Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Vieta, kur sākās Cēsu kaujas

Jānis Gabrāns
23:00
10.06.2019
2
Amatas Tilts1 1

Amatas novada Drabešu pagastā, vietā, kas pazīstama kā “Meža kaujas”, aizvadītajā svētdienā notika pasākums “Svinam brīvību”, kas bija veltīts Cēsu kauju simtgadei.

Šī vieta ir ļoti svarīga visā Neatkarības kara gaitā, jo te notika pirmās Igaunijas armijas sadursmes ar landesvēru. Pasākumā piedalījās arī igauņu militārais vēsturnieks Urmass Salo, kura vectēvs bija unteroficieris Igaunijas bruņotajā vilcienā Nr.2, kas piedalījās Cēsu kaujās.
Pasākumu rīkoja Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Latviešu Strēlnieku apvienība”, kuras vadītājs Ēvalds Krieviņš akcentēja šīs vietas nozīmi: “Tieši te pirms simts gadiem, 1919.gada 5.jūnijā, sākās tā sauktās Cēsu kaujas. Notika Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmā kauja ar Baltijas landesvēra vienībām. Landesvērs, zinot, ka tuvojas bruņotais vilciens, nomīnēja tiltu un ieņēma pozīcijas šajās mājās upes krastā, esot gatavībā iespējamajai karadarbībai. Tāpēc igauņiem šī vieta ir ļoti svarīga, jo te bija robeža starp viņu spēkiem un vāciešiem. Vēsturiskās liecības par notikumiem pie Amatas tilta nav saglabājušās. Tā kā šajos notikumos latvieši nepiedalījās, nav viņu atmiņu stāstījumu, ir atmiņas no igauņu karavīriem, citiem avotiem. Var teikt, ka šī bija igauņu – amerikāņu kopīga kauja pret landesvēru, jo igauņu bruņotajā vilcienā atradās amerikāņu virsnieks, kurš vēlāk karoja arī 2.pasaules karā. Kopumā Cēsu kaujās piedalījās daudzi nākamie 2.pasaules kara virsnieki, komandieri, īpaši vācu pusē.”

Runājot par Cēsu kaujām, viņš norādīja, ka patiesībā šis nosaukums nav īsti korekts, jo fronte stiepās apmēram 150 kilometru garumā no Rīgas jūras līča līdz Vidzemes šosejai pie Raunas. Nedaudz atšķirīgs arī nozīmīgāko notikumu traktējums.
Igauņi par savu Uzvaras dienu pasludinājuši 23.jūniju, kad iegāja Cēsīs, latvieši uzskata, ka svarīgākas bija kaujas pie Skangaļiem 22.jūnijā, kad notika lūzums kara gaitā un vācieši sāka atkāpties.

“Atzīšos, mani neinteresē šo kauju politiskā puse, bet operatīvi – taktiskā, tāpēc mēģinājām kauju restaurēt pa minūtei. Izstaigājām apvidu, analizējot, kas un kā varētu būt noticis. Informācija pretrunīga, igauņi notikumus pacēla propagandas līmenī, pārspīlētie skaitļi par kritušajiem nav patiesi. Vairākus mītus esam atmaskojuši, citus esam atklājuši no jauna,” saka Ē. Krieviņš.

Pētniecības darbus viņš veicis kopā ar U. Salo, kurš specializējies tieši Neatkarības kara vēsturē, pētījis dokumentus arhīvos Rīgā, Tallinā. Viņš ir arī Igaunijas armijas rezerves virsnieks, tāpēc militārā joma tuva un saprotama, ko īpaši sekmē ģimenes vēsture.
U. Salo stāsta, ka vectēvu neesot redzējis, viņš miris 50.gados, tikai pēc tēva stāstītā uzzinājis par notikumiem Cēsu pusē: “Tēvs par tiem sāka stāstīt 80.gadu beigās, tad arī pats sāku arvien vairāk par to interesēties, tikai pirms septiņiem gadiem nonācu te, vietā, kur igauņu bruņuvilciens uzsāka pirmo kauju ar vāciešiem. Tas bija īpašs, neaprakstāms brīdis, apjaust, ka viņš te cīnījies un tagad es un mēs – igauņi un latvieši – varam dzīvot neatkarīgās valstīs.”

U. Salo atzīst, ka saglabājies ļoti maz rakstisko liecību par to laiku, notikumiem, arī vectēvs tās nav atstājis: “Ir tikai fotogrāfijas, rakstisku liecību par vectēva cīņas gaitām nav. Viņš par tām stāstījis tēvam, taču tēvs neko nav pierakstījis, tāpēc nākas informāciju, atmiņas vākt no citiem avotiem. Tiesa, šiem stāstiem, atmiņām jāpieiet nedaudz kritiski, jo dažkārt tās šķiet pārspīlētas, ir stāsti par daudzajiem kritušajiem vāciešiem un tamlīdzīgi. Izprotot reālo situāciju, kļūst skaidrs, ka tā tomēr nebija.”

Pēc viņa stāstītā, igauņu bruņotais vilciens Cēsīs ieradies 2.jūnijā, dienu vēlāk devies uz Ieriķiem, kur notikušas sarunas ar landes­vēru, kas bija bez rezultātiem, un 5.jūnijā, kad bruņotais vilciens atkal tuvojās Amatas tiltam, sākās sadursme ar vāciešiem. Bruņotais vilciens dienu vēlāk iesaistījās arī kaujās pie Cēsīm, kur palīdzēja Skolnieku rotas karotājiem, kuriem draudēja aplenkums. Lai arī vācieši centās izjaukt sliedes, lai nogrieztu vilcienam atkāpšanās ceļu, tam izdevās atkāpties pāri Raunas tiltam.

Visas dienas gaitā “Meža kaujās” notika gan atraktīvi pasākumi, gan diskusijas par Cēsu kauju nozīmi. Izskanēja detalizēts stāstījums par notikumiem pie tilta pār Amatu, kauju stratēģiju un plānošanu. Vēstures rekonstrukcijas kluba pārstāvji demonstrēja Cēsu kauju kareivju apģērbu un ekipējumu. Notika munīcijas atlieku meklēšana ar metāldetektoru, paraugdemonstrējumi un citas aktivitātes. Ar patriotiskām dziesmām sanākušos priecēja Priekuļu pagasta kultūras nama vīru ansamblis “Neprāc”.

Pasākumā tika prezentēts buklets, kas veltīts Cēsu kaujām un gaidāmajiem pasākumiem. Izde­vums būs pieejams ikvienam daudzviet Cēsīs un apkaimē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
71

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
44

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
116

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi