Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Valoda un augstākā izglītība

JĀNIS BUHOLCS
00:00
02.02.2017
6

Nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ rektora amatu varētu zaudēt Anderss Pālzovs, kurš vada vienu no prestižākajām Latvijas augstskolām – Rīgas Ekonomikas augstskolu. Šis gadījums raisa diskusijas par valsts valodas zināšanu prasībām akadēmiskajā jomā un to, kā Latvija var savienot latviešu valodas stiprināšanu ar izglītības un zinātnes starptautisko konkurētspēju.

Gadījumam ar A. Pālzovu ir divas puses. Jāsāk ar to, ka viņš jau 18 gadus vada Rīgas Ekonomikas augstskolu. Tas nudien ir gana ilgs laiks, lai latviešu valodu iemācītos atbilstošā līmenī, ja vien viņam pašam būtu bijusi pietiekama interese. Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, jau iepriekš, A. Pālzovu apstiprinot amatā, ir izdarīts izņēmums valodas zināšanu jomā. Ja rektors kaut kādu iemeslu dēļ ir rēķinājies, ka arī turpmāk viņš amatā tiks apstiprināts izņēmuma kārtā, tas liecina vai nu par naivumu, vai arī pašpārliecinātību. Te gan jāpiebilst, ka latviešu valodas zināšanas A. Pālzovam ir un valsts valodu viņš pilnībā ignorējis nav, lai gan, cik var noprast no publiski izskanējušās informācijas, līdz formāli nepieciešamajam prasmju līmenim viņam vēl kāds gabals ejams.

No otras puses, problēma valsts valodas regulējumā augstskolu darbā nudien pastāv. Rīgas Ekonomikas augstskola ir viena no tām izglītības iestādēm, kas Latvijā dibināta, balstoties uz starpvalstu līgumu. Mācības tajā notiek tikai angļu valodā. Šī ir elitāra augstskola, kas spēj piedāvāt starptautiski konkurētspējīgu izglītību, un šāda līmeņa akadēmisku iestāžu pastāvēšana un attīstība ir Latvijas interesēs. Tādas augstskolas pie mums ienes svaigas vēsmas augsta līmeņa zināšanās un prasmēs, to beidzēji pēc tam var sniegt pārliecinošu pienesumu tajās darbības jomās, kuras viņi paši vēlāk izvēlēsies.

Līdzīga situācija ir arī Rīgas Juridiskajai augstskolai, kur mācības arī notiek angļu valodā. Izglītības un zinātnes ministrija jau paziņojusi, ka tās rektora amata kandidāts Mels Kenijs netiks virzīts apstiprināšanai amatā. Tādējādi arī šai augstskolai ārvalstu vadītāju piesaistē jārisina problēma, ka Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies vairs nepiemērot izņēmumus šo abu augstskolu rektoru izvērtējumā.

Šādā situācijā der apsvērt, kādus ieguvumus un zaudējumus sniedz pašreizējais regulējums par valodas prasībām augstskolas rektoram. Rektora nozīme augstskolas darbībā ir liela. Viņš ir ne tikai vienkārši iestādes iekšējo procesu pārvaldītājs, bet arī lielo attīstības virzienu atradējs, stratēģisko kontaktu veidotājs un uzturētājs; augstskolas seja. Un, ja ir jāizšķiras, vai par rektoru apstiprināt to, kura sasniegumi un spējas ir visaugstākās, vai arī to, kurš labi zina latviešu valodu, būtu skumji, ja valoda ir pats svarīgākais kritērijs.

Grozies, kā gribi, bet starptautiskā zinātnes valoda ir angļu. Ja gribam savās augstākās izglītības un zinātnes iestādēs piesaistīt augsta līmeņa speciālistus un vadītājus, jāpanāk, ka vietējiem pretendentiem ar viņiem ir jākonkurē ar savām zinātniskajām prasmēm un akadēmiskajiem sasniegumiem. Ir jāizvērtē, cik lielā mērā valodas nezināšana augstākajā pakāpē traucē rektoram pildīt savus pienākumus. Var iedomāties, ka valodas nezināšana būtu liels šķērslis, piemēram, Latvijas Universitātes rektoram. Bet tādas augstskolas rektoram, kurā jau tāpat dominējošā valoda ir angļu?

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir izteicies, ka grūti iedomāties, kā augstskola varot pilnvērtīgi funkcionēt, ja tās vadītājs nezina valsts valodu. Acīmredzot viņš ir nolēmis ignorēt to, ka A. Pālzova vadībā Rīgas Ekonomikas augstskola ir viena no retajām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kas ir starptautiski atpazīstama un kam ir labi rādītāji reģionālā salīdzinājumā.

Tas viss nenozīmē, ka latviešu valoda nebūtu jāciena un jāstiprina. Vairumā situāciju prasības par valsts valodas zināšanām darbiniekiem ir adekvātas. Taču šoreiz stāsts ir par ko citu. Kā mēs varam veidot modernu valsti un izglītotu sabiedrību, kuras zināšanu un prasmju līmenis ir salīdzināms ar citām valstīm? Par izslēdzošo amata kritēriju nosakot latviešu valodas zināšanas, mēs izvēlamies ceļu uz intelektuālu pašizolāciju. Augsta līmeņa profesionāļi no ārzemēm pie mums braukt negribēs, un viņu vietā amatus ieņems vietējie, kurus valsts valodas zināšanu prasības paglābs no ārzemju konkurences. Vai tādā veidā mēs celsim uz zināšanām balstītu ekonomiku, kurā darbojas inovatīvi uzņēmumi un zinātnieku pienesumam ir starptautiska ietekme? Vai tādā veidā mēs ceram izveidot valsti, kas ir tik attīstīta un pievilcīga, ka cilvēki nevis no tās brauc prom, bet gan grib tajā atgriezties? Vai šādi “smadzeņu aizplūšanas” vietā var tikt līdz “smadzeņu ieplūšanai”? Stipri šaubos.

Var gadīties, ka ar nenoliedzami cēlajiem nodomiem aizsargāt latviešu valodu mēs sev nodarām lielāku kaitējumu, nekā panākam ieguvumu. Latvijas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem būtu jāveicina tāda kārtība, kas ir visas sabiedrības un indivīdu interesēs. Ja šie dokumenti pašreizējā redakcijā to nodrošināt nespēj, tie ir jāmaina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi