To, ka dzīvojam saspringtā laikā, ik dienu atgādina masu mediji. Ziņas – labas un sliktas, ārkārtējas un ikdienas – piepilda informācijas telpu. Nav brīnums, ka viegli apmaldīties, ka, noticot kādam vienam, izrādās, viss tomēr ir pavisam citādi, jo kāds būtisks sīkums apzināti vai aizmāršības pēc palaists garām. Ir mūsdienīgi runāt par medijpratību, kritisko domāšanu. Sak, tas, ko lasi, var arī tā nebūt. To grūti saprast, jo šķiet, ka raidot kādu ziņu, tā ir patiesa, ne puspatiesa vai pat izdomāta. Tā vajadzētu būt, bet nekā. Gluži pamatots ir satraukums, ja cilvēki jāmāca lasīt, dzirdēt ziņas un no saslaukām izlasīt derīgo. Tas nebūt nav smieklīgi. Šodien no ziņām jāprot izsijāt patiesību, tāpēc nav jābrīnās, ka daudzi apmulst. Dzīvē taču pierasts, ka avīzē rakstītais, radio, TV dzirdētais nevar nebūt fakts, patiesība vai kāda konkrēta cilvēka viedoklis. Viss mainās. Valsts pat sola naudu, lai rīkotu medijpratības kursus. Un runa nav tikai par bērniem, jauniešiem. Arī pensionāriem. Protams, ne vienam vien būs grūti pieņemt, ka iecienītais raidījuma vadītājs ik vakaru runā to, ko paģēr darba devēja intereses, nevis izklāsta kāda notikuma vai situācijas būtību.
Cilvēki, viņu sapratne par lietu kārtību valstī laikam gan nekad nebeigs pārsteigt. Sarunās, arī TV un radio dzirdams, cik cilvēkiem Latvijā vienalga – valdība, pašvaldība, Saeima -, viņi tās nešķiro. Kad kāds jālamā vai kas nepatīk, visi vainīgi. Tā iekārtots, ka vietējā vara ir vistuvāk, tā arī visvairāk dabū. Gan uzslavas, gan nopēlumu līdz pat nozākāšanai. Un velti kādam skaidrot, ka pašvaldības kompetence ir tāda, ka nodokļus vajag tāpēc, ka kāds likums kaut ko ierobežo, ka Saeima nelems, kādas zivis ielaist tuvējā ezerā. Atmodas gados dažādām interešu grupām tika rīkotas tā saucamās demokrātijas mācības. Tajās stāstīja par pašvaldību, valsts institūciju funkcijām, par valsts budžeta veidošanu un sadali, par valdības un Saeimas kompetenci. Bija arī nodarbības, kurās tīri praktiski nācās izspēlēt vietējās varas lēmuma pieņemšanu. Toreiz tie, kuri apmeklēja kursus, atzina, ka līdz tam neko tādu nebija zinājuši. Tas bija pārmaiņu laiks. Vai tagad vidējais latvietis, kurš jau pāri pusmūžam vai pensijā, bet pieder pie lielākās daļas vēlētāju, zina un saprot, kādas ir pašvaldību funkcijas, valsts pienākumi, Saeimas kompetence? Diemžēl nākas domāt, ka ne. Iedzīvotājam visbiežāk ir vienalga, kurš kaut ko nav izdarījis viņam pa prātam, ir taču nepareizi un visi, kas pie varas vai tai tuvu, ir nemākuļi. Ar lamāšanos un citu saukšanu par muļķiem un zagļiem gan nekas pasaulē, Latvijā un pat paša dzīvē nemainās. Varbūt kas mainītos, ja latvietis vidējais saprastu savas valsts uzbūvi. Tā arī ir tā pati medijpratība. Nav jēgas prasīt vai pārmest kādam, kur kaut ko nedara, ja tā nav viņa kompetence. Lamā pašvaldību, cik gribi, tā valsts ceļu no jauna neuzbūvēs, pensiju nepaaugstinās.
Lai nu ar iedzīvotājiem būtu, kā būtu, cik nu kurš bieži iegriežas pašvaldībā, bet varbūt vismaz tiem, kas pretendē uz varu, vajadzētu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru zināt. Vakar tika reģistrēti deputātu kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanām. Katrā listē cilvēki, kuri gatavi kļūt par deputātiem, tātad lemt novada šodienu un rītdienu. Var vien priecāties, ka ir novadnieki, kuri gatavi savu laiku un zināšanas veltīt vietējiem cilvēkiem, dzimtās vietas attīstībai. Protams, katrā pagastā, pilsētā un novadā ikviens pats zina, kas te visvairāk vajadzīgs, kas jāuzlabo, no kā varbūt atteikties. Bet vēlētāju apvienības vai partijas visas problēmas un vēlmes pieraksta un uzrakstīto nosauc par priekšvēlēšanu programmu. Pirms gulētiešanas gan lasīt nav ieteicams, daža tik gudra, ka grūti izlobīt graudus, citā kāds solījums tik jocīgs, ka smiekli aizdzīs miegu.
Priekšvēlēšanu programmas ir medijpratības paraugstunda. Katru solījumu var izvērtēt, vai tā ir pašvaldības funkcija, cik solītā izpilde izmaksās, cik novada iedzīvotāji būs ieguvēji, un beigās pajautāt – varbūt tēriņus praktiskāk novirzīt citur.
Visos laikos gudri, neko neizsakoši vārdi un salda mēlīte pratusi atvērt gan durvis, gan sirdis. Vēl arī nauda, kas ir pašsaprotami. Lūk, dažu vēlētāju apvienību un partiju apņemšanās. Ja kāda paskrējusi garām, atvainojos, jo vakar vēl daudzi saraksti mūsu novados nebija reģistrēti.
“Jāattīsta jauna pozitīva Latvijas piederības sajūta. Nav tādu vēsturisku imperatīvu kas ierobežotu Latvijas tautas izvēli dzīvot laimīgi un būt brīvai. Politikas uzdevums ir ne tikai ikdienas vajadzību apmierināšana, bet arī attīstības plānošana lai Latvijā būtu interesanti un perspektīvi dzīvot, lai Latvija iedvesmotu un mudinātu ikvienu uz jaunām sākotnēm un nozīmīgām pilsoniskām iniciatīvām. Mūsu politiskās apvienības deputāti būs atbildīgi par katru apdzīvoto vietu novadā…” – skaisti, kur vēl vispārīgāk, arī komati aizmirsušies.
“Lai palielinātu atbildību un izpratni par norisēm novadā, apvienosim domes priekšsēdētāja un izpilddirektora amatus.” “Iepirkumus izveidosim izdevīgus visām pagastu pārvaldēm, pirmkārt, atbalstot novada uzņēmējus.” “Sociālo darbu uzticēt cilvēkiem, kuriem tas nav tikai darbs, bet aicinājums. Kas spēj katrā, arī grūtībās nonākušā cilvēkā, saskatīt personību.” “Atbildīgi apsaimniekosim pašvaldības īpašumus (ēkas, zemi, mežus, ūdeņus).” Šos programmu punktus izlasot, var vien ieteikt palasīt likumus. Deputātu kandidātiem gan vajadzēja zināt, ka politiskā vara un izpildvara ir dalīta.
Lūk, arī kas konkrētāks. “Sabiedriskās attiecības ir 21.gadsimta nepieciešamība, nevis iegriba, tāpēc piesaistīsim sabiedrisko attiecību speciālistu, kurš rūpēsies par komunikācijas nodrošināšanu starp pašvaldību un iedzīvotājiem, strādās, lai veidotu novada pašvaldības tēlu, ko raksturo atbildība pret savu darbu un pozitīva attieksme un atvērtība pret iedzīvotājiem, kā arī prezentēs novadu ārpus tā robežām. Izveidosim informācijas aprites sistēmu, kas nodrošinās pašvaldības darbinieku informētību par aktuālajiem jautājumiem visos vadības līmeņos.” “Mēs esam par to lai cilvēks būtu paēdis, siltumā un drošībā. Ir jāatbalsta tie, kas var un jāpalīdz tiem, kuri nevar.”
Bet var arī tā – “Izveidosim sabiedrisku organizāciju, kas atbalstīs ievēlētos deputātus, īstenojot šo programmu.” “Apzinoties izvirzīto mērķu un uzdevumu nozīmību, aicināsim politiskos konkurentus strādāt pragmatiski visa novada labā, veidot koleģiālas saites ar pašvaldības speciālistiem, uzklausot un aktualizējot iedzīvotāju vēlmes.”
Ir jāzina, kas notiek pasaulē, Latvijā, novadā. Bet katram teikumam var būt tik daudz interpretāciju! Ir jāsaprot, kas ir patiesība, kas izdarāms un kas muļķības.
Komentāri