Dažkārt, domājot, kāpēc mūsu valstī iet tā, kā iet, esmu sapratis, ka vainīgs atbildības trūkums. Proti, neesam atbildīgi pret savu valsti, viens pret otru, arī paši pret sevi. Kāpēc mums tik liela birokrātija, kāpēc saskaņojumus, parakstus, apstiprinājumus jādzenā dienām, nedēļām, mēnešiem, staigājot no kabineta uz kabinetu, no viena ierēdņa pie otra? Tāpēc, ka neviens negrib uzņemties atbildību un parakstīt. Jo, ja nu kas nebūs pareizi, nāksies atbildēt. Labāk aizsūtīt pēc vēl kāda paraksta vai saskaņojuma. Tā teikt, lai kāds cits pasaka gala vārdu, tad jau arī es apstiprināšu. Bet tā cita nav, un riņķa dancis turpinās. Šīs bailes no atbildības vērojamas no apakšas līdz augšai, arī valdības, Saeimas deputātu līmenī trūkst to, kuri uzņemtos atbildību pieņemt tiešām valstiski svarīgus lēmumus. Varbūt sākotnēji sāpīgus, nepopulārus, bet uz nākotnes attīstību vērstus.
Ja būtu cilvēki, kuri uzņemtos atbildību un būtu gatavi pilnā mērā atbildēt par saviem lēmumiem, dzīve kļūtu daudz vienkāršāka. Kaut vai to pašu publisko iepirkumu jomā, kur valda reāls bardaks, jo ikviens var pārsūdzēt iepirkumu rezultātus tikai tāpēc, ka tā patīk. Kā saka, ja nav man, lai nav arī citam. Un tiek tērēti līdzekļi, laiks, lai pierādītu, ka balts ir balts, ka izvēlēts labākais. Bet, ja pafantazējam, pašvaldībās, ministrijās, citās iestādēs, kur tiek veikti iepirkumi, varētu būt cilvēki, kuri gatavi atbildēt par savu rīcību, izvēloties uzvarētāju. Un atbildēt par sekām, ja izvēlē kļūdīsies, ne tikai ar amatu, bet arī ar mantu. Viņu izvēle būtu galīgā, bez jebkādām iespējām pārsūdzēt. Ja šie cilvēki būtu atbildīgi, tiešām tiktu izvēlēts labākais, varbūt ne vienmēr lētākais variants. Jo tautas gudrība taču māca, ka skopais maksā divreiz. Tikai kur rast šādus atbildīgos?
Komentāri