākt, samest bedrē, virsū uzmetot pēdējo pļauto zāli. Rudens pirmie mēneši ir laiks, lai no ogu krūmiem izgrieztu vecos zarus un ap krūmiem uzliktu kompostu vai mulču.
Bet, kad viss apdarīts, īpaši jaukas šķiet rudens pastaigas mežā, kad sūnas smaržo pēc sēnēm un lietus. Vari tikai apbrīnot, kā zirneklim izdodas savērpt tik skaistu tīklu, kurā rotājas lietus lāsītes. Rudens ir apbrīnojams gadalaiks. Tas ir sava veida gala sākums, jo lielie dārza darbi apdarīti, dabā drīz iestājas miers. Lapas krāsojas un krīt uz zemes. Tas ir sveiciens aizgājušai vasarai un kluss atgādinājums pievērsties sev un tuvākajiem.
Tā tikai šķiet, ka drēgnajā gada periodā nekas nenotiek un ka aktīvākā rosība ir tikai vasarās, bet patiesībā rudenī un ziemā skolēni apgūst jaunas zināšanas, arī mēs, pieaugušie, apmeklējam vairāk kultūras pasākumu, lasām grāmatas, gatavojam siltās maltītes, ēdam veselīgāk un nodarbojamies ar sportu. Līdz ar rudeni neiestājas miers. Līdz ar rudeni sākas aktīvs darbs ar sevi, notiek iekšēja izaugsme un pārvērtības.
Komentāri