Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Valoda un augstākā izglītība

JĀNIS BUHOLCS
00:00
02.02.2017
21

Nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ rektora amatu varētu zaudēt Anderss Pālzovs, kurš vada vienu no prestižākajām Latvijas augstskolām – Rīgas Ekonomikas augstskolu. Šis gadījums raisa diskusijas par valsts valodas zināšanu prasībām akadēmiskajā jomā un to, kā Latvija var savienot latviešu valodas stiprināšanu ar izglītības un zinātnes starptautisko konkurētspēju.

Gadījumam ar A. Pālzovu ir divas puses. Jāsāk ar to, ka viņš jau 18 gadus vada Rīgas Ekonomikas augstskolu. Tas nudien ir gana ilgs laiks, lai latviešu valodu iemācītos atbilstošā līmenī, ja vien viņam pašam būtu bijusi pietiekama interese. Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, jau iepriekš, A. Pālzovu apstiprinot amatā, ir izdarīts izņēmums valodas zināšanu jomā. Ja rektors kaut kādu iemeslu dēļ ir rēķinājies, ka arī turpmāk viņš amatā tiks apstiprināts izņēmuma kārtā, tas liecina vai nu par naivumu, vai arī pašpārliecinātību. Te gan jāpiebilst, ka latviešu valodas zināšanas A. Pālzovam ir un valsts valodu viņš pilnībā ignorējis nav, lai gan, cik var noprast no publiski izskanējušās informācijas, līdz formāli nepieciešamajam prasmju līmenim viņam vēl kāds gabals ejams.

No otras puses, problēma valsts valodas regulējumā augstskolu darbā nudien pastāv. Rīgas Ekonomikas augstskola ir viena no tām izglītības iestādēm, kas Latvijā dibināta, balstoties uz starpvalstu līgumu. Mācības tajā notiek tikai angļu valodā. Šī ir elitāra augstskola, kas spēj piedāvāt starptautiski konkurētspējīgu izglītību, un šāda līmeņa akadēmisku iestāžu pastāvēšana un attīstība ir Latvijas interesēs. Tādas augstskolas pie mums ienes svaigas vēsmas augsta līmeņa zināšanās un prasmēs, to beidzēji pēc tam var sniegt pārliecinošu pienesumu tajās darbības jomās, kuras viņi paši vēlāk izvēlēsies.

Līdzīga situācija ir arī Rīgas Juridiskajai augstskolai, kur mācības arī notiek angļu valodā. Izglītības un zinātnes ministrija jau paziņojusi, ka tās rektora amata kandidāts Mels Kenijs netiks virzīts apstiprināšanai amatā. Tādējādi arī šai augstskolai ārvalstu vadītāju piesaistē jārisina problēma, ka Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies vairs nepiemērot izņēmumus šo abu augstskolu rektoru izvērtējumā.

Šādā situācijā der apsvērt, kādus ieguvumus un zaudējumus sniedz pašreizējais regulējums par valodas prasībām augstskolas rektoram. Rektora nozīme augstskolas darbībā ir liela. Viņš ir ne tikai vienkārši iestādes iekšējo procesu pārvaldītājs, bet arī lielo attīstības virzienu atradējs, stratēģisko kontaktu veidotājs un uzturētājs; augstskolas seja. Un, ja ir jāizšķiras, vai par rektoru apstiprināt to, kura sasniegumi un spējas ir visaugstākās, vai arī to, kurš labi zina latviešu valodu, būtu skumji, ja valoda ir pats svarīgākais kritērijs.

Grozies, kā gribi, bet starptautiskā zinātnes valoda ir angļu. Ja gribam savās augstākās izglītības un zinātnes iestādēs piesaistīt augsta līmeņa speciālistus un vadītājus, jāpanāk, ka vietējiem pretendentiem ar viņiem ir jākonkurē ar savām zinātniskajām prasmēm un akadēmiskajiem sasniegumiem. Ir jāizvērtē, cik lielā mērā valodas nezināšana augstākajā pakāpē traucē rektoram pildīt savus pienākumus. Var iedomāties, ka valodas nezināšana būtu liels šķērslis, piemēram, Latvijas Universitātes rektoram. Bet tādas augstskolas rektoram, kurā jau tāpat dominējošā valoda ir angļu?

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir izteicies, ka grūti iedomāties, kā augstskola varot pilnvērtīgi funkcionēt, ja tās vadītājs nezina valsts valodu. Acīmredzot viņš ir nolēmis ignorēt to, ka A. Pālzova vadībā Rīgas Ekonomikas augstskola ir viena no retajām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kas ir starptautiski atpazīstama un kam ir labi rādītāji reģionālā salīdzinājumā.

Tas viss nenozīmē, ka latviešu valoda nebūtu jāciena un jāstiprina. Vairumā situāciju prasības par valsts valodas zināšanām darbiniekiem ir adekvātas. Taču šoreiz stāsts ir par ko citu. Kā mēs varam veidot modernu valsti un izglītotu sabiedrību, kuras zināšanu un prasmju līmenis ir salīdzināms ar citām valstīm? Par izslēdzošo amata kritēriju nosakot latviešu valodas zināšanas, mēs izvēlamies ceļu uz intelektuālu pašizolāciju. Augsta līmeņa profesionāļi no ārzemēm pie mums braukt negribēs, un viņu vietā amatus ieņems vietējie, kurus valsts valodas zināšanu prasības paglābs no ārzemju konkurences. Vai tādā veidā mēs celsim uz zināšanām balstītu ekonomiku, kurā darbojas inovatīvi uzņēmumi un zinātnieku pienesumam ir starptautiska ietekme? Vai tādā veidā mēs ceram izveidot valsti, kas ir tik attīstīta un pievilcīga, ka cilvēki nevis no tās brauc prom, bet gan grib tajā atgriezties? Vai šādi “smadzeņu aizplūšanas” vietā var tikt līdz “smadzeņu ieplūšanai”? Stipri šaubos.

Var gadīties, ka ar nenoliedzami cēlajiem nodomiem aizsargāt latviešu valodu mēs sev nodarām lielāku kaitējumu, nekā panākam ieguvumu. Latvijas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem būtu jāveicina tāda kārtība, kas ir visas sabiedrības un indivīdu interesēs. Ja šie dokumenti pašreizējā redakcijā to nodrošināt nespēj, tie ir jāmaina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi