Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Būt vai nebūt pensijai

Jānis Gabrāns
11:33
25.01.2017
3

Nevar noliegt, ka katrs no mums ir iedomājies sevi pensijā. Katram šīs vēlmes, ilgas, visticamāk, ir atšķirīgas, vieni sevi redz auklējam mazbērnus un mazmazbērnus, citi – sēžam pie kamīna ar grāmatu rokās, vēl kādi gribētu šo laiku izmantot ceļošanai.

“Protams, ka par to iedomājos, lai gan līdz tiem gadiem vēl tālu, un patiesībā nav zināms, kāds būs pensionēšanās vecums pēc gadiem 30,” saka cēsnieks Atis Bukovskis. “Protams, ka pensiju gribētos tādu, lai var ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Pagaidām gan par to nedomāju, jo tas, manuprāt, ir vislielākais nezināmais, un skaidru atbildi šobrīd nevar dot neviens speciālists. Viss mūsu pasaulē mainās tik strauji, ka prognozēt tik tālus notikumus ir nereāli. Gribētos, lai mani maksātie nodokļi tiktu novērtēti un es kaut ko saņemtu pretī, bet… Kaut kādi uzkrājumi būs arī pensiju otrajā līmenī, bet arī tas ir lielais nezināmais. Vecāki labi atceras, kā pārejas laikā uz latiem bijušie iekrājumi rubļos patiesībā tika iznīcināti, tāpēc arī nav pārliecības, vai vērts veidot kādus uzkrājumus. Lai pirktu kādus īpašumus, vēl ko, tam atkal ienākumi pārāk mazi, tāpēc laikam jāsaka tā banālā frāze – dzīvosim, redzēsim!”

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta starp desmit ilgtspējīgākajām pasaulē, taču viedokļi atšķiras. Labklājības ministrs Jānis Reirs pērn norādīja, ka ir pārliecināts par sistēmas stabilitāti, tā varēšot funkcionēt arī pēc 100 gadiem, bet cilvēkiem lielāku pensiju saņemšanai jāmaksā visi nodokļi. Arī pagājušajā nedēļā, viesojoties Cēsīs, sarunā ar “Druvu” viņš atzina, ka sistēma finansiāli var pārciest krīzes, dzīvot ilgu mūžu un ir kā garantija pašreizējiem maksātājiem, ka, sasniedzot atbilstošu vecumu, viņi saņems pensiju – tos līdzekļus, ko ir iemaksājuši.

Tajā pat laikā investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš bieži nāk klajā ar skarbiem paziņojumiem, izdevumā “Dienas Bizenss” Latvijas pensiju sistēmu kritizējis, norādot, ka jaunākajai paaudzei nākotnē nav, uz ko cerēt. Nāksies vai nu strādāt līdz nāvei, vai arī dzīvot no tās naudas, ko būs izdevies uzkrāt pašiem.

“Es redzu visus tos, kuri gribētu regulāri kaut ko saņemt, bet neredzu tos, kas par to maksās. Labāk šodien cilvēkiem godīgi pateiksim, ka nekādu pensiju viņiem nebūs. Tagad maksājam nodokļus, un pašreizējie pensionāri saņem vēl kaut kādas pensijas. Principā tā ir mūsu cena par brīvību,” norādījis Ģ. Rungainis.

Viņaprāt, izeja ir: laist pasaulē bērnus, un, jo vairāk, jo labāk; atlikt vecumdienām pašiem, kaut vai pa mazumam; pirkt nekustamo īpašumu vai citus aktīvus, kurus varētu realizēt vecumdienās. Jāpaļaujas tikai uz sevi.

Tomēr “Swedbank” veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru.

“Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, baudīs kultūru un sportos. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošanu vecumdienām atliek uz vēlāku, nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt sev vecumdienas, par kādām tie sapņo,” norādījis “Swedbank Atklātais Pensiju Fonds” valdes loceklis Kristaps Kopštāls.

Aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 77 procenti iedzīvotāju pensijā vēlētos doties līdz 61 gada vecumam. Turklāt zīmīgi, ka no tiem teju puse (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju labprāt pensionētos jau 50 līdz 55 gadu vecumā. Doties pensijā agrāk vēlētos šobrīd pirmspensijas vecuma iedzīvotāji.

Vaicājot par vēlamo pensijas apmēru, cilvēku labklājības gaidas kļūst arvien augstākas. Ja 2011. gadā kā vēlamais pensijas apmērs tika minēti vidēji 842 eiro, pērnā gada nogalē šī summa sasniedza jau 885 eiro. Te gan vērts piebilst, ka šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs Latvijā ir vien 279 eiro mēnesī.

Aptauja pierāda, ka paši iedzīvotāji nav gatavi kādai rīcībai savu vecumdienu nodrošināšanā. Iedzīvotāji pensijas ilgtspēju saista lielākoties ar demogrāfisko (61%) un ekonomisko situāciju (43%), kā arī valdības lēmumiem (39%), bet mazāk saskata nepieciešamību pašiem iesaistīties uzkrājumu veidošanā. Attiecīgi – tikai 24 procenti domā, ka to ietekmē pašu vai darba devēja spēja veidot privātus pensijas uzkrājumus, 14 procenti cer, ka uz pensiju sistēmu ilgtermiņā ietekmi atstāj iemaksu apmērs pensiju 2.līmenī, bet 13 procenti, ka atdeve būs no pensiju uzkrājumu ieguldījumiem (peļņa).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi