Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Vētī kartē iezīmēto novadu

Sarmīte Feldmane
23:00
13.06.2019
3
Puuce Ceesiis Fotomarta 1

Cēsu, Amatas, Pārgaujas, Līgatnes, Priekuļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas domju deputāti bija aicināti uz konsultācijām par Cēsu novada apvienoto administratīvo teritoriju.

Tādu piedāvāts izveidot administratīvi teritoriālās reformas gaitā. Septiņas pašvaldības bija kupli pārstāvētas, un deputāti pau­da savu viedokli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, valsts sekretāra vietniekam reģionālās attīstības jautājumos Aivaram Drau­diņam un etnoģeogrāfam Jānim Turlajam.

Ministrs atgādināja, ka šī reforma tiek īstenota jau kopš 1998.gada. Novadu reformu savulaik vērtēja Satversmes tiesa un atzina, ka teritoriju robežas drīkst noteikt Saeima, bet, kā paredz Eiropas vietējo pašvaldību harta, robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu. 2013.gadā, izvērtējot 2009.gada reformu, secināts, ka plānotie mērķi un kritēriji nav sasniegti. Jau tad nolemts iesākto turpināt un veidot lielākas pirmā līmeņa pašvaldības.

“Cik iedzīvotāju jābūt pašvaldībā, tas nav abstrakts skaitlis. Viss atkarīgs no tā, kādas funkcijas uzticētas pašvaldībai. Latvijā tās ir 111, bet Francijā, piemēram, pirmā līmeņa pašvaldībām tikai četras. Lai funkcijas īstenotu, nepieciešami administratīvie resursi,” sacīja ministrs un uzsvēra, ka 60 pašvaldības Latvijā pēc iedzīvotāju skaita neatbilst likumam, pēc pieciem gadiem tādu būs vairāk nekā 70. Novadu administratīvajās teritorijās iedzīvotāju skaits ir ļoti atšķirīgs – no tūkstoša līdz 33 tūkstošiem-, bet funkcijas jāpilda vienādas.

“Diemžēl atšķirības palielinās. Ir jādomā, kā valstī, kur sarūk iedzīvotāju skaits, varēsim nodrošināt pašvaldību pakalpojumus. Jau tagad ir novadi, kas administratīvajām izmaksām tērē ceturto daļu budžeta. Un tāda ir objektīvā situācija,” uzsvēra J.Pūce, atgādinot, ka pārvaldībā jāpanāk augstāka efektivitāte un to var izdarīt. Pašvaldības pašas lemj, nevis ministrija vai valdība nosaka, kā to vislabāk panākt. Lielākos novados būs izaicinājums nodrošināt iedzīvotāju pārstāvniecību, līdzdalību un vietējās identitātes saglabāšanu.

“Laukos nodarbināto skaits samazinās, un tā būs arī turpmāk. Darba vietas veidojas attīstības centros. Administratīvi teritoriālā reforma ir Latvijas interesēs, un tā tiks īstenota,” sacīja ministrs.

Amatas novada vadītāja Elita Eglīte uzsvēra, ka novads jau piedzīvojis divas reformas un no trešās nebaidās. “Nekur stāstā un apkopojumospar šodienu un nākotni nedzirdējām par teritorijām. Dzirdējām, ka cilvēkiem būs labāk, bet valsti taču veido cilvēki un teritorija. Mūsu novadā 65 procentus veido meži, un gaidīt, ka te būs biezi apdzīvotas vietas, nevaram. Bet meži nes Latvijai naudu. Par to netiek runāts.

Nepiekrītu, ka mazie novadi neapgūst Eiropas Savienības fondus. Pie tagadējās kreditēšanas sistēmas īstenot piecus lielus projektus var būt problēmas. Esam attīstījuši visus pagastus, izstrādājām katra attīstību, nesolot, ka viss būs labāk, bet strādājam mērķ­tiecīgi. Vai lielākā novadā dzīve uzlabosies? To neredzu. Ieriķi ir piemērs, kā attīstās maza teritorija. Ieriķos dzīvo 455 iedzīvotāji un ir 347 darbavietas. Līdz šim pašvaldība ir nodrošinājusi ātru lēmumu pieņemšanu,” viedokli pauda E.Eglīte un pastāstīja, ka interesantu priekšlikumu ierosinājuši bijušie novada deputāti – pagastos vajadzētu ļaut vēlēt savus vecākos, kuri būtu saikne ar lielo novada domi.

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs uzsvēra, ka reforma ir vajadzīga. Viņš arī atzina, ka vajadzīgas otrā līmeņa pašvaldības. “Nav pārliecības, ka dzīve laukos kļūs labāka. Zinot cilvēku skaitu, izglītību, kvalifikāciju – tas ir tikai apgalvojums. Reforma ir komplekss projekts, kuram nav ekonomiskās analīzes. Redzam, ka iedzīvotāju teritorijā kļūst mazāk,” sacīja L.Šāvējs un kā jau piebaldzēns atgādināja, ka “Mērnieku laikiem” šogad 140 gadi un notiek reforma.

Cēsu novada domes deputāts Andris Melbārdis pastāstīja, ka dzīvo Vaives pagastā, strādā Priekuļu pagastā, bet sieva Cēsīs. “Tepat vien blakus esam. Esmu uzņēmējs, un man vienalga, kur radu savu produktu, ja vien ir bāze, kur to darīt. Uzņēmējam vajag infrastruktūru, lai attīstītos. Un tā ir centrā kā Ieriķos, abās Piebalgās, ne lauku vidū. Jābūt pieejamiem ceļiem. Kādi tie ir laukos, zinām. Labi, ka Vaives pagastu iekļāva Cēsu novadā, jo ceļi kļuva labāki. Vidēji parēķinot, katrs vaivēnietis no budžeta saņem vairāk nekā cēsnieks. Savulaik piedalījos kolhozu privatizācijā, arī Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā, vēl tagad, 20 gadus pēc tās, daži kaimiņi viens ar otru nerunā. Ļoti negribētos, ka notiktu kas līdzīgs. Arī cēsnieki nav tie, kas aicina, lai reforma būtu, esam tādi paši kā citi novadi. Aicinu visus kopā uz mierīgu sadarbību. Būt lauciniekam novadā nemaz nav slikti,” viedokli pauda Cēsu novada domes deputāts.

Amatas domes deputāts Andris Jansons atgādināja, kad apvienojās Amatas un Drabešu pagasts novadā, pirmais Vidzemē, solīja noasfaltēt ceļu uz Ģikšiem. 19 gadus to gaida. Pavasarī ceļš mēdz būt neizbraucams, veikaliem Skujenē pat nevar pievest preces. Reforma un ceļu sakārtošana, pēc novadu vietvaru pārstāvju domām, ir visciešāk saistītie jautājumi.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzina: “Lai kādi būtu mūsu argumenti un skaitļi, reforma būs – kā teica ministrs. Mēs varam tikai palīdzēt ar racionāliem ieteikumiem. Viss tiek vērsts uz centralizāciju. Frāze – labāks pakalpojums – neiztur kritiku. Mazā novadā viss notiek ātrāk, nav tādas birokrātijas.” H.Vents arī uzsvēra, ka situācijas mainās, ja gada sākumā novadā bija deklarēti 3945 iedzīvotāji, tad tagad 4711. Daudzi pirms gada diviem izdeklarējās, jo bija izdevīgi deklarēties citur.

Noklausījies jautājumus un priekšlikumus, ministrs J.Pūce atzina: “Saprotu, ka gribat drošību, bet to iedot nevaru, jo viens lēmums neko negarantē. Tagad vienīgais, par ko varam būt droši – ja neko nedarīsim, būs tikai sliktāk. Neredzu, kā pašreizējā pašvaldību struktūra var nodrošināt ilgu un kvalitatīvu pakalpojumu. Saprotu, ka gribat visus jautājumus atrisināt uzreiz, ka tiek teikts, kamēr nebūs izglītības, ceļu tīklu, sabiedriskā transporta tīkla reorganizācijas, nevajag runāt par administratīvi teritoriālo reformu. Taču ar kaut ko ir jāsāk. Nav gatavas receptes, un ceru, ka kopā izdosies īstenot labāko reformu.”

Pēc konsultācijām ministrs “Druvai” atzina, ka saruna par perspektīvo Cēsu novadu bijusi pragmatiska. “Argumenti lietišķi, ir jautājumi, uz kuriem vēl jāmeklē atbildes. Pašvaldību vadītāji sāk ieklausīties. Kopā mums jābūvē labākais modelis. Tiks uzklausīts un izvērtēts katrs priekšlikums,” sacīja J.Pūce.

Šodien ministrs Smiltenē tiekas ar Raunas, Apes un Smiltenes novadu deputātiem, lai runātu par perspektīvo Smiltenes novadu.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
35

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
34

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi