Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Bīstamie uzskati

Sallija Benfelde
09:37
24.05.2017
4

Pēc 4. maija svētkiem savu iz­pratni par valsti un tās drošību pau­dis kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns intervijā “Ne­at­­ka­rī­ga­jai Rīta Avīzei”. Var saprast Jur­kāna kunga rūgtumu par to, ka neatkarības gadu laikā esam ļāvuši “par mums nozagtu naudu” pirkt politiku, un var saprast viņa teikto, ka “mēs divdesmit septiņu gadu laikā esam izniekojuši šo valsti”, jo, galu galā, Latvijas prob­lēmas pamatu pamatos esam radījuši paši. Taču tālāk jau ieskanas tādas kā pazīstamas noskaņas par to, ka Eiropas Savienība un Amerika ir kaut kas slikts, jo mums tak neesot vairs savas valsts, tikai teritorija, ne noteikšanas par savu budžetu, ne arī mēs paši varot sevi aizsargāt. Acīmredzot, pēc Jurkāna kunga domām, esot kaut kādā savienībā vai apvienībā, esam savu valsti izniekojuši. Varētu gan pavaicāt, ko ar valsts budžetu būtu izdarījuši mūsu dižie politiķi, piemēram, no Ventspils, Rēzeknes vai Rīgas domes, ja Eiropas Komisija budžetu nekontrolētu, un vai tiešām atrašanās NATO palīdz izniekot Latviju?

Jau grūtāk saprast bijušā ārlietu ministra sacīto par to, ka Dievs pametis Latviju, protams, ar to domādams ne jau tikai Baznīcu vai Dievu: “Polijā ir Dievs. Grie­ķijā ir Dievs. Vai Itālijā ir, man grūti teikt… Runājot par Dievu un Latviju, domāju, ka Viņš ir aizgājis no Latvijas.” Taču sacītais par Latvijas himnu aizvaino: “Domāju, ka Latvijā vajag mainīt himnu.(..) mēs prasām Dieva svētību. Tā ir liekulība.”

Lai gan viss iepriekš minētais no Jurkāna kunga intervijas, protams, skan skandalozi un brīžiem šķiet, ka tās noskaņas jau dzirdētas pavisam no citas puses, tomēr, galu galā, katram ir tiesības paust savus uzskatus. Turklāt arī dažs labs nacionāli noskaņots latvietis ir pārliecināts, ka Eiropa ir ļaunums un ka Latvijai vajadzētu lepni norobežoties, tad tā kļūtu varena valsts.

Tomēr tas nav tik vienkārši, kā varētu likties, lasot interviju un varbūt arī vietām priecājoties par kritiskajiem un skarbajiem vārdiem, kuriem noteikti piekrīt ne viens vien Latvijas iedzīvotājs un kuri nav gluži bez pamata.

Intervijas “odziņa” slēpjas kādā Jurkāna kunga tēzē, un tad arī kļūst skaidrs, no kuras puses tās it kā dzirdētās noskaņas viņa sacītajā: “Domāju, ka lielākā kļūda, kuru mēs priecīgi atbalstām, ir ES un ASV sankcijas pret Krieviju. Kāpēc? Es izvirzu tēzi – pasaules, tai skaitā arī mūsu, drošības atslēga ir Kremlim. Neatkarīgi no tā, kas tur būs saimnieks. Putins vai kāds cits. Jo Krievijai ir milzīgs kodolarsenāls. Un tikmēr neviena pasaules valsts nevar justies droši. Tāpēc es nedomāju, ka ir gudri neveidot ar krieviem partnerattiecības… Turklāt – es uzskatu, ka krieviem, tāpat kā amerikāņiem un visiem citiem, ir tiesības uz viņu nacionālajām interesēm.”

Apburoši, vai ne!? Nevar taču nepiekrist, ka arī krieviem ir savas nacionālās intereses, tāpat kā taisnība ir visiem tiem, kuri saka, ka ar Krieviju jāuztur partnerattiecības, jācenšas runāt, jo šīs valsts absolūta izolācija neko labu nevar nest. Un apgalvojums, ka Kremlim pieder pasaules drošības atslēgas, vairs nešķiet tik de­magoģisks, vai ne?

Kāpēc tik daudz rakstu par Jurkāna kunga uzskatiem? Manu­prāt, tas ir spožs piemērs tam, kā citas valsts ideoloģija var ienākt Latvijā un aizmiglot prātus. Kā jau minēju, daudzas nebūšanas, ku­ras tiek pieminētas intervijā, tik tiešām Latvijā ir un mēs paši esam sarūpējuši daudzas drazu un netīrumu kaudzes. Tādēļ šo interviju ar atzinības saucieniem izlasīs ne viens vien. Un viena no atziņām, uz kuru intervija tā vien virza, ir – mēs esam ļāvuši te kaut ko noteikt Eiropai un amerikāņiem, tāpēc ir slikti. Un otra atziņa – jau jau pasaules drošības atslēga ir Kremlim, tad ar to jādraudzējas, tam jāpiekāpjas un jāpiekāpjas… Par to, ar ko savulaik beidzās piekāpšanās Staļinam, var arī nedomāt, gan jau šoreiz tā nebūs…

Tādēļ uzskatu, ka šī Jurkāna kunga intervija ir bīstama, jo tajā fakti, notikumi un to interpretācijas ir savītas smalkā rakstā – kā paklājā, kura zīmējumu var ieraudzīt tikai atkāpjoties. Un tādēļ par to ir jāzina un jārunā, jo pasaule nudien nav miera osta, jo īpaši šobrīd.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
11

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
8

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
5

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
6

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
7

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
10
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
5
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
7
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
6
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi