Trešdiena, 8. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Pašvaldību avīžu sargātāji

JĀNIS BUHOLCS
00:00
09.02.2017
1

Pagājušajā nedēļā Saeima neatbalstīja priekšlikumu neļaut pašvaldībām savas avīzes reģistrēt par masu informācijas līdzekļiem. Tas parāda, ka deputāti un pašvaldību pārstāvji tā arī negrib saprast atšķirību starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām.

Avīzes un imitācijas

Gandrīz katra Latvijas pašvaldība izdod savu oficiālo avīzi. Dažādu šo izdevumu saturs gan būtiski atšķiras. Vienas pašvaldības lielākoties koncentrējas uz pašvaldības lēmumu, projektu un sasniegumu izklāstīšanu, citas nelaiž garām iespēju ziņot par teju vai katru pašvaldības vadības soli. Vēl citu pašvaldību izdevumi ir tik ļoti iemanījušies kopēt īstu avīžu formātu un stilu, ka atšķirt vienu no otra pirmajā acu uzmetienā ir pagrūti.

Šo robežu starp īstu avīzi un pašvaldības oficiālo izdevumu vēl vairāk sapludina piemēri, kad kopā ar stāstiem par domes padarīto un pieņemtajiem noteikumiem ir arī izklaides sadaļas, televīzijas programmas un dažkārt pat reklāma. Nav jau tā, ka reklāma kādu izdevumu padarītu pievilcīgāku, tomēr līdz ar abonentmaksām reklāma ir galvenais reģionālo laikrakstu ienākumu avots. Turpretim pašvaldības izdevumi jau tāpat tiek finansēti no iedzīvotāju naudas, un pat tad oficiālo biļetenu izdevēji pamanās sameklēt papildu ienākumu avotus.

Taču, lai kā arī maskētos šie pašvaldību izdevumi, tie pašos pamatos atšķiras no īstas avīzes. Īstā avīzē strādā žurnālisti, bet pašvaldības izdevumā – sabiedrisko attiecību speciālisti. Iespējams, ir arī pašvaldības, kuru izdevumu pārstāvji domā, ka strādā žurnālistikā – jo viņi taču arī vāc, apstrādā un izplata informāciju. Tomēr ar to vien nepietiek. Īstu žurnālistu pasūtītājs ir sabiedrība. Sabiedrisko attiecību speciālistu darba pasūtītājs ir viņu priekšniecība. Dažreiz šo abu pušu apsvērumi par to, kas un kā stāstāms, sakritīs. Taču tikai īsts žurnālists – ja vien tam pašam ir izpratne par saviem pienākumiem pret sabiedrību – spēj no malas uzraudzīt pašvaldības darbu un nepieciešamības gadījumā norādīt uz trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Deputāti un mediji

Protams, tas nenozīmē, ka ar vietējo laikrakstu žurnālistiku viss ir kārtībā. Tāpat kā arī ar citu mediju žurnālistiku viss nebūt nav kārtībā. Plašsaziņas līdzekļiem, it sevišķi jau avīzēm, pašlaik daudzviet ir sarežģīta situācija: to ietekmē gan tirāžu krišanās, gan ienākumu samazinājums. Papildus daudziem medijiem jāsaskaras arī ar eksistenciāliem jautājumiem, kāda īsti ir to loma mūsdienu informācijas vidē, kurā auditorijai var rasties iluzors priekšstats, ka brīvi pieejamas informācijas ir daudz; ka visiem tās pietiek un par žurnālistu darbu maksāt nemaz nevajag. Tomēr, ja ir jāizšķiras, kuram informācijas paveidam – žurnālistu vai pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotajam – ir lielāks potenciāls būt par uzticamu ziņu avotu, izvēle nudien nav sarežģīta.

Daudzi deputāti un pašvaldību pārstāvji izliekas, ka to nesaprot. Saeimas debatēs pagājušajā nedēļā varēja dzirdēt dažnedažādas pērles. Piemēram, zaļzemnieku pārstāvis Ingmārs Līdaka uzskata, ka žurnālistika – tas pirmām kārtām ir negatīvisms un “būtu absolūti nepareizi prasīt, lai pašvaldības laikraksts būtu pilns ar savu cilvēku apgānīšanu, atkal ar šo negatīvismu”. Kā tad, un, ja pašvaldībā kaut kas nav kārtībā, kāpēc gan par to kādam rakstīt? Labāk lai iedzīvotāji lasa par to, kā pašvaldība sevi slavē. Visiem taču zināms – ja negatīvās lietas ignorē, tās atrisinās pašas no sevis.

Regulāri šinīs diskusijās tiek minēts arguments, ka pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību un oficiālie izdevumi ir veids, kā to visefektīvāk darīt. Kā gan kāds uzdrošinās prasīt, lai pašvaldībām būtu grūti pildīt savus likumā noteiktos pienākumus, – jautā pašvaldību biļetenu aizstāvji.

Taču nedefinēts paliek, ko īsti nozīmē “informēt”. Acīmredzot ar to tiek domāts – parādīt pašvaldības darbus labā gaismā un nodrošināt pašvaldības vadībai pozitīvu publicitāti. Vai ar to pietiek, lai iedzīvotāji būtu vispusīgi informēti un varētu pieņemt pamatotus lēmumus? Šaubos. Protams, nav arī jāraksta pēc iespējas negatīvāk, zākājoši. Negatīvisms negatīvisma pēc nav žurnālistikas uzdevums. Tās uzdevums ir atlasīt un izvērtēt informāciju, kas varētu būt interesanta vai svarīga lasītājam, tā vietā, lai ziņu galvenajiem varoņiem pašiem ļautu kļūt par informācijas vārtu sargiem un izvērtēt, kas un kā par viņu darīto citiem jāzina.

Kā radīt pozitīvas ziņas

Ironiski, ka grozījumi Likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nemaz neparedzēja liegt pašvaldībām izplatīt informāciju par savu darbu. Grozījumu mērķis bija neļaut avīžu imitācijas reģistrēt par masu informācijas līdzekļiem, atgādinot, ka šie izdevumi ir viss kas cits, tikai ne žurnālistika, un pret tiem kā pret žurnālistiku nav jāizturas.

Likuma grozījumu autori un atbalstītāji no Saeimas tribīnes atkal un atkal centās kolēģiem paskaidrot lietas būtību, taču kolēģi izlikās, ka to nesaprot. Ja jau nav runas par pašvaldību izdevumu aizliegšanu, tad kādēļ vispār jāveic kādi grozījumi..? – viņi jautāja. Un nobalsoja pret jelkādiem mēģinājumiem ierobežot pašvaldību biļetenu darbību.

Tāda, lūk, ir deputātu izpratne par žurnālistikas lomu sabiedrībā – pseidoziņu veidošanu viņi uzskata par piederīgu tādai pašai kategorijai kā “negatīvistiskā” žurnālistika – vai varbūt pat par ko labāku. Šādos apstākļos varam priecāties, ka vēl nav dzimusi doma par oficiālo Saeimas un Ministru kabineta mediju, kurā ik iedzīvotājam par viņa nodokļos samaksāto naudu stāstītu notikumu “patieso” izklāstu. Deputāti un ministri strādātu politikā un paši sevi vērtētu pozitīvās publikācijās, un valstī viss beidzot būtu kārtībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
29

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
23

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
19

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
41

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
27
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
21
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
42
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
23
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi