Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Labklājība atkarīga no mums pašiem

Līga Eglīte
11:25
25.01.2017
5

Pagājis gads, kopš Labklājības ministrs Jānis Reirs preses konferencē cildināja Latvijas pensiju sistēmu, kas efektīva jau divdesmit gadus. Salīdzinot ar pasaules valstu pensiju sistēmu, mūsējai ir visai augstā – devītā – vieta. Interesanti, pēc kādiem kritērijiem ticis vērtēts? Pensionāru labsajūtas pašvērtējums gandrīz visus divdesmit gadus un it īpaši pēdējos astoņus – krīzes un pēckrīzes periodā – tam nekādi neatbilst.

Jānis Reirs viesojās Cēsīs, un “Druva” lūdza pastāstīt par aktuālo sociālajā jomā. Ministrs skaidroja, ka Latvijas pensiju sistēma tiek uzskatīta par ilgtspējīgu. Finansiāli tā var pārciest krīzes, dzīvot ilgu mūžu un ir kā garantija pašreizējiem maksātājiem, ka, sasniedzot atbilstošu vecumu, šie cilvēki saņems pensiju – tos līdzekļus, ko viņi ir iemaksājuši.

Jānis Reirs: ” Valstī ir noteiktas minimālās iemaksas no ieņēmumiem, kas nodrošina ilgtspēju. Tie ir 34,09 procenti, kuri ir aprēķināti, lai pietiktu gan pabalstu, gan pensiju izmaksām.

Visās preses konferencēs esmu teicis, ka šī patiešām ir laba sistēma, problēma vienīgi tā, ka vismaz trešdaļa strādājošo, aptuveni 30 procenti darbaspējīgo jeb 300 tūkstoši cilvēku, nepiedalās. Viņi neiemaksā summu, ko jau šobrīd varētu izmantot pašreizējiem pensionāriem, un, kas vēl bēdīgāk, nākotnē paši arī nesaņems pensijas, bet tikai pensiju pabalstus. Tas ir slazds, ja cilvēki piekrīt saņemt atalgojumu aploksnēs, bet par viņiem netiek veiktas sociālās iemaksas. Darbinieks sevi apzog. Patlaban viņa iemaksas veido vecāku vai vecvecāku pensiju, bet nākotnē tas būs viņa paša mūža nodrošinājums.”

Pirms gandrīz gada ministrs solīja, ka pensiju sistēma tiks pilnveidota, risināts indeksācijas jautājums, kā arī vairāk domāts par tiem, kuri visu mūžu strādājuši, bet pensijas ir mazas. Tām nevajadzētu būt mazākām par valstī noteikto iztikas minimumu. Kāpēc pensijas nerēķina ar koeficientu, kas būtu piesaistīts vidējai algai valstī?

Jānis Reirs iebilda, ka pensijas jau tiekot šādi aprēķinātas, izmantojot koeficientu, kas piesaistīts vidējās algas izmaiņām. Janvārī tā ir viena ceturtā daļa no algas pieauguma, bet no oktobra palielināsies līdz piecdesmit procentiem no vidējās algas pieauguma, tāpat kā tas bija pirmskrīzes laikā.

Par situāciju 2016. gadā ministrs stāsta, ka pensiju sistēma zaudēja simts miljonus eiro, savukārt cilvēki zaudēja pabalstus. Minimālais slimības pabalsts iznāca pieci centi dienā, mazākais bezdarbnieka pabalsts septiņi centi dienā. Tas nozīmē, ka par šo darbinieku nebija veiktas sociālās iemaksas. Jānis Reirs precizē: “Bija apmēram 37 tūkstoši cilvēku, kuri saņēma slimības pabalstus par nepilnām sociālajām iemaksām. Tas tiešām ir katastrofāli! Atceļot minimālo iemaksu, gandrīz 300 tūkstoši iedzīvotāju saslimšanas vai bezdarba gadījumā tiek pakļauti pilnīgas nabadzības riskam.”

Sociālā joma ir viena no tām, kuru bieži mēdz salīdzināt ar Igauniju vai Skandināvijas valstīm. Kā parasti, visas nelaimes rodas no salīdzināšanas. Pie tam pirms divdesmit gadiem, veidojot šo pensiju modeli, izmantoja tieši Zviedrijas metodiku.

Ministrs Jānis Reirs skaidro: “Igaunijai pa attīstības ceļu izdodas iet straujāk. Savukārt Igaunija daudz ko ir pārņēmusi no Somijas un nekautrējas par to. Vēl ir svarīgi apzināties, ka savāktie nodokļi nav abstrakta nauda. Igauņi labāk maksā nodokļus, jo vairāk sevi saista ar valsti.”

Ko labklājības jomā šajā gadā izjutīsim? Jānis Reirs: “Labklājības nozarei 2017. gada budžetā ir vislielākais pieaugums, apmēram 170 miljoni eiro. Liekas naudas nav, bet visa, kas ir, tiks atvēlēta sociālajām vajadzībām – jaunajām māmiņām, invalīdiem, arī audžuģimenēm, jo bērniem nav jāaug institūcijās, kur viņi nespēj apgūt adaptēšanos sabiedrībā. Nodarbinātības valsts aģentūrā iesāktas jaunas programmas jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, tiem, kam ir piecdesmit gadu un vairāk, būs iespēja pārkvalificēties, apgūt jaunu specialitāti.

Iedzīvotājiem ir jāpacīnās par savām tiesībām, jābūt uzstājīgākiem, pašiem jāmeklē informācija. Savukārt atbildīgo dienestu speciālistiem novēlu būt pretimnākošiem, saprast cilvēku vēlmes un palīdzēt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi