Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Būt vai nebūt pensijai

Jānis Gabrāns
11:33
25.01.2017
11

Nevar noliegt, ka katrs no mums ir iedomājies sevi pensijā. Katram šīs vēlmes, ilgas, visticamāk, ir atšķirīgas, vieni sevi redz auklējam mazbērnus un mazmazbērnus, citi – sēžam pie kamīna ar grāmatu rokās, vēl kādi gribētu šo laiku izmantot ceļošanai.

“Protams, ka par to iedomājos, lai gan līdz tiem gadiem vēl tālu, un patiesībā nav zināms, kāds būs pensionēšanās vecums pēc gadiem 30,” saka cēsnieks Atis Bukovskis. “Protams, ka pensiju gribētos tādu, lai var ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Pagaidām gan par to nedomāju, jo tas, manuprāt, ir vislielākais nezināmais, un skaidru atbildi šobrīd nevar dot neviens speciālists. Viss mūsu pasaulē mainās tik strauji, ka prognozēt tik tālus notikumus ir nereāli. Gribētos, lai mani maksātie nodokļi tiktu novērtēti un es kaut ko saņemtu pretī, bet… Kaut kādi uzkrājumi būs arī pensiju otrajā līmenī, bet arī tas ir lielais nezināmais. Vecāki labi atceras, kā pārejas laikā uz latiem bijušie iekrājumi rubļos patiesībā tika iznīcināti, tāpēc arī nav pārliecības, vai vērts veidot kādus uzkrājumus. Lai pirktu kādus īpašumus, vēl ko, tam atkal ienākumi pārāk mazi, tāpēc laikam jāsaka tā banālā frāze – dzīvosim, redzēsim!”

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta starp desmit ilgtspējīgākajām pasaulē, taču viedokļi atšķiras. Labklājības ministrs Jānis Reirs pērn norādīja, ka ir pārliecināts par sistēmas stabilitāti, tā varēšot funkcionēt arī pēc 100 gadiem, bet cilvēkiem lielāku pensiju saņemšanai jāmaksā visi nodokļi. Arī pagājušajā nedēļā, viesojoties Cēsīs, sarunā ar “Druvu” viņš atzina, ka sistēma finansiāli var pārciest krīzes, dzīvot ilgu mūžu un ir kā garantija pašreizējiem maksātājiem, ka, sasniedzot atbilstošu vecumu, viņi saņems pensiju – tos līdzekļus, ko ir iemaksājuši.

Tajā pat laikā investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš bieži nāk klajā ar skarbiem paziņojumiem, izdevumā “Dienas Bizenss” Latvijas pensiju sistēmu kritizējis, norādot, ka jaunākajai paaudzei nākotnē nav, uz ko cerēt. Nāksies vai nu strādāt līdz nāvei, vai arī dzīvot no tās naudas, ko būs izdevies uzkrāt pašiem.

“Es redzu visus tos, kuri gribētu regulāri kaut ko saņemt, bet neredzu tos, kas par to maksās. Labāk šodien cilvēkiem godīgi pateiksim, ka nekādu pensiju viņiem nebūs. Tagad maksājam nodokļus, un pašreizējie pensionāri saņem vēl kaut kādas pensijas. Principā tā ir mūsu cena par brīvību,” norādījis Ģ. Rungainis.

Viņaprāt, izeja ir: laist pasaulē bērnus, un, jo vairāk, jo labāk; atlikt vecumdienām pašiem, kaut vai pa mazumam; pirkt nekustamo īpašumu vai citus aktīvus, kurus varētu realizēt vecumdienās. Jāpaļaujas tikai uz sevi.

Tomēr “Swedbank” veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru.

“Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, baudīs kultūru un sportos. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošanu vecumdienām atliek uz vēlāku, nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt sev vecumdienas, par kādām tie sapņo,” norādījis “Swedbank Atklātais Pensiju Fonds” valdes loceklis Kristaps Kopštāls.

Aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 77 procenti iedzīvotāju pensijā vēlētos doties līdz 61 gada vecumam. Turklāt zīmīgi, ka no tiem teju puse (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju labprāt pensionētos jau 50 līdz 55 gadu vecumā. Doties pensijā agrāk vēlētos šobrīd pirmspensijas vecuma iedzīvotāji.

Vaicājot par vēlamo pensijas apmēru, cilvēku labklājības gaidas kļūst arvien augstākas. Ja 2011. gadā kā vēlamais pensijas apmērs tika minēti vidēji 842 eiro, pērnā gada nogalē šī summa sasniedza jau 885 eiro. Te gan vērts piebilst, ka šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs Latvijā ir vien 279 eiro mēnesī.

Aptauja pierāda, ka paši iedzīvotāji nav gatavi kādai rīcībai savu vecumdienu nodrošināšanā. Iedzīvotāji pensijas ilgtspēju saista lielākoties ar demogrāfisko (61%) un ekonomisko situāciju (43%), kā arī valdības lēmumiem (39%), bet mazāk saskata nepieciešamību pašiem iesaistīties uzkrājumu veidošanā. Attiecīgi – tikai 24 procenti domā, ka to ietekmē pašu vai darba devēja spēja veidot privātus pensijas uzkrājumus, 14 procenti cer, ka uz pensiju sistēmu ilgtermiņā ietekmi atstāj iemaksu apmērs pensiju 2.līmenī, bet 13 procenti, ka atdeve būs no pensiju uzkrājumu ieguldījumiem (peļņa).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi