Nopietnas bažas vieš socioloģisko pētījumu centra SKDS pētījums, kurā jūlijā iedzīvotājiem tika vaicāts, par ko viņi balsotu, ja Saeimas vēlēšanas būtu jau rīt. Aptaujas rezultāti liecina, ka 21,2% atbildēja, ka balsotu par partiju “Saskaņa”, nākamie populārākie bija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 13,8%. Izrādās, ka skandāls ap “oligarhu sarunām”, kurās viens no galvenajiem “varoņiem” žurnāla “Ir” publikācijās bija Aivars Lembergs, ZZS vēlētājus maz ietekmējis, un reitinga kritums ir vien par dažiem procentpunktiem. Prognozējot nākamo vēlēšanu rezultātus, datus mēdz apstrādāt, šos pašus datus pārrēķinot un pieņemot, ka visu pagaidām neizlēmušo balsis sadalītos proporcionāli tāpat kā izlēmušo. Rezultāts izskatās šāds: “Saskaņai” atbalsts tuvu 36%, ZZS – virs 23%. Tātad zaļzemnieki un “Saskaņa” varētu veidot valdību pat bez jebkuras citas partijas atbalsta. Protams, šie aprēķini ir aptuveni, gada laikā daudz kas var mainīties.
Kāpēc tāda iespējamā Latvijas valdība (un arī vairākums Saeimā) mani biedē? Uztrauc ne jau tikai tas, ka “Saskaņai” ir sadarbības līgums ar Putina partiju. Daudz bīstamāk ir tas, ka izpratne par lietu kārtību un veidu, kā jebkas tiek kārtots, neatšķiras ne zaļzemniekiem, ne saskaņiešiem. Izskatās, ka valsts ir tikai tāds biznesa veids, kā ātrāk un ērtāk tikt pie varas un dažādiem labumiem. Runas par valsti, tautu un demokrātiju ir vien kā obligātā nodeva – gluži kā apģērbs, kuru velkam pat viskarstākajā dienā, izejot uz ielas.
Vai vēlētāji neredz un nesaprot, kas notiek? Daļai vēlētāju jēdziens “mēs esam zemnieku tauta” ir nācis mantojumā no Ulmaņlaikiem un saistās ar labu dzīvi. Tādēļ arī ZZS šiem vēlētājiem ir kā lūgšanu grāmata, ko nedrīkst izlaist no rokām. Savukārt “Saskaņai” ir stabils vēlētāju loks, kas arī joprojām dzīvo pagātnē un kuru uzskatus nekas šajā pasaulē nemainīs. Tādēļ vieni gluži vienkārši negrib ne redzēt, ne zināt, kas notiek, bet otri visu uzskata par apmelojumiem un izdomājumiem. Turklāt Krievijas īstenotais informatīvais karš, kas ar melīgu un tendenciozu informāciju piepludina ne tikai Latviju, mūsu zemē krīt visai auglīgā augsnē, jo okupācijas laika priekšstati par valsti un demokrātiju ir dzīvi, valsts bieži vien joprojām tiek uzskatīta par ienaidnieku, kuru jāmāna un jāmuļķo.
Krievijas tanki Latvijā tiešām ir mazticams scenārijs, bet vēlētāji, kuri balso par “Saskaņu” un ZZS, gan ir realitāte. Tādēļ scenārijs, par kuru kādu laiku jau tiek runāts – proti, Latvija var nonākt to rokās, kuri labāk saprot Kremļa, ne Briseles nostājas, nav fantāzija un aizspriedumi. Nemānīsim sevi – neviena valstu savienība nav bijusi un nav ideāla, bet nokļūt Krievijas “draugu sarakstā” nozīmē, ka mūsu valsts patiesībā kļūtu par Krievijas paklājiņu, kurā noslaucīt savas asiņainajos karos sabristos zābakus.
Komentāri