Pagājušajā nedēļā Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas izraisīja plašas debates publiskajā telpā.
Domstarpības radīja ziņotais, ka turpmāk OCTA transportlīdzeklim jāiegādājas arī tad, ja tas netiek izmantots ceļu satiksmē, bet tiek lietots vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Rezultātā vairākos portālos izskanēja, ka apdrošināt nāksies arī automašīnas, kas netiek izmantotas ceļu satiksmē.
Apdrošinātāji steidza precizēt, ka jaunie grozījumi attiecas uz tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās – pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes un citi transportlīdzekļi, kurus iepriekš varēja arī neapdrošināt. Šiem transportlīdzekļiem OCTA jāiegādājas tikai uz laiku, kad tie tiek izmantoti. Ja automašīna netiek lietota braukšanai, tad, līdzīgi kā iepriekš, OCTA jāiegādājas tikai uz laiku, kad ar to plānots braukt. Savukārt, ja auto nav lietošanas kārtībā vai ir lietošanas kārtībā, bet netiek izmantots ceļu satiksmē, kaut nav noņemta no uzskaites, OCTA nav jāiegādājas.
Pēc informācijas izskanēšanas savu neapmierinātību pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, norādot, ka lauksaimnieki ir pret jauno kārtību. Viņuprāt, izmaiņas nav atbalstāmas, jo negatīvi ietekmēs jebkuru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un negatīvi atsaucoties uz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka minētie grozījumi OCTA likumā veikti, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām un ir saistoši visās ES valstīs: “Ļoti bieži dzirdam argumentu, ka, piemēram, specializētā lauksaimniecības tehnika gandrīz nepiedalās ceļu satiksmē un tiek izmantota vienīgi lauku darbos. Tomēr arī lauku darbos vai pārvietojoties pa pagalmu, iespējams nodarīt bojājumus trešās personas mantai vai – vēl ļaunāk – cilvēkiem. Tādēļ, pamatojoties uz ES Tiesas spriedumu, bija nepieciešams precizēt konkrēto OCTA likuma pantu.”
Likumprojekta anotācijā lasāma norāde, ka vārdi “lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē” aizstāti ar vārdiem – “ atbilstoši tam paredzētajai funkcijai”. Tas darīts, pamatojoties uz minēto tiesas spriedumu, kā arī lai apdrošinājuma ņēmējiem būtu skaidrība, ka OCTA attiecībā veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, jo atbilstoši Ceļu satiksmes likumā ietvertajai ceļu satiksmes negadījuma definīcijai tas var būt noticis jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, ja tajā iesaistīts transportlīdzeklis.
Aptaujātie zemnieki atzina, ka pagaidām šajā jautājumā pārāk daudz neskaidrību, jo nav skaidri definēts, uz ko šie grozījumi attiecas. Jau tagad piekabes, ūdens mucas uz riteņiem un citi šādi agregāti tiek apdrošināti, tāpēc neesot skaidrs, ko vēl vajadzēšot apdrošināt.
Ja paskatāmies, kas notiek kaimiņos, informācija vēsta, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā jau šobrīd ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā.
Uzņēmuma “Priekuļu mašīnu stacija” līdzīpašnieks Andris Melbārdis arī norāda uz šo neskaidrību, ka nav saprotams, kas īsti būs jāapdrošina: “Tad izrādīsies, ka man zāles pļāvējs – raideris -arī jāapdrošina? Tādu piemēru daudz, lauksaimniecībā, celtniecībā, mežsaimniecībā ir dažādi agregāti, tehnikas vienības, kam pat nav latvisku nosaukumu, kuri nav nekādos reģistros. Jo tā jau var aizdomāties, ka nāksies apdrošināt arī stumjamo zāles pļaujamo un pat trimmeri, jo teorētiski jau arī ar tiem var nodarīt kaitējumu trešajai personai. Manuprāt, problēma tā, ka nav pateikta skaidra robeža, par ko jāmaksā, par ko ne. Domāju, jau tagad visa lauksaimniecības tehnika, ko kontrolē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, tiek apdrošināta. Ko vēl?”
Lai arī Ministru Kabinetā grozījumi tika apstiprināti, līdz Saeimas apstiprināšanai tie šobrīd nenonāks. Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņojusi, ka grozījumos varētu veikt izmaiņas. Oktobrī tikšot sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas un mēģinās saprast, vai likuma grozījumos ietvertais ir skaidrs un samērīgs. LTAB vadītājs paudis nožēlu par attiecīgo koalīcijas lēmumu: “Mums žēl, ka emocionāli, neiedziļinoties un sasteigti, politiskā līmenī pieņemts šāds lēmums. Ne jau velti Finanšu ministrija izstrādāja un citas ministrijas, tajā skaitā Zemkopības, Tieslietu, Labklājības ministrija vairākkārtēji saskaņoja izmaiņas. Cietušie un vainīgie nebūs aizsargāti, un Latvija var uzrauties uz pārkāpuma procedūras. Tas nav to dažu desmitu eiro vērts, jo saprātīgākie zemnieki un mežinieki jau tagad OCTA tehnikai pērk.”
Komentāri