Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Ko ēd un dzer mūsu bērni?

Sallija Benfelde
08:16
18.10.2017
2

Nupat Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir publicējusi datus par pētījumu, kas liecina, ka pasaulē ir 124 miljoni pārāk resnu bērnu un 123 miljoni bērnu ar lieko svaru.

Tas nav nekas jauns, arī Latvijā katrs piektais pirmklasnieks jau ir ar lieko svaru. Par to ir ne mazums rakstīts, ir bijuši sižeti televīzijā par skolu virtuvēm, ēdiena kvalitāti un to, ka bērni pusdienu vietā izvēlas dažādus našķus, ja vien skolas tuvākajā apkārtnē ir kāds veikals vai kafejnīca. Protams, izņēmums nav arī mūsu pilsēta, jo garajā starpbrīdī visos tuvējos veikalos vai kafejnīcās ir daudz bērnu un pusaudžu, kuri pērk bulciņas, saldos dzērienus un saldo našķu tāfelītes. Ne reizi vien, stāvot rindā pie kases aiz pusaugu meitenēm, kuru apģērbs un savstarpējās sarunas liecina, ka izskats un puiši ir pašas svarīgākās lietas viņu dzīvē, nācies brīnīties, ko pusaudzes izvēlas brokastīm vai pusdienām. Acīmredzot maza našķu tāfelīte, viņuprāt, nevar radīt lieko svaru, bet šķīvis ar ēdienu gan, jo tā svars taču ir lielāks.

Nezinu, vai par to, kā darbojas cilvēka organisms un kā veidojas līdzsvarota vielmaiņa, vairāk vajadzētu stāstīt skolās, vai arī jārīko bezmaksas obligāti kursi vecākiem. Fakts ir tāds, ka liekais svars ir ne tik daudz izskata, kā nopietna veselības problēma. PVO dati liecina, ka ar diabētu slimojošo bērnu skaits pasaulē pieaug gandrīz katastrofāli. Turklāt, piemēram, Lielbritānijā veiktie pētījumi liecina, ka biežāk ar liekā svara izraisītu diabētu slimo mazāk turīgo ģimeņu atvases, kuru vecāki nevar atļauties veselīgu un dārgu uzturu. Savukārt tas nozīmē, ka patiesībā bērniem domāto veselības aprūpes naudu galvenokārt patērē nabadzīgās ģimenes, kuras nevar atļauties maksāt par veselības aprūpi pilnu cenu. Varbūt arī Latvijā situācija ir tāda pati un saldie našķi daudziem bērniem ir kā lēts pusdienu aizstājējs, kas uz brīdi liek justies paēdušiem, bet varbūt tieši turīgākie var atļauties dot kabatas naudu našķiem. Lai to noskaidrotu, būtu vajadzīgs nopietns pētījums, jo turīgākajās valstīs resno bērnu skaita palielināšanās ir palēninājusies, bet nabadzīgajās valstīs tieši otrādi – tādu bērnu skaits pieaug.

Lai kā tas būtu Latvijā, manu­prāt, bez nopietnas valsts iejaukšanās neiztikt. Ierobežojot skolu ēdnīcu un kafejnīcu iespējas pārdot saldos našķus, valsts saskārās ar nopietnu pretestību, jo tika apdraudētas ražotāju un tirgotāju peļņas iespējas. Manuprāt, nākamajam solim vajadzētu būt cukura nodokļa ieviešana limonādēm un citiem saldiem dzērieniem, kuru cukura saturs pārsniedz zināmu normu. Rēķinot nodokli, saldie dzērieni tiks sadalīti divās grupās: produkti, kas satur 5 g cukura uz 100 ml un vairāk; un produkti ar 8 g uz 100 ml. Tas nozīmē cenas celšanos un mazāku patēriņu. Lielbritānija šo lēmumu ir pieņēmusi, ražotājiem tiek dots pārejas laiks, lai mainītu receptes.

Iespējams, pirms vēlēšanām ir īstais laiks prasīt partijām rūpēties par bērniem, ne tikai ceļot pabalstus, bet ieviešot cukura nodokli. Tiesa gan, ražotāju un tirgotāju pretestība, jūtot peļņas samazināšanos, varētu būt ļoti nopietna, un partijas droši vien rēķinās, kas vēlēšanās varētu dot vairāk balsu – tirgotāji un uzņēmēji vai saprātīgi vecāki. Tomēr mēģināt ir vērts, iespējams, kāda partija to arī sadzirdēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
5

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
27

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi