Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par sludinājumiem, VID un nodokļiem

Jānis Buholcs
09:33
16.08.2017
25

Jau kādu laiku ilgst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) strīds ar sludinājumu vietni ss.lv. Situācija ir daudznozīmīga, un tāpēc mulsinoši ir itin plaši redzamie mēģinājumi vietnes īpašniekus uzdot kā VID represiju nepamatotus upurus.

Līdzekļi nesasniedz mērķi

VID no ss.lv vēlējās iegūt datus par automašīnu tirgotājiem, lai varētu ķert rokā tos, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas. Biznes­meņi Latvijā mēdz itin lielos apmēros realizēt mašīnas, vienlaikus spējot šajos darījumos paši ofi­ciāli nekur neparādīties. Viens no populārākajiem veidiem, kā viņi atrod pircējus, ir tieši SIA “SS” interneta vietne.

Prasītos datus vietnes īpašnieki iesniegt atteicās. Nesagaidījis sadarbošanos, VID vispirms uzlika sodus, pēc tam pārtrauca “SS” īpaš­nieku uzņēmuma saimniecisko darbību un pieprasīja attiecīgajām iestādēm slēgt interneta adresi ss.lv. Turpretim “SS” īpašnieki VID sankcijas apšaubījuši tiesā.

Līdz laikam, kad strīds izšķirts, attiecīgā uzņēmuma darbības apturēšana droši vien bija pārsteidzīga. Turklāt ir jāņem vērā arī VID darbības mērķu saistība ar iznākumu. Mērķis tātad bija iegūt finanšu noziegumu izmeklēšanā nepieciešamu informāciju. VID darbības pret “SS” šo mērķi acīm­redzami nav palīdzējušas sasniegt. Gluži pretēji – valsts ir zaudējusi nodokļu maksātāju. Tiešsaistē balstītais uzņēmums mudīgi nomainīja adresi no ss.lv uz ss.com, kas atrodas ārpus Latvijas jurisdikcijas, un turpināja darbu. Nebūtu grūti uz ārzemēm pārcelt arī savu datu centru, tādējādi vēl efektīvāk attālinoties no Latvijas varasiestādēm. VID un Latvijas valstij ieguvuma no šāda pavērsiena nav.

Tādējādi ir grūti šajā situācijā uzteikt VID – viņu ieceres ir nenoliedzami atbalstāmas, bet metodes būtu jāpārskata. Taču, vērojot publiskās diskusijas, vienlaikus ir arī pārsteidzoši, cik daudz ir tādu, kas ar pilnu pārliecību uzskata “SS” par valsts patvaļas upuri un stāsta – valsts apkaro tieš­saistes pakalpojumu sniedzējus, kas turklāt vēl godīgi maksā nodokļus.

Populārs arguments ir, ka pakalpojuma sniedzējam nav jācieš par to, ka ir kāds, kas šo pakalpojumu izmanto sliktiem nolūkiem. Tiek izmantota līdzība, ka tādā gadījumā būtu jāslēdz arī tirgus, jo vienā stūrī kāds tirgo nelegālo alkoholu. Vēl cita apšaubāma līdzība – tagad būtu jāslēdz arī avīzes vai radiostacijas, ko cilvēki izmanto, lai meklētu jaunus īpašniekus sev piederošām mantām. Un jāņem nost visi sludinājumu dēļi pilsētās un ciemos, jo privātpersonas, kas tos izmanto, taču arī, visticamāk, VID neatskaitās par notirgoto zāles pļāvēju vai gludināmo dēli.

Aplamās analoģijas

Taču tās visas ir muļķības. SIA “SS” nesaskaņas ar VID nav par to, ka sludinājumu portāls tiek lietots nelikumīgu darbību veikšanai. Problēmu cēlonis ir tāds, ka “SS” rīkojas veidā, kas nelikumīgo darbību veicējiem atvieglo dzīvi tā vietā, lai sadarbotos ar iestādēm, kas nelikumīgo darbību veicējus tvarsta. Tādējādi fakts, ka tirgus stūrī kontrabandisti tirgo nelegālu alkoholu, nav iemesls tirgus slēgšanai, bet fakts, ka tirgus īpašnieki darbojas tā, ka kontrabandistiem ir vieglāk paslēpties un likumsargiem savukārt ir grūti viņiem piekļūt, varētu būt itin saprotams pamatojums agresīvākai rīcībai no varasiestāžu puses.

Tāpat ir jāuzsver, ka šis nav no tiem bēdīgi slavenajiem gadījumiem, kad varasiestādes ir trenkājušas pensionārus, kuri mēģina nopelnīt mazliet naudas, ielasmalā tirgojot pašlasītas ogas vai citus labumus. Šis ir stāsts par liela mēroga biznesu. Par uzņēmējiem, kuri specializējas automašīnu tirgošanā, bet dara to tā, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Te nav runa par dažiem simtiem vai tūkstošiem eiro, ko dažādas privātpersonas nopelna sīktirdzniecībā. Runa ir par vairākiem desmitiem miljoniem eiro, ko valsts nesaņem nodokļos.

Jāuzsver arī – kamēr tik netraucēti spēs pastāvēt šāda automašīnu tirgošanas prakse, legālajiem lietotu spēkratu tirgotājiem darboties būs grūti. Nodokļus maksājošie nekādi nespēs konkurēt ar tiem, kas nodokļus nemaksā. Ne­legālā kārtība turpina atražot pati sevi.

Atbalsts nodokļu nemaksāšanai

SIA “SS” aizstāvētāji arī ir izteikušies, ka visa nepieciešamā informācija par tirgotajām automašīnām taču ir pieejama – fotogrāfijas, rūpnīcas dotie identifikācijas numuri, pārdevēja tālruņa numurs. Pretējā gadījumā nekāda pār­došana nesanāktu!

Taču ar šo informāciju ir par maz, lai VID varētu efektīvi rīkoties. “SS” agrāk rādīja, cik auto pārdošanas sludinājumu ir saistīti ar konkrēto tālruņa numuru, taču tagad šādu funkciju vairs neredz. Turklāt nav nemaz tik grūti nopirkt tik mobilo tālruņu priekšapmaksas karšu, cik nepieciešams, lai katram sludinājumam būtu cits telefona numurs. Piezvanot uz šādu numuru, izmeklētājam būs pagrūti noteikt, vai pārdevējs ir privātpersona vai arī tas ir kāds Rumbulas vai citu lielo autoplaču darbonis. Lai varētu iegūt pārskatu par situāciju un identificēt lielos nodokļu nemaksātājus, VID ir nepieciešami sludinājumu iesniedzēju dati, kurus “SS” nepublisko.

Publiskās diskusijas šinī jautājumā daudz ko pastāsta par Latvijas sabiedrības daļas attieksmi pret nodokļu nemaksāšanu. Ja kā uzņēmējs esi atradis savu nišu un veiksmīgi darbojies, bet valsts no tevis kaut ko grib, tad valsts var iet bekot. Tev nevajag ne ar kādām iestādēm sadarboties un tu neuzskati par savu pienākumu palīdzēt ķert blēžus. Bet, ja valstij nav naudas, lai samaksātu par ceļu labošanu, finansētu medicīnas nozari un nodrošinātu labas algas skolotājiem un policistiem, tāda valsts, saprotams, pelna noriešanu, ka nerūpējas par savu iedzīvotāju labklājību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi