Kādā no sociālajām vietnēm izlasīju ģeniālu atziņu, kas daudz ko izskaidro mūsdienu sabiedrībā: “Bērniem ir nepieciešams izjust garlaicību, jo garlaicība veido radošumu. Ja bērns nekad nejūtas garlaikots, radošums viņā neattīstās. Ja visu laiku ir pieejamas kaut kādas spēles un televīzija, viņš tiek veidots par patērētāju un pats neko nespēj radīt.”
Šajā brīdī katrs var atcerēties savu bērnību, īpaši tie, kuriem bērnības gadi pagāja padomijas gados, un secināt – precīzi teikts. Mēs taču vienmēr atradām, ko darīt, un, pat dzīvojot vienam, allaž varēja kaut ko izdomāt, lai ir interesanti. Var teikt, pasaule tika izzināta, iepazīta, reāli darbojoties reālā vidē. Atšķirībā no tā, ka šobrīd tā tiek iepazīta caur datora, planšetes, tālruņa vai televizora ekrānu. Nevar teikt, ka viens vai otrs ir labāks par otru, patiesība ir pa vidu. Vispareizāk, ja būtu kā viens, tā otrs. Jo tehnoloģijas lieti noder, lai uzzinātu kādu tiešām noderīgu informāciju, apskatītu, kā dzīvo tālās zemēs, bet būtu darbi, kas jāizmēģina katram pašam. Nevar paraudzīties internetā, kā ar rokas zāģi tiek zāģēts koks, kā dzītas naglas, lai uzmeistarotu štābiņu. Tas ir jāizmēģina pašam. Tikai tā bērnam atklāsies pasaule.
Ir vasara, varbūt īstais laiks aizsūtīt bērnu uz laukiem, ja tādi ir, pie tam ar nosacījumu, ka tur nav interneta un ir sabojājies televizors. Bet varbūt turp doties arī vecākiem, lai vismaz vienu kopīga atvaļinājuma nedēļu pamēģinātu padzīvot ārpus modernajām tehnoloģijām? Esmu pārliecināts, ka tas būtu aizraujošs, bet tajā pašā laikā grūts pārbaudījums. Sākumā grūts, pēc tam – aizraujošs. Pieļauju, ka pirmā diena vai divas paietu pukojoties, dusmojoties vienam uz otru, lai noskaidrotu, kurš to murgu izdomāja, taču tad nāktos pieņemt reālo situāciju un sākt domāt, kā aizpildīt brīvo laiku. Un esmu pārliecināts, ka tad sāktos īstā dzīve un pasaule atvērtos pavisam jaunās krāsās. Nāktos paskatīties, kas notiek apkārt, ko ar konkrēto lietu var izdarīt, ko var izdomāt, lai laiku piepildītu. Atklāt, ka ir superīgi iet pa mežu un domāt sev piedzīvojumus, pamanīt apkārt notiekošo. Izdomāt spēles, kādas vēl neviens nav izdomājis. Iepazīt dabas procesus un tā tālāk. Un, kad atvaļinājums beigtos un nāktos atgriezties modernajā pasaulē, būtu vērts paskatīties sevī, savā bērnā, lai redzētu, kas mainījies.
Komentāri