Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Simtgades budžets un diskusiju brīvība

Jānis Buholcs
23:00
19.04.2017
10

Eksprezidente Vaira Vīķe-Frei­berga Latvijas vēsturē neapšaubāmi iegājusi kā spilgta personība un politiķe. Tomēr daži viņas pēdējā laika izteikumi parāda visai savdabīgu izpratni par to, kā vajadzētu notikt dažādiem procesiem valstī un sabiedrībā. Tā tas ir, piemēram, jautājumā par Latvijas simtgades svinību budžetu.

“Latviešiem tā ir slimība, padom­ju laikā viņiem iestāstīja, ka viss nāk par velti, bet nu nav tādas lietas kā brīvas pusdienas, visam ir sava cena,” – ar šādiem vārdiem V. Vīķe-Freiberga nesen komentēja diskusijas par to, cik daudz naudas tiks tērēts Latvijas simtgades pasākumiem.

Eksprezidente norādīja, ka valsts jubileja ir ļoti nozīmīgs notikums un ir skaidrs, ka šiem svētkiem par godu kaut ko var izdarīt tikai tad, ja iegulda naudu un pūles. Tik tālu nebūtu, ko iebilst. Tomēr zīmīgi, ka aicinājumus izvērtēt, vai tik daudz naudas pasākumiem būtu tērējams, viņa skaidro ar “slimību”.

Latvijas simtgades pasākumiem plānots izlietot gandrīz 60 miljonus eiro. Šis skaitlis ir izraisījis ne mazums diskusiju par to, vai patiešām vajadzētu šādi tērēties. Re­tāk pieminēts tiek fakts, ka no šīs naudas valsts budžetā speciāli tiek iezīmēti 32 miljoni eiro, bet pārējie līdzekļi tiek ņemti no ministriju un pašvaldību jau esošajiem bu­džetiem (tas faktiski nozīmē, ka jau ieplānotie tēriņi tiek sasaistīti ar simtgades pasākumiem); tāpat tiek piesaistīti līdzekļi no mecenātiem, Eiropas fondiem un citiem avotiem.

Papildu tam – nav jau tā, ka šie gandrīz 60 miljoni tiks izlietoti vie­nā gadā. Ar simtgadi saistītie kultūras pasākumi ieplānoti piecu gadu garumā. Tāpat der atzīmēt, ka nevajag uz šo naudu skatīties tikai kā noēstu, nodzertu, nodzīrotu. Par šiem līdzekļiem tiek veikti prāvi ieguldījumi Latvijas kultūrā. Tās būs gan filmas, gan ārzemju darbu tulkojumi latviešu valodā, gan vēl citas iespējas pilnveidot kul­tūras mantojumu un veicināt kul­tūras patēriņu.

Taču tas viss pats par sevi, protams, nenozīmē, ka iecerētā svētku grandiozitāte ir labākais veids, kā tērēt naudu. Nudien var iedomāties, ka Latvijai ar tās daudz­­viet bēdīgajiem ceļiem, garajām rindām uz plānveida operācijām un zemajām pensijām nepienāktos tik ļoti svinēt. 60 – kaut vai 32 – miljoni ir pietiekami daudz, lai daudziem cilvēkiem uzlabotu dzīves apstākļus šeit un tagad.

Svinēt ir nepieciešams un rūpēties par iedzīvotājiem un infrastruktūru arī. Jautājums ir tikai, kā šīs jomas sabalansēt. Ir skaidrs, ka simtgade ir rets pasākums, atskatoties uz simts Latvijas gadiem, mums patlaban ir visai daudz lietu, uz ko raudzīties ar gandarījumu. Jā, pat ja mums ir slikti ceļi un Eiropas vidējais dzīves līmenis joprojām ir tāls sapnis. Ir skaidrs, ka visu to sasniegt ātri gluži vienkārši nav iespējams, lai arī cik reižu kādi politiķi ir mēģinājuši solīt pretējo. Taču mums ir sava valsts. Un dzīves līmeņa kāpums, salīdzinot ar 1991. gadu, tomēr ir milzīgs. Latvijas simtgadei ir jābūt stāstam par perspektīvu. Un perspektīva, par spīti izaicinājumiem, mums ir.

Taču V. Vīķe-Freiberga uz šo jautājumu skatās pavisam citādi. Viņa ir mēģinājusi kaunināt tos, kuri ir iedomājušies apšaubīt svētku tēriņus. Turklāt kaunina viņa par kaut ko, kas, visticamāk, nav taupības noskaņojuma iemesls. “Ja jums totalitārā valstī mēģina iestāstīt, ka valsts par jums rūpējas un tāpēc viss nāk par brīvu, tā ir visdziļākā ilūzija,” sacīja eksprezidente. Viņa atgādināja, ka par visu ir jāmaksā un nevajag būt bērnišķīgiem – tādiem, kas pārdzīvo, ka viss gribētais nav bez maksas.

Noteikti Latvijas sabiedrībā varētu atrast arī tādus cilvēkus, kas domā, ka grandiozus svētkus vajag, taču tā, lai par to nav jāmaksā. Tomēr, cik var spriest no publiskajā telpā izskanošajiem viedokļiem, vairums kritizētāju nevis grib bezmaksas labumus, bet gan pasākumu lietderīgumu apšauba tāpēc, ka negrib par tiem maksāt.

Eksprezidentes ieskatā spriešana, vai un kam ir nepieciešams finansējums simtgades budžetā, esot “tukšvārdīgi un bezjēdzīgi – vai nu mēs sevi cienām kā valsts, vai mums tā neatkarība kaut ko nozīmē vai ne”. Vēl viņa pieminēja, ka “cīnoties un ņaudot” par “santīmiem”, varot nonākt līdz absurdam.

Ja jums ir nepieciešama ilustrācija tam, kā izskatās atrautība no realitātes, nemeklējiet tālāk par šiem izteikumiem. Tas, ka miljonu budžetu nosauc par “santīmiem”, vēl ir nieki. Parunāsim labāk par viņas pieminēto “totalitārismu”.

Totalitārisms ir valsts iekārta, kuru raksturo varas centralizācija un diktatūra un kur valsts pieprasa iedzīvotājiem pilnīgu pakļaušanos varai visās dzīves jomās. Vie­na no totalitārisma izpausmēm ir vārda brīvības neesamība. Ek­sis­tē tikai “pareizie” viedokļi, bet “nepareizo” viedokļu paudējus vai nu liek cietumā, vai arī ar viņiem kā citādi izrēķinās.

Un te nu mūsu priekšā ir eksprezidentes aizstāvētais “pareizais” viedoklis: viss, kas saplānots simt­gades pasākumiem ir tieši tā, kā tam jābūt, tikai nejēgas atļaujas iebilst valsts varai, kura taču visu ir jau izplānojusi. Vienalga, kādi ir jūsu argumenti; vienalga, ko jūs citu varbūt būtu gribējuši sagaidīt izdarītu uz valsts simtgadi – jums neviens neko neprasīja, jo jums ir “slimība”. Viss ir izlemts, un nekas nav grozāms.

Gan jau ka tik šerpi V. Vīķe-Frei­berga nedomāja. Tomēr no cilvēka, kas lielu daļu savas dzīves ir pavadījis trimdas valstī ar attīstītu un stabilu demokrātiju, varētu sagaidīt lielāku gatavību pie risinājumiem nonākt diskusiju ceļā – ne­vis pieprasīt, lai valsts lēmumi tiktu uztverti nekritiski.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi