Baltijas valstu izglītības ministriem Cēsīs šovasar, tiekoties starpvalstu sarunās, bija ko pārrunāt, sākot no skolu tīkla pārveidošanas un augstskolu apvienošanas, beidzot ar piemēriem, ko dod mācību gada pagarināšana.
Preses konferencē ministri uzsvēra, ka pārmaiņas izglītībā nav nekas neparasts. Tās notikušas visos laikos, bet mūsdienās tās ir pat būtiskas, lai katra no Baltijas valstīm varētu izglītībā konkurēt Eiropas un pasaules telpā.
Uz jautājumu, vai vasaras brīvlaiks mūsdienās skolēniem atstājams trīs mēnešu garumā, Lietuvas Izglītības un zinātnes ministre Jurgita Petrauskiene un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis bija līdzīgās domās.
“Mūsu valstīs, salīdzinot ar citām, skolēniem brīvdienu ir pārāk daudz. Tas atsaucas uz mūsu skolēnu sasniegto zināšanu līmeni,” uzskata Lietuvas ministre. Viņa novērojusi, ka, rudenī satiekoties pēc tik ilga laika, skolēni, būdami prom no zināšanu apguves ritma, daļu no tā, ko iemācījušies, jau aizmirsuši. Ko darītu skolēni, ja vasaras laikā turpinātos mācību process kopā ar skolotājiem? Jurgita Petrauskiene skaidro: “Vasarā tās nebūtu stundas skolas solā, bet nodarbības pedagoga vadībā. Kompetencēs balstīta izglītība, uz kuru šobrīd tiecas arī Latvija, paredz, ka mācīšanās procesam jāparedz vairāk laika. Tātad kopumā mācību gads pagarinātos par apmēram divām nedēļām. Lai tās piepildītu ar vasaras laikam atbilstošu saturu, skolām nāktos sagatavoties. Ir dažādas metodikas, kā vadīt šādas nodarbības. Svarīgi ir ne tikai tas, cik intensīvi bērni mācīsies, bet arī – kas vadīs mācības.”
Latvijas ministrs Kārlis Šadurskis kolēģēm, kuras vada izglītības darbu Igaunijā un Lietuvā, izteica savu vērtējumu, ka igauņiem vislabāk veicies valstī skolu tīkla sakārtošanā, tāpat arī augstskolu apvienošanā. Viņš uzsvēra, ka Latvijā tas vēl tikai notiek un būs viens no būtiskākiem soļiem izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Igaunijā skolas gads ilgst trīs reizes pa septiņām nedēļām, katru mācību cēlienu šķir divu nedēļu ilgi brīvlaiki.
K. Šadurskis: “Ir dažādi veidi, kā intensificēt mācību procesu, lai nepagarinātu skolas gadu, taču zinātnieki uzskata, ka skolas programmā par maz kustību, jābūt vairāk sporta nodarbību. Tas ir pamatoti, bet, lai intensīvāk sportotu, tam jāatvēl laiks. Sports ir aktuāli nepieciešams. Mēs to nosacīti saucam par trešo sporta stundu nedēļā. Tā visvairāk vajadzīga tieši jaunākajās klasēs, ne tik daudz vidusskolā. Arī ieviešot jauno izglītības saturu, kompetencēs balstītu, būs nepieciešams laiks, lai bērni pēc faktu iepazīšanas un iegaumēšanas sāktu darbību un iemācītos zināšanas un prasmes reāli pielietot, viņos veidotos izpratne par vērtībām. Pie tām jaunieši nonāks paši, mācību procesā problēmām meklējot risinājumus. Tas vienkārši prasīs vairāk laika. Tāpēc jāuzsver, ka nav nosprausts mērķis ar jebkādiem līdzekļiem pagarināt mācību gadu, bet paaugstināt izglītības kvalitāti. Visticamāk, tas prasīs nelielu – vidēji divu nedēļu skolas gada pagarinājumu.”
Komentāri