Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Pašvaldību avīžu sargātāji

JĀNIS BUHOLCS
00:00
09.02.2017
6

Pagājušajā nedēļā Saeima neatbalstīja priekšlikumu neļaut pašvaldībām savas avīzes reģistrēt par masu informācijas līdzekļiem. Tas parāda, ka deputāti un pašvaldību pārstāvji tā arī negrib saprast atšķirību starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām.

Avīzes un imitācijas

Gandrīz katra Latvijas pašvaldība izdod savu oficiālo avīzi. Dažādu šo izdevumu saturs gan būtiski atšķiras. Vienas pašvaldības lielākoties koncentrējas uz pašvaldības lēmumu, projektu un sasniegumu izklāstīšanu, citas nelaiž garām iespēju ziņot par teju vai katru pašvaldības vadības soli. Vēl citu pašvaldību izdevumi ir tik ļoti iemanījušies kopēt īstu avīžu formātu un stilu, ka atšķirt vienu no otra pirmajā acu uzmetienā ir pagrūti.

Šo robežu starp īstu avīzi un pašvaldības oficiālo izdevumu vēl vairāk sapludina piemēri, kad kopā ar stāstiem par domes padarīto un pieņemtajiem noteikumiem ir arī izklaides sadaļas, televīzijas programmas un dažkārt pat reklāma. Nav jau tā, ka reklāma kādu izdevumu padarītu pievilcīgāku, tomēr līdz ar abonentmaksām reklāma ir galvenais reģionālo laikrakstu ienākumu avots. Turpretim pašvaldības izdevumi jau tāpat tiek finansēti no iedzīvotāju naudas, un pat tad oficiālo biļetenu izdevēji pamanās sameklēt papildu ienākumu avotus.

Taču, lai kā arī maskētos šie pašvaldību izdevumi, tie pašos pamatos atšķiras no īstas avīzes. Īstā avīzē strādā žurnālisti, bet pašvaldības izdevumā – sabiedrisko attiecību speciālisti. Iespējams, ir arī pašvaldības, kuru izdevumu pārstāvji domā, ka strādā žurnālistikā – jo viņi taču arī vāc, apstrādā un izplata informāciju. Tomēr ar to vien nepietiek. Īstu žurnālistu pasūtītājs ir sabiedrība. Sabiedrisko attiecību speciālistu darba pasūtītājs ir viņu priekšniecība. Dažreiz šo abu pušu apsvērumi par to, kas un kā stāstāms, sakritīs. Taču tikai īsts žurnālists – ja vien tam pašam ir izpratne par saviem pienākumiem pret sabiedrību – spēj no malas uzraudzīt pašvaldības darbu un nepieciešamības gadījumā norādīt uz trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Deputāti un mediji

Protams, tas nenozīmē, ka ar vietējo laikrakstu žurnālistiku viss ir kārtībā. Tāpat kā arī ar citu mediju žurnālistiku viss nebūt nav kārtībā. Plašsaziņas līdzekļiem, it sevišķi jau avīzēm, pašlaik daudzviet ir sarežģīta situācija: to ietekmē gan tirāžu krišanās, gan ienākumu samazinājums. Papildus daudziem medijiem jāsaskaras arī ar eksistenciāliem jautājumiem, kāda īsti ir to loma mūsdienu informācijas vidē, kurā auditorijai var rasties iluzors priekšstats, ka brīvi pieejamas informācijas ir daudz; ka visiem tās pietiek un par žurnālistu darbu maksāt nemaz nevajag. Tomēr, ja ir jāizšķiras, kuram informācijas paveidam – žurnālistu vai pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotajam – ir lielāks potenciāls būt par uzticamu ziņu avotu, izvēle nudien nav sarežģīta.

Daudzi deputāti un pašvaldību pārstāvji izliekas, ka to nesaprot. Saeimas debatēs pagājušajā nedēļā varēja dzirdēt dažnedažādas pērles. Piemēram, zaļzemnieku pārstāvis Ingmārs Līdaka uzskata, ka žurnālistika – tas pirmām kārtām ir negatīvisms un “būtu absolūti nepareizi prasīt, lai pašvaldības laikraksts būtu pilns ar savu cilvēku apgānīšanu, atkal ar šo negatīvismu”. Kā tad, un, ja pašvaldībā kaut kas nav kārtībā, kāpēc gan par to kādam rakstīt? Labāk lai iedzīvotāji lasa par to, kā pašvaldība sevi slavē. Visiem taču zināms – ja negatīvās lietas ignorē, tās atrisinās pašas no sevis.

Regulāri šinīs diskusijās tiek minēts arguments, ka pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību un oficiālie izdevumi ir veids, kā to visefektīvāk darīt. Kā gan kāds uzdrošinās prasīt, lai pašvaldībām būtu grūti pildīt savus likumā noteiktos pienākumus, – jautā pašvaldību biļetenu aizstāvji.

Taču nedefinēts paliek, ko īsti nozīmē “informēt”. Acīmredzot ar to tiek domāts – parādīt pašvaldības darbus labā gaismā un nodrošināt pašvaldības vadībai pozitīvu publicitāti. Vai ar to pietiek, lai iedzīvotāji būtu vispusīgi informēti un varētu pieņemt pamatotus lēmumus? Šaubos. Protams, nav arī jāraksta pēc iespējas negatīvāk, zākājoši. Negatīvisms negatīvisma pēc nav žurnālistikas uzdevums. Tās uzdevums ir atlasīt un izvērtēt informāciju, kas varētu būt interesanta vai svarīga lasītājam, tā vietā, lai ziņu galvenajiem varoņiem pašiem ļautu kļūt par informācijas vārtu sargiem un izvērtēt, kas un kā par viņu darīto citiem jāzina.

Kā radīt pozitīvas ziņas

Ironiski, ka grozījumi Likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nemaz neparedzēja liegt pašvaldībām izplatīt informāciju par savu darbu. Grozījumu mērķis bija neļaut avīžu imitācijas reģistrēt par masu informācijas līdzekļiem, atgādinot, ka šie izdevumi ir viss kas cits, tikai ne žurnālistika, un pret tiem kā pret žurnālistiku nav jāizturas.

Likuma grozījumu autori un atbalstītāji no Saeimas tribīnes atkal un atkal centās kolēģiem paskaidrot lietas būtību, taču kolēģi izlikās, ka to nesaprot. Ja jau nav runas par pašvaldību izdevumu aizliegšanu, tad kādēļ vispār jāveic kādi grozījumi..? – viņi jautāja. Un nobalsoja pret jelkādiem mēģinājumiem ierobežot pašvaldību biļetenu darbību.

Tāda, lūk, ir deputātu izpratne par žurnālistikas lomu sabiedrībā – pseidoziņu veidošanu viņi uzskata par piederīgu tādai pašai kategorijai kā “negatīvistiskā” žurnālistika – vai varbūt pat par ko labāku. Šādos apstākļos varam priecāties, ka vēl nav dzimusi doma par oficiālo Saeimas un Ministru kabineta mediju, kurā ik iedzīvotājam par viņa nodokļos samaksāto naudu stāstītu notikumu “patieso” izklāstu. Deputāti un ministri strādātu politikā un paši sevi vērtētu pozitīvās publikācijās, un valstī viss beidzot būtu kārtībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi