Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Labklājība atkarīga no mums pašiem

Līga Eglīte
11:25
25.01.2017
8

Pagājis gads, kopš Labklājības ministrs Jānis Reirs preses konferencē cildināja Latvijas pensiju sistēmu, kas efektīva jau divdesmit gadus. Salīdzinot ar pasaules valstu pensiju sistēmu, mūsējai ir visai augstā – devītā – vieta. Interesanti, pēc kādiem kritērijiem ticis vērtēts? Pensionāru labsajūtas pašvērtējums gandrīz visus divdesmit gadus un it īpaši pēdējos astoņus – krīzes un pēckrīzes periodā – tam nekādi neatbilst.

Jānis Reirs viesojās Cēsīs, un “Druva” lūdza pastāstīt par aktuālo sociālajā jomā. Ministrs skaidroja, ka Latvijas pensiju sistēma tiek uzskatīta par ilgtspējīgu. Finansiāli tā var pārciest krīzes, dzīvot ilgu mūžu un ir kā garantija pašreizējiem maksātājiem, ka, sasniedzot atbilstošu vecumu, šie cilvēki saņems pensiju – tos līdzekļus, ko viņi ir iemaksājuši.

Jānis Reirs: ” Valstī ir noteiktas minimālās iemaksas no ieņēmumiem, kas nodrošina ilgtspēju. Tie ir 34,09 procenti, kuri ir aprēķināti, lai pietiktu gan pabalstu, gan pensiju izmaksām.

Visās preses konferencēs esmu teicis, ka šī patiešām ir laba sistēma, problēma vienīgi tā, ka vismaz trešdaļa strādājošo, aptuveni 30 procenti darbaspējīgo jeb 300 tūkstoši cilvēku, nepiedalās. Viņi neiemaksā summu, ko jau šobrīd varētu izmantot pašreizējiem pensionāriem, un, kas vēl bēdīgāk, nākotnē paši arī nesaņems pensijas, bet tikai pensiju pabalstus. Tas ir slazds, ja cilvēki piekrīt saņemt atalgojumu aploksnēs, bet par viņiem netiek veiktas sociālās iemaksas. Darbinieks sevi apzog. Patlaban viņa iemaksas veido vecāku vai vecvecāku pensiju, bet nākotnē tas būs viņa paša mūža nodrošinājums.”

Pirms gandrīz gada ministrs solīja, ka pensiju sistēma tiks pilnveidota, risināts indeksācijas jautājums, kā arī vairāk domāts par tiem, kuri visu mūžu strādājuši, bet pensijas ir mazas. Tām nevajadzētu būt mazākām par valstī noteikto iztikas minimumu. Kāpēc pensijas nerēķina ar koeficientu, kas būtu piesaistīts vidējai algai valstī?

Jānis Reirs iebilda, ka pensijas jau tiekot šādi aprēķinātas, izmantojot koeficientu, kas piesaistīts vidējās algas izmaiņām. Janvārī tā ir viena ceturtā daļa no algas pieauguma, bet no oktobra palielināsies līdz piecdesmit procentiem no vidējās algas pieauguma, tāpat kā tas bija pirmskrīzes laikā.

Par situāciju 2016. gadā ministrs stāsta, ka pensiju sistēma zaudēja simts miljonus eiro, savukārt cilvēki zaudēja pabalstus. Minimālais slimības pabalsts iznāca pieci centi dienā, mazākais bezdarbnieka pabalsts septiņi centi dienā. Tas nozīmē, ka par šo darbinieku nebija veiktas sociālās iemaksas. Jānis Reirs precizē: “Bija apmēram 37 tūkstoši cilvēku, kuri saņēma slimības pabalstus par nepilnām sociālajām iemaksām. Tas tiešām ir katastrofāli! Atceļot minimālo iemaksu, gandrīz 300 tūkstoši iedzīvotāju saslimšanas vai bezdarba gadījumā tiek pakļauti pilnīgas nabadzības riskam.”

Sociālā joma ir viena no tām, kuru bieži mēdz salīdzināt ar Igauniju vai Skandināvijas valstīm. Kā parasti, visas nelaimes rodas no salīdzināšanas. Pie tam pirms divdesmit gadiem, veidojot šo pensiju modeli, izmantoja tieši Zviedrijas metodiku.

Ministrs Jānis Reirs skaidro: “Igaunijai pa attīstības ceļu izdodas iet straujāk. Savukārt Igaunija daudz ko ir pārņēmusi no Somijas un nekautrējas par to. Vēl ir svarīgi apzināties, ka savāktie nodokļi nav abstrakta nauda. Igauņi labāk maksā nodokļus, jo vairāk sevi saista ar valsti.”

Ko labklājības jomā šajā gadā izjutīsim? Jānis Reirs: “Labklājības nozarei 2017. gada budžetā ir vislielākais pieaugums, apmēram 170 miljoni eiro. Liekas naudas nav, bet visa, kas ir, tiks atvēlēta sociālajām vajadzībām – jaunajām māmiņām, invalīdiem, arī audžuģimenēm, jo bērniem nav jāaug institūcijās, kur viņi nespēj apgūt adaptēšanos sabiedrībā. Nodarbinātības valsts aģentūrā iesāktas jaunas programmas jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, tiem, kam ir piecdesmit gadu un vairāk, būs iespēja pārkvalificēties, apgūt jaunu specialitāti.

Iedzīvotājiem ir jāpacīnās par savām tiesībām, jābūt uzstājīgākiem, pašiem jāmeklē informācija. Savukārt atbildīgo dienestu speciālistiem novēlu būt pretimnākošiem, saprast cilvēku vēlmes un palīdzēt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi