Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Valsts pārvalde un pārskatāmība

Jānis Buholcs
09:52
29.03.2017
2

Pagājušajā nedēļā par aiziešanu no Valsts kancelejas vadītāja amata paziņoja Mārtiņš Krieviņš. Noslēpumainība, kāda ar to saistīta, nav savienojama ar valsts pārvaldes augstākajam līmenim vajadzīgo publisko pārskatāmību.

M. Krieviņš valsts galvenā ierēdņa amatā ir pavadījis pusotru gadu. Šajā laikā viņš ir paguvis noformulēt savas ieceres par reformām valsts pārvaldē, kas ietvertu nodarbināto skaita samazināšanu, tēriņu samazinājumu, iestāžu efektivitātes mērīšanu un citus pasākumus. Ietaupījumi ļautu ieviest jaunu atlīdzības aprēķina sistēmu, neatlaistajiem darbiniekiem varētu palielināt algas, tādējādi valsts pārvaldē ļaujot piesaistīt labākus speciālistus.

Par to, ka no darba jāiet prom, M.Krieviņš un premjerministrs Māris Kučinskis esot abpusēji “vienojušies”. Kas noticis, publikai ir grūti spriest, jo vienlaikus abas amatpersonas esot savā starpā nolēmušas izvērstus komentārus par to nesniegt. Tiesa, pavisam bez skaidrojumiem valdības vadītājs iztikt nevarēja, tāpēc bija jāizsakās miglaini. Dažas dienas vēlāk viņš stāstīja, ka M.Krieviņa pieteiktās reformas valsts pārvaldē esot bijušas tikai ieceres – pašlaik vēl bez konkrētas izpētes un rīcības plāna. Tomēr premjers izvairījās sniegt konkrētu atbildi uz precizējošu jautājumu, vai tas, ka šādi plāni pagaidām vēl nav izstrādāti un ekspertu grupas nav izveidotas, ir bijis iemesls M. Krieviņa aiziešanai no darba.

Zīmīgi, ka vēl marta sākumā M. Krieviņš žurnālam “Ir” skaidroja, ka valsts pārvaldes reformu plāns ilgākā laikposmā ir tapis, izgājis garus saskaņošanas ceļus un marta beigās vai aprīļa sākumā par to būs jālemj valdībai. No abiem iesaistītajiem tagad gribētos sagaidīt kādu komentāru: tad bija plāns, kas tiek gatavots izskatīšanai valdībā, vai nebija? Ja jau pat vienošanās klusēt noved pie tādām pretrunām, tad interesanti, kas vēl notiktu, ja viņi abi sāktu runāt.

M. Krieviņš toreiz neizslēdza: ja reformu plānam trūks politiska atbalsta, viņam no Valsts kancelejas varētu būt jāaiziet. Tomēr nerodas pārliecība, ka pašreizējās situācijas iemesls ir domstarpības ar premjeru tieši par reformām. Pat M. Kučinska mājieni, ka nekāda reformu plāna patiesībā nemaz neesot, neizskaidro pavērsiena pēkšņumu. Pat ja iestādes darbs nonācis strupceļā un ir neefektīvs, pie mums visai reti problēmas tiek risinātas ar amatpersonu nomaiņu tik mudīgi un bez viedokļa izteikšanas. Der atcerēties kaut vai mokošo konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur pilnīgi noteikti vismaz kāds darbinieks šo gadu laikā prom būtu bijis “jāaizstaidzina” premjeram (šī iestāde atrodas tiešā Ministru kabineta pārraudzībā). Ja iekšēji konfliktu atrisināt nebija iespējams, tas bija jādara kādam no malas.

Ja runa būtu par M. Krieviņa darba pienākumu pildīšanu, tas nebūtu nekas tāds, par ko sabiedrība jātur neziņā. Gluži otrādi – ja ir kādi nopietni pārkāpumi un neizdarības, par to arī sabiedrībai būtu jāzina; tai ir tiesības sekot līdzi procesiem valsts pārvaldē. Un, ja problēmas kādas amatpersonas darbā ir redzamas, nerastos šaubas, ka amatpersona jāmaina. Pašlaik tādas problēmas M. Krieviņa darbā nebija redzamas un politiķi savus viedokļus par to atklāti neizteica. Ja problēmas bija, par tām bija jārunā atklāti, lai sabiedrība pati var vērtēt gan ierēdņa darbu, gan arī politiķu argumentus.

Situācija, kurā tiek turēts noslēpumā, kāpēc amatpersonai bijis jāaiziet no darba, mudina domāt, ka iemesls drīzāk ir tāds, par ko gluži vienkārši nepieklājas publiski stāstīt. Protams, arī tas nekādu skaidrību nevieš. Tas tiklab var būt personisks konflikts, kā kādu politikas pelēko kardinālu gājieni, lai veicinātu vai ierobežotu kādus procesus. Materiāls te ir plašs atbilstoši katra fantāzijai.

Publiski izskanējušie minējumi par šādu iznākumu gan līdz šim ir bijuši krietni piezemētāki. Premjers ar Valsts kancelejas vadītāja darbu esot bijis “ilgstoši” neapmierināts. Tomēr kas tāds diezin vai ir iemesls, lai paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu nāktu tik pēkšņi: pirmdienā tiek paziņots, ka ar nākamo dienu darbinieks amatu vairs neieņems.

Noslēpumainība ir gluži slikts stils valsts pārvaldē. Klusēšana un motīvu nestāstīšana ir pieļaujama privātā biznesā, kam nav pienākums citiem par savām norisēm atskaitīties. Tāpat klusēšana ir raksturīga dažādiem pelēkiem vai ārpus likuma esošiem grupējumiem. Tiem noslēpumu radīšana un glabāšana ir nepieciešama, lai saglabātu savas izveidojušās struktūras, un klusētāji tā rīkojas pirmām kārtām sevis pārstāvētās organizācijas interesēs. Turpretim sabiedrības intereses valsts pārvaldes jautājumos šādi realizēt ir krietni grūtāk.

Nevis slepenība, bet atklātība un pieņemto lēmumu saprotamība ir veids, kā uzlabot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi