Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Vieta, kur sākās Cēsu kaujas

Jānis Gabrāns
23:00
10.06.2019
12
Amatas Tilts1 1

Amatas novada Drabešu pagastā, vietā, kas pazīstama kā “Meža kaujas”, aizvadītajā svētdienā notika pasākums “Svinam brīvību”, kas bija veltīts Cēsu kauju simtgadei.

Šī vieta ir ļoti svarīga visā Neatkarības kara gaitā, jo te notika pirmās Igaunijas armijas sadursmes ar landesvēru. Pasākumā piedalījās arī igauņu militārais vēsturnieks Urmass Salo, kura vectēvs bija unteroficieris Igaunijas bruņotajā vilcienā Nr.2, kas piedalījās Cēsu kaujās.
Pasākumu rīkoja Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Latviešu Strēlnieku apvienība”, kuras vadītājs Ēvalds Krieviņš akcentēja šīs vietas nozīmi: “Tieši te pirms simts gadiem, 1919.gada 5.jūnijā, sākās tā sauktās Cēsu kaujas. Notika Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmā kauja ar Baltijas landesvēra vienībām. Landesvērs, zinot, ka tuvojas bruņotais vilciens, nomīnēja tiltu un ieņēma pozīcijas šajās mājās upes krastā, esot gatavībā iespējamajai karadarbībai. Tāpēc igauņiem šī vieta ir ļoti svarīga, jo te bija robeža starp viņu spēkiem un vāciešiem. Vēsturiskās liecības par notikumiem pie Amatas tilta nav saglabājušās. Tā kā šajos notikumos latvieši nepiedalījās, nav viņu atmiņu stāstījumu, ir atmiņas no igauņu karavīriem, citiem avotiem. Var teikt, ka šī bija igauņu – amerikāņu kopīga kauja pret landesvēru, jo igauņu bruņotajā vilcienā atradās amerikāņu virsnieks, kurš vēlāk karoja arī 2.pasaules karā. Kopumā Cēsu kaujās piedalījās daudzi nākamie 2.pasaules kara virsnieki, komandieri, īpaši vācu pusē.”

Runājot par Cēsu kaujām, viņš norādīja, ka patiesībā šis nosaukums nav īsti korekts, jo fronte stiepās apmēram 150 kilometru garumā no Rīgas jūras līča līdz Vidzemes šosejai pie Raunas. Nedaudz atšķirīgs arī nozīmīgāko notikumu traktējums.
Igauņi par savu Uzvaras dienu pasludinājuši 23.jūniju, kad iegāja Cēsīs, latvieši uzskata, ka svarīgākas bija kaujas pie Skangaļiem 22.jūnijā, kad notika lūzums kara gaitā un vācieši sāka atkāpties.

“Atzīšos, mani neinteresē šo kauju politiskā puse, bet operatīvi – taktiskā, tāpēc mēģinājām kauju restaurēt pa minūtei. Izstaigājām apvidu, analizējot, kas un kā varētu būt noticis. Informācija pretrunīga, igauņi notikumus pacēla propagandas līmenī, pārspīlētie skaitļi par kritušajiem nav patiesi. Vairākus mītus esam atmaskojuši, citus esam atklājuši no jauna,” saka Ē. Krieviņš.

Pētniecības darbus viņš veicis kopā ar U. Salo, kurš specializējies tieši Neatkarības kara vēsturē, pētījis dokumentus arhīvos Rīgā, Tallinā. Viņš ir arī Igaunijas armijas rezerves virsnieks, tāpēc militārā joma tuva un saprotama, ko īpaši sekmē ģimenes vēsture.
U. Salo stāsta, ka vectēvu neesot redzējis, viņš miris 50.gados, tikai pēc tēva stāstītā uzzinājis par notikumiem Cēsu pusē: “Tēvs par tiem sāka stāstīt 80.gadu beigās, tad arī pats sāku arvien vairāk par to interesēties, tikai pirms septiņiem gadiem nonācu te, vietā, kur igauņu bruņuvilciens uzsāka pirmo kauju ar vāciešiem. Tas bija īpašs, neaprakstāms brīdis, apjaust, ka viņš te cīnījies un tagad es un mēs – igauņi un latvieši – varam dzīvot neatkarīgās valstīs.”

U. Salo atzīst, ka saglabājies ļoti maz rakstisko liecību par to laiku, notikumiem, arī vectēvs tās nav atstājis: “Ir tikai fotogrāfijas, rakstisku liecību par vectēva cīņas gaitām nav. Viņš par tām stāstījis tēvam, taču tēvs neko nav pierakstījis, tāpēc nākas informāciju, atmiņas vākt no citiem avotiem. Tiesa, šiem stāstiem, atmiņām jāpieiet nedaudz kritiski, jo dažkārt tās šķiet pārspīlētas, ir stāsti par daudzajiem kritušajiem vāciešiem un tamlīdzīgi. Izprotot reālo situāciju, kļūst skaidrs, ka tā tomēr nebija.”

Pēc viņa stāstītā, igauņu bruņotais vilciens Cēsīs ieradies 2.jūnijā, dienu vēlāk devies uz Ieriķiem, kur notikušas sarunas ar landes­vēru, kas bija bez rezultātiem, un 5.jūnijā, kad bruņotais vilciens atkal tuvojās Amatas tiltam, sākās sadursme ar vāciešiem. Bruņotais vilciens dienu vēlāk iesaistījās arī kaujās pie Cēsīm, kur palīdzēja Skolnieku rotas karotājiem, kuriem draudēja aplenkums. Lai arī vācieši centās izjaukt sliedes, lai nogrieztu vilcienam atkāpšanās ceļu, tam izdevās atkāpties pāri Raunas tiltam.

Visas dienas gaitā “Meža kaujās” notika gan atraktīvi pasākumi, gan diskusijas par Cēsu kauju nozīmi. Izskanēja detalizēts stāstījums par notikumiem pie tilta pār Amatu, kauju stratēģiju un plānošanu. Vēstures rekonstrukcijas kluba pārstāvji demonstrēja Cēsu kauju kareivju apģērbu un ekipējumu. Notika munīcijas atlieku meklēšana ar metāldetektoru, paraugdemonstrējumi un citas aktivitātes. Ar patriotiskām dziesmām sanākušos priecēja Priekuļu pagasta kultūras nama vīru ansamblis “Neprāc”.

Pasākumā tika prezentēts buklets, kas veltīts Cēsu kaujām un gaidāmajiem pasākumiem. Izde­vums būs pieejams ikvienam daudzviet Cēsīs un apkaimē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
8

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
180

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
98

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
475

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
72

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
46
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi