Pārdomas izraisīja pagājušajā nedēļā izskanējusī ziņa, ka Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par pērn nepamatoti piešķirtām piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem. Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro. Nepārsteidza fakts, ka miljoni tiek aizlaisti pa kreisi, pārsteidza Valsts kontroles citētie pamatojumi, kāpēc piemaksas piešķirtas. Izrādās, tās maksātas, jo darbinieks “kvalitatīvi izpildījis doto uzdevumu”, “atbildīgi izturējies pret resursiem”, “izrāda interesi par darbu”, “nekavē darba izpildes termiņus”, “veic darbu atbilstošā apmērā”, “ir labas iemaņas darbā ar datoru”.
Te brīdis, lai ievilku elpu un padomātu, kādi ir tie darbinieki, kuri netiek pie piemaksām. Pēc šiem skaidrojumiem sanāk, ka tie nekvalitatīvi izpilda darbus, pilnīgi bezatbildīgi izturas pret resursiem, pat neizrāda interesi par darbu, kavē termiņus, nestrādā atbilstošā apmērā un viņiem patiesībā nav īstu iemaņu darbā ar datoru. Ja tādi strādā valsts pārvaldē, nav jābrīnās, kāpēc iedzīvotāji ir neapmierināti ar situāciju valstī. Ja piemaksa pienākas tikai par to, ka “darbinieks izrāda interesi par darbu”, jājautā – kur mēs esam! Manuprāt, viss uzskaitītais būtu tas, par ko cilvēkam maksā algu, tur nebūtu jābūt nekādām piemaksām. Ja cilvēks neizrāda interesi par darbu, pirms netiek piesolīta piemaksa, varbūt šādu darbinieku nevajag. Skarbi skan, bet lai brauc uz ārzemēm, tad redzēs, cik viņam tur maksās, ja nebūs intereses par darbu, ja kavēs termiņus un nekvalitatīvi izpildīs uzdevumus.
Taču Valsts kontroles vēstītais liek aizdomāties, kāpēc radusies šāda situācija, ka ar pamatalgu nepietiek un jāmeklē dažādas papildu piemaksas, atrodot kaut kādus iemeslus. Iespējams, šāda lavierēšana sākās tolaik, kad paziņoja, ka valsts pārvaldē prēmijas maksāt nedrīkst. Tad nu latvietis praktiskais sāka meklē veidus, kā tomēr piemaksāt, jo ar algu acīmredzot nepietiek. Varbūt tomēr būtu pareizāk par summu, kas aiziet piemaksām, paaugstināt algas vai noteikt, cik konkrēti ļauts tērēt prēmijām, un lieta darīta. Protams, ja cilvēks padara vairāk, nekā liek darba pienākumi, viņš būtu pelnījis atlīdzību, bet kāpēc maksāt papildus par darbu, kas viņam jādara un ko viņš par konkrēto naudu apņēmies veikt, stājoties darbā.
Visticamāk, Valsts kontroles nežēlastībā krituši tie, kuri nav mācējuši pareizi noformulēt piemaksas, bet tie, kuri ir bagāti radošām idejām, visu nokārto tā, ka neviens neko nespēj pierādīt, un turpina dzīvot kā vienmēr.
Komentāri