Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Atklātība un izvairīgums

Jānis Buholcs
16:04
17.05.2017
8

Pagājušajā nedēļā Saeima otrajā lasījuma atbalstīja likuma grozījumus, kas atceļ pienākumu valsts iestādēm publicēt algu sarakstus ar amatpersonu vārdiem. Līdzšinējās kārtības mainīšanas iemesls ir formāls, grozījumu iniciatori pret pašreizējo kārtību pēc būtības pat neiebilst. Tomēr deputātiem pienāktos runāt atklātu valodu un pateikt: vai nu viņi atbalsta atalgojuma atklātību vai ne.

Esošā kārtība tika izstrādāta pēc tam, kad 2010. gadā Ilmārs Poi­kāns, pazīstams arī kā aktīvists Neo, publiskoja amatpersonu algu sarakstus no VID datubāzes. Par savu nodarījumu I. Poikāns iedzīvojās ilgstošās attiecībās ar Lat­vijas tiesu sistēmu, tomēr savu panāca – politiķi, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu, toreiz kļuva gatavi ieviest atklātības principus atalgojuma jomā valsts pārvaldē.

Pašlaik Saeimā nonākušie Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumi liek domāt, ka ne visiem šāda kārtība patīk. Oficiālais iemesls, lai likumu grozītu, ir visai tehnisks un tam ir mazs sakars ar sabiedrības iespējām uzzināt, cik amatpersonas pelna. Proti – kā skaid­rojis Valsts pārvaldes un paš­valdības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, pašlaik notiek attiecīgās normas definējošo likumu pārklāšanās. Turklāt amatpersonu atlīdzības publiskošanas kārtība ir jādefinē Ministru kabinetam.

Tomēr, kā atzīmējusi “Sabied­rī­ba par atklātību Delna”, pašlaik vēl nemaz nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas šo kārtību regulētu. Šādiem noteikumiem būtu jātop līdz šā gada pirmajam oktobrim. Bet, kamēr tie vēl nav izstrādāti, pastāv iespēja, ka, sākot no nākamā gada, vismaz kādu laiku informācija par amatpersonām algā samaksāto naudu interesentiem nebūs pieejama. Pašlaik Ministru kabineta noteikumi paredz, ka publiskojamajā atalgojuma tabulā ir jānorāda darbinieka funkcija, taču ne vārds un uzvārds.

Citiem vārdiem, deputāti cenšas novērst problēmu, kura faktiski nemaz vēl nav radusies. Norma­tīvo aktu hierarhijā likums ir spēcīgāks nekā Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to Valsts pārvaldes iekārtas likumā pašlaik noteiktais par atalgojuma publiskošanu iezīmē vispārējo principu, kura tehnisko izpildi savukārt apraksta Ministru kabineta noteikumi.

Līdz ar to var minēt, ka ne jau normatīvo aktu nepilnības ir tās, ar kurām deputāti pašlaik noņemas. Stāsts varētu būt arī gluži vienkārši par esošā principa mainīšanu, lai amatpersonu vārdi pub­liskajos sarakstos neparādītos.

Ja tas patiešām ir šo grozījumu mērķis vai kaut vai tikai iecerētais blakusefekts, būtu godīgi, ka par to šādā veidā tiktu diskutēts. Šādus mēģinājumus tiešām varēja dzirdēt arī pagājušās nedēļas debatēs Saeimā, kur vairāki deputāti uzsvēra, ka sabiedrībai ir jābūt informētai, kā valsts nauda tiek izlietota un kurš cik dabū. Vien­lai­kus izskanēja arī pretēji viedokļi – algu saraksti ir jāpublisko, bet bez vārda un uzvārda. Beigās Saeima atbalstīja priekšlikumu par likuma grozījumiem – tomēr oficiālajā skaid­rojumā aizvien figurē norādes, ka šie ir tikai tehniski labojumi, nevis principa pārskatīšana. Tas liecina par zināmu izvairību pozīcijā – skaidrojam vienu, bet domājam kaut ko citu.

Šādā situācijā līdzšinējais princips par algu sarakstu publicēšanu būtu pelnījis izvērtēšanu pēc būtības.
“Delnas” direktors Jānis Volberts ir uzsvēris, ka atalgojuma dati veicina valsts pārvaldes lielāku atklātību un atbildīgumu sabiedrības priekšā. “Iespēja novērtēt, vai iestādes sniegums ir atbilstošs darbinieku atalgojumam un vai at­algojums atbilst darba pienākumiem, rada sabiedrībā pārliecību par nodokļu maksāšanas jēgu,” viņš raksta. “Ja nav iespējas izsekot, kā tiek tērēta nodokļu nauda, zūd motivācija tos maksāt.”

Tas viss ir patiesi, tomēr šajā argumentācijā neizlasīt, kāpēc publiskajos algu sarakstos būtu jābūt arī amatpersonu vārdiem. Ja pieturamies tikai pie šāda skaidrojuma, nekas nemainītos, ja vārdu vietā būtu tikai algas saņēmēja funkcija. Arī tad ir iespējams izvērtēt, vai atalgojums atbilst darba pienākumiem un kādas naudas summas atalgojumā tiek tērētas konkrētajā iestādē.

Cita lieta, ka amatpersonu vārdu norādīšana ļauj izsekot līdzi konkrētās amatpersonas darbam dažādās iestādēs – nav jau tā, ka visas amatpersonas vienlaikus ieņem tikai vienu amatu. Tāpat konkrēta vārda sasaistīšana ar konkrēta atalgojuma pozīciju ļauj sekot līdzi arī amatpersonas atalgojuma dinamikai valsts pārvaldē ilgākā laikposmā. Pēc būtības tam nevajadzētu būt nekam slēpjamam. Taču galvenais apsvērums varētu būt atbilde uz jautājumu – kam no līdzšinējās kārtības ir vislielākais ieguvums un vislielākais kaitējums? Ieguvums ir tiem, kas publiski pieejamos datus māk izmantot, lai izdarītu secinājumus par atalgojumu valsts pārvaldē. Kaitējums? Iespējams, amatpersonas domā, ka šī kārtība viņiem tādu nes, taču nav dzirdēts, kādu tieši.

Saņēmuši sabiedrības pretreakciju par pagājušās nedēļas balsojumu, vismaz daļa deputātu, šķiet, ir pārskatījuši savu pozīciju. Ir jau tapis priekšlikums atklātības principu tomēr atjaunot. Saeimai, likumu izskatot trešajā lasījumā, vēl ir iespēja pieņemt korektu lēmumu un paskaidrot savu pozīciju atklāti, nevis slapstīties, minot formālus ieganstus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi