Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pašvaldību avīžu sargātāji

JĀNIS BUHOLCS
00:00
09.02.2017
4

Pagājušajā nedēļā Saeima neatbalstīja priekšlikumu neļaut pašvaldībām savas avīzes reģistrēt par masu informācijas līdzekļiem. Tas parāda, ka deputāti un pašvaldību pārstāvji tā arī negrib saprast atšķirību starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām.

Avīzes un imitācijas

Gandrīz katra Latvijas pašvaldība izdod savu oficiālo avīzi. Dažādu šo izdevumu saturs gan būtiski atšķiras. Vienas pašvaldības lielākoties koncentrējas uz pašvaldības lēmumu, projektu un sasniegumu izklāstīšanu, citas nelaiž garām iespēju ziņot par teju vai katru pašvaldības vadības soli. Vēl citu pašvaldību izdevumi ir tik ļoti iemanījušies kopēt īstu avīžu formātu un stilu, ka atšķirt vienu no otra pirmajā acu uzmetienā ir pagrūti.

Šo robežu starp īstu avīzi un pašvaldības oficiālo izdevumu vēl vairāk sapludina piemēri, kad kopā ar stāstiem par domes padarīto un pieņemtajiem noteikumiem ir arī izklaides sadaļas, televīzijas programmas un dažkārt pat reklāma. Nav jau tā, ka reklāma kādu izdevumu padarītu pievilcīgāku, tomēr līdz ar abonentmaksām reklāma ir galvenais reģionālo laikrakstu ienākumu avots. Turpretim pašvaldības izdevumi jau tāpat tiek finansēti no iedzīvotāju naudas, un pat tad oficiālo biļetenu izdevēji pamanās sameklēt papildu ienākumu avotus.

Taču, lai kā arī maskētos šie pašvaldību izdevumi, tie pašos pamatos atšķiras no īstas avīzes. Īstā avīzē strādā žurnālisti, bet pašvaldības izdevumā – sabiedrisko attiecību speciālisti. Iespējams, ir arī pašvaldības, kuru izdevumu pārstāvji domā, ka strādā žurnālistikā – jo viņi taču arī vāc, apstrādā un izplata informāciju. Tomēr ar to vien nepietiek. Īstu žurnālistu pasūtītājs ir sabiedrība. Sabiedrisko attiecību speciālistu darba pasūtītājs ir viņu priekšniecība. Dažreiz šo abu pušu apsvērumi par to, kas un kā stāstāms, sakritīs. Taču tikai īsts žurnālists – ja vien tam pašam ir izpratne par saviem pienākumiem pret sabiedrību – spēj no malas uzraudzīt pašvaldības darbu un nepieciešamības gadījumā norādīt uz trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Deputāti un mediji

Protams, tas nenozīmē, ka ar vietējo laikrakstu žurnālistiku viss ir kārtībā. Tāpat kā arī ar citu mediju žurnālistiku viss nebūt nav kārtībā. Plašsaziņas līdzekļiem, it sevišķi jau avīzēm, pašlaik daudzviet ir sarežģīta situācija: to ietekmē gan tirāžu krišanās, gan ienākumu samazinājums. Papildus daudziem medijiem jāsaskaras arī ar eksistenciāliem jautājumiem, kāda īsti ir to loma mūsdienu informācijas vidē, kurā auditorijai var rasties iluzors priekšstats, ka brīvi pieejamas informācijas ir daudz; ka visiem tās pietiek un par žurnālistu darbu maksāt nemaz nevajag. Tomēr, ja ir jāizšķiras, kuram informācijas paveidam – žurnālistu vai pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotajam – ir lielāks potenciāls būt par uzticamu ziņu avotu, izvēle nudien nav sarežģīta.

Daudzi deputāti un pašvaldību pārstāvji izliekas, ka to nesaprot. Saeimas debatēs pagājušajā nedēļā varēja dzirdēt dažnedažādas pērles. Piemēram, zaļzemnieku pārstāvis Ingmārs Līdaka uzskata, ka žurnālistika – tas pirmām kārtām ir negatīvisms un “būtu absolūti nepareizi prasīt, lai pašvaldības laikraksts būtu pilns ar savu cilvēku apgānīšanu, atkal ar šo negatīvismu”. Kā tad, un, ja pašvaldībā kaut kas nav kārtībā, kāpēc gan par to kādam rakstīt? Labāk lai iedzīvotāji lasa par to, kā pašvaldība sevi slavē. Visiem taču zināms – ja negatīvās lietas ignorē, tās atrisinās pašas no sevis.

Regulāri šinīs diskusijās tiek minēts arguments, ka pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību un oficiālie izdevumi ir veids, kā to visefektīvāk darīt. Kā gan kāds uzdrošinās prasīt, lai pašvaldībām būtu grūti pildīt savus likumā noteiktos pienākumus, – jautā pašvaldību biļetenu aizstāvji.

Taču nedefinēts paliek, ko īsti nozīmē “informēt”. Acīmredzot ar to tiek domāts – parādīt pašvaldības darbus labā gaismā un nodrošināt pašvaldības vadībai pozitīvu publicitāti. Vai ar to pietiek, lai iedzīvotāji būtu vispusīgi informēti un varētu pieņemt pamatotus lēmumus? Šaubos. Protams, nav arī jāraksta pēc iespējas negatīvāk, zākājoši. Negatīvisms negatīvisma pēc nav žurnālistikas uzdevums. Tās uzdevums ir atlasīt un izvērtēt informāciju, kas varētu būt interesanta vai svarīga lasītājam, tā vietā, lai ziņu galvenajiem varoņiem pašiem ļautu kļūt par informācijas vārtu sargiem un izvērtēt, kas un kā par viņu darīto citiem jāzina.

Kā radīt pozitīvas ziņas

Ironiski, ka grozījumi Likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nemaz neparedzēja liegt pašvaldībām izplatīt informāciju par savu darbu. Grozījumu mērķis bija neļaut avīžu imitācijas reģistrēt par masu informācijas līdzekļiem, atgādinot, ka šie izdevumi ir viss kas cits, tikai ne žurnālistika, un pret tiem kā pret žurnālistiku nav jāizturas.

Likuma grozījumu autori un atbalstītāji no Saeimas tribīnes atkal un atkal centās kolēģiem paskaidrot lietas būtību, taču kolēģi izlikās, ka to nesaprot. Ja jau nav runas par pašvaldību izdevumu aizliegšanu, tad kādēļ vispār jāveic kādi grozījumi..? – viņi jautāja. Un nobalsoja pret jelkādiem mēģinājumiem ierobežot pašvaldību biļetenu darbību.

Tāda, lūk, ir deputātu izpratne par žurnālistikas lomu sabiedrībā – pseidoziņu veidošanu viņi uzskata par piederīgu tādai pašai kategorijai kā “negatīvistiskā” žurnālistika – vai varbūt pat par ko labāku. Šādos apstākļos varam priecāties, ka vēl nav dzimusi doma par oficiālo Saeimas un Ministru kabineta mediju, kurā ik iedzīvotājam par viņa nodokļos samaksāto naudu stāstītu notikumu “patieso” izklāstu. Deputāti un ministri strādātu politikā un paši sevi vērtētu pozitīvās publikācijās, un valstī viss beidzot būtu kārtībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi