Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Simtgades budžets un diskusiju brīvība

Jānis Buholcs
23:00
19.04.2017
10

Eksprezidente Vaira Vīķe-Frei­berga Latvijas vēsturē neapšaubāmi iegājusi kā spilgta personība un politiķe. Tomēr daži viņas pēdējā laika izteikumi parāda visai savdabīgu izpratni par to, kā vajadzētu notikt dažādiem procesiem valstī un sabiedrībā. Tā tas ir, piemēram, jautājumā par Latvijas simtgades svinību budžetu.

“Latviešiem tā ir slimība, padom­ju laikā viņiem iestāstīja, ka viss nāk par velti, bet nu nav tādas lietas kā brīvas pusdienas, visam ir sava cena,” – ar šādiem vārdiem V. Vīķe-Freiberga nesen komentēja diskusijas par to, cik daudz naudas tiks tērēts Latvijas simtgades pasākumiem.

Eksprezidente norādīja, ka valsts jubileja ir ļoti nozīmīgs notikums un ir skaidrs, ka šiem svētkiem par godu kaut ko var izdarīt tikai tad, ja iegulda naudu un pūles. Tik tālu nebūtu, ko iebilst. Tomēr zīmīgi, ka aicinājumus izvērtēt, vai tik daudz naudas pasākumiem būtu tērējams, viņa skaidro ar “slimību”.

Latvijas simtgades pasākumiem plānots izlietot gandrīz 60 miljonus eiro. Šis skaitlis ir izraisījis ne mazums diskusiju par to, vai patiešām vajadzētu šādi tērēties. Re­tāk pieminēts tiek fakts, ka no šīs naudas valsts budžetā speciāli tiek iezīmēti 32 miljoni eiro, bet pārējie līdzekļi tiek ņemti no ministriju un pašvaldību jau esošajiem bu­džetiem (tas faktiski nozīmē, ka jau ieplānotie tēriņi tiek sasaistīti ar simtgades pasākumiem); tāpat tiek piesaistīti līdzekļi no mecenātiem, Eiropas fondiem un citiem avotiem.

Papildu tam – nav jau tā, ka šie gandrīz 60 miljoni tiks izlietoti vie­nā gadā. Ar simtgadi saistītie kultūras pasākumi ieplānoti piecu gadu garumā. Tāpat der atzīmēt, ka nevajag uz šo naudu skatīties tikai kā noēstu, nodzertu, nodzīrotu. Par šiem līdzekļiem tiek veikti prāvi ieguldījumi Latvijas kultūrā. Tās būs gan filmas, gan ārzemju darbu tulkojumi latviešu valodā, gan vēl citas iespējas pilnveidot kul­tūras mantojumu un veicināt kul­tūras patēriņu.

Taču tas viss pats par sevi, protams, nenozīmē, ka iecerētā svētku grandiozitāte ir labākais veids, kā tērēt naudu. Nudien var iedomāties, ka Latvijai ar tās daudz­­viet bēdīgajiem ceļiem, garajām rindām uz plānveida operācijām un zemajām pensijām nepienāktos tik ļoti svinēt. 60 – kaut vai 32 – miljoni ir pietiekami daudz, lai daudziem cilvēkiem uzlabotu dzīves apstākļus šeit un tagad.

Svinēt ir nepieciešams un rūpēties par iedzīvotājiem un infrastruktūru arī. Jautājums ir tikai, kā šīs jomas sabalansēt. Ir skaidrs, ka simtgade ir rets pasākums, atskatoties uz simts Latvijas gadiem, mums patlaban ir visai daudz lietu, uz ko raudzīties ar gandarījumu. Jā, pat ja mums ir slikti ceļi un Eiropas vidējais dzīves līmenis joprojām ir tāls sapnis. Ir skaidrs, ka visu to sasniegt ātri gluži vienkārši nav iespējams, lai arī cik reižu kādi politiķi ir mēģinājuši solīt pretējo. Taču mums ir sava valsts. Un dzīves līmeņa kāpums, salīdzinot ar 1991. gadu, tomēr ir milzīgs. Latvijas simtgadei ir jābūt stāstam par perspektīvu. Un perspektīva, par spīti izaicinājumiem, mums ir.

Taču V. Vīķe-Freiberga uz šo jautājumu skatās pavisam citādi. Viņa ir mēģinājusi kaunināt tos, kuri ir iedomājušies apšaubīt svētku tēriņus. Turklāt kaunina viņa par kaut ko, kas, visticamāk, nav taupības noskaņojuma iemesls. “Ja jums totalitārā valstī mēģina iestāstīt, ka valsts par jums rūpējas un tāpēc viss nāk par brīvu, tā ir visdziļākā ilūzija,” sacīja eksprezidente. Viņa atgādināja, ka par visu ir jāmaksā un nevajag būt bērnišķīgiem – tādiem, kas pārdzīvo, ka viss gribētais nav bez maksas.

Noteikti Latvijas sabiedrībā varētu atrast arī tādus cilvēkus, kas domā, ka grandiozus svētkus vajag, taču tā, lai par to nav jāmaksā. Tomēr, cik var spriest no publiskajā telpā izskanošajiem viedokļiem, vairums kritizētāju nevis grib bezmaksas labumus, bet gan pasākumu lietderīgumu apšauba tāpēc, ka negrib par tiem maksāt.

Eksprezidentes ieskatā spriešana, vai un kam ir nepieciešams finansējums simtgades budžetā, esot “tukšvārdīgi un bezjēdzīgi – vai nu mēs sevi cienām kā valsts, vai mums tā neatkarība kaut ko nozīmē vai ne”. Vēl viņa pieminēja, ka “cīnoties un ņaudot” par “santīmiem”, varot nonākt līdz absurdam.

Ja jums ir nepieciešama ilustrācija tam, kā izskatās atrautība no realitātes, nemeklējiet tālāk par šiem izteikumiem. Tas, ka miljonu budžetu nosauc par “santīmiem”, vēl ir nieki. Parunāsim labāk par viņas pieminēto “totalitārismu”.

Totalitārisms ir valsts iekārta, kuru raksturo varas centralizācija un diktatūra un kur valsts pieprasa iedzīvotājiem pilnīgu pakļaušanos varai visās dzīves jomās. Vie­na no totalitārisma izpausmēm ir vārda brīvības neesamība. Ek­sis­tē tikai “pareizie” viedokļi, bet “nepareizo” viedokļu paudējus vai nu liek cietumā, vai arī ar viņiem kā citādi izrēķinās.

Un te nu mūsu priekšā ir eksprezidentes aizstāvētais “pareizais” viedoklis: viss, kas saplānots simt­gades pasākumiem ir tieši tā, kā tam jābūt, tikai nejēgas atļaujas iebilst valsts varai, kura taču visu ir jau izplānojusi. Vienalga, kādi ir jūsu argumenti; vienalga, ko jūs citu varbūt būtu gribējuši sagaidīt izdarītu uz valsts simtgadi – jums neviens neko neprasīja, jo jums ir “slimība”. Viss ir izlemts, un nekas nav grozāms.

Gan jau ka tik šerpi V. Vīķe-Frei­berga nedomāja. Tomēr no cilvēka, kas lielu daļu savas dzīves ir pavadījis trimdas valstī ar attīstītu un stabilu demokrātiju, varētu sagaidīt lielāku gatavību pie risinājumiem nonākt diskusiju ceļā – ne­vis pieprasīt, lai valsts lēmumi tiktu uztverti nekritiski.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi