Kad dzirdam kādu runājam par valodām, uzreiz kaut kur pašā atskan latviešu valoda. Drīz arī iezogas šaubas, kas ar to būs pēc gadiem, tad parādās bažas, cik daudz vārdu, izteicienu un teikumu konstrukciju nedomādami pārņemam no citām valodām, un beigās gribas sašutumā izsaukties – ko mēs darām ar savu valodu!
Protams, tās ir emocijas, arī dzīves pieredze, kad šķiet, ka visu zinām labāk, taču jautājums, kāpēc necenšamies runāt latviski, bet lauzāmies kaut kā pa latviski, paliek un kļūst aizvien aktuālāks.
Šonedēļ tika atzīmēta Eiropas Valodu diena. Reize, kad parunāt un padomāt vispirms jau par savu valodu, kā arī neaizmirst, ka Eiropā lieto vairāk nekā 200 valodu, 24 ir oficiālās ES valodas, aptuveni 60 ir reģionālās un mazākumtautību valodas.
Mūsu ikdienā ienāk svešvalodas, nespējam tik ātri atrast latviskus vārdus dažādiem terminiem, kā arī gribas izrādīties, vismaz pašam tā šķiet, ka starp latviskiem vārdiem teikumā mākam iepīt kādu svešu un tas gluži labi skan. Lai arī kā būtu, vērts padomāt, kā latviešu valoda mainās, ietekmējas. Vislabāk to ikdienā sadzird pasniedzēji augstskolās. Žurnāliste Māra Miķelsone vairākus gadus Vidzemes Augstskolā nākamajiem žurnālistiem mācīja žurnālistikas pamatus, vadīja praktiskos darbus. Žurnālistu latviešu valodas prasmes ikdienā katram ir labi redzamas un dzirdamas. Atliek atvērt avīzi, ieslēgt radio vai televīziju, un uzreiz vari pateikt, vai visu saproti, vai uzrakstīts, pateikts tā, ka tikai nojaut, par ko ir stāsts, bet būtību grūti saprast.
“Latviešu valodas zināšanas jauniem cilvēkiem ar katru gadu kļūst aizvien sliktākas. Diemžēl to nākas atzīt,” saka Māra Miķelsone un turpina: “Jaunieši nespēj izstāstīt stāstu, notikumus, valodā izmanto daudz svešvārdu, kas patiesībā neko neizsaka. Valoda kļūst ierēdnieciska. Var tikai brīnīties, kur jaunieši tādu iemācījušies.”
Žurnāliste rosina padomāt par latviešu valodu. Kas ir ‘projekts’? Termins kas ikdienā tiek lietots vietā un nevietā, biežāk gan nevietā. Vispirms ar šo vārdu saprotam dokumentus, kas sagatavoti, lai varētu kaut ko izdarīt. Taču tādā nozīmē, šķiet, to lieto visretāk, jo projekts ir teju katra darbība, ko veicam, jo viss tiek darīts projekta ietvaros. Vēl populārāks vārds ir “aktivitāte”. Tas neko nepasaka, ir tukšs, un vari domāt, kas ar to pateikts. Aktivitāte ietver visu, nav jāzina darbības vārdi, viss, ko darām, taču ir aktivitāte.
Tādu piemēru ir daudz, un katrā parādās, ka latviešu valoda kļūst nabadzīgāka. Slēpjoties aiz vispārīgiem vārdiem, var runāt, rakstīt, neko nepasakot.
“Diemžēl jauni cilvēki neprot noformulēt un pēc tam izteikt savas domas. Ne reizi vien gadījies – lasu garu tekstu, uzrakstīts it kā latviski, bet nesaprotu. Tekstu, ko varam izlasīt internetā, avīzēs, dzirdēt radio un TV, kvalitāte strauji pasliktinās,” atzīst Māra Miķelsone un pastāsta, ka no studentiem saņēmusi praktiskos darbus, kas papildināti ar smaidiņiem. Tas nekas, ka tas ir praktiskais darbs, nevis sarakste sociālajos tīklos. Daudzi neprot galveno atšķirt no mazsvarīgā, nesaprot, kā veidojas teksta struktūra.
Māra Miķelsone uzsver, ka visvairāk medijos kaitina paviršība un tā pamazām vien iezogas uz palikšanu, jo grūti pretoties. To veicina dažādi iemesli, protams, arī laika trūkums un sociālie tīkli. Tekstu kvalitāte pasliktinās, daudz kļūdu skaitļos, faktos. “Tā ir žurnālista atbildība, diemžēl jaunie to īsti neizprot,” viņa atgādina. Jaunās tendences un tehnoloģijas ienāk ikdienā, arī valoda mainās, par to nav vērts strīdēties. Taču aizvien latviešu valodai ir savi likumi. Vai skolā tos neiemāca? Internets liek ievērot citus noteikumus – izsakies īsi, konkrēti, izmanto dažādus ķēmus sacītā paspilgtināšanai. Viss pasniegts tā, lai arī analfabēts saprastu. Taču tas nav latviski, tā ir cita valoda.
“Man bail, ka palēnām tiekam ievilkti purvā, un gribas pretoties. Tikai paši varam valodu nosargāt, labot vai mainīt. Latviešu valoda ir tā, ar ko varam lepoties pasaulē,” pārdomās dalās žurnāliste Māra Miķelsone.
Valodas prasme ir katra cilvēka bagātība. Jo vairāk valodu zini, jo pasaule kļūst atvērtāka, izprotamāka. Bet visur un vienmēr katrs var lepoties ar savu dzimto valodu. Vienalga, vai tajā runā simtiem miljonu cilvēku vai vien pārdesmit tūkstoši.
Komentāri